Ir pagājuši jau septiņi gadi kopš liktenīgā negadījuma, kurā traģiskā ceļu satiksmes negadījumā smagi cieta mūziķis Rolands Ūdris. Ar viņu ik dienas joprojām kopā ir sieva Ilona Balode-Ūdre. Nupat izdota arī viņas grāmata "Ielu muzikantu piezīmes", kas tiek pieteikta kā ļoti atklāta lasāmviela. Arī sarunā ar tiešsaistes žurnālu "Klik" Balode ir atklāta līdz kaulam, nebaidoties runāt par ļoti personīgām lietām.
Ilona neslēpj, ka joprojām bieži nākas dzirdēt citu cilvēku viedokļus par to, ka viņa it kā ziedo savu dzīvi Ūdrim. Vaicāta, vai šim apgalvojumam piekrīt, Ilona teic:
"Nu nē, bet ļoti daudzi cilvēki man ir rakstījuši. Interesantākais, ka tieši sievietes: "Nu taču nevar šitā savu dzīvi pamest novārtā!" Un kas tikai man nav ieteikts - "Vismaz atrodi sev mīļāko, kamēr tu vēl esi jauna!"; "Kā tad tu sevi šitā noroc?"; "Liec to Ūdri pansionātā..."
Es šo esmu atklausījusies pa šiem gadiem. Bet tā ir mana izvēle. Neviens mani nespiež to darīt. Es jebkurā mirklī varētu Ūdri ielikt pansionātā, ja es to gribētu."
Viņa vienkārši to nevēlas. "Nu, kas man vēl ir vajadzīgs? Iet, skriet? Ko es neesmu tur ārā redzējusi? Esmu atskatījusies visu! Izlasiet manu grāmatu! (Smejas.)
Esmu izdzīvojusi šo dzīvi līdz pēdējam. Varbūt kādam, kurš īsti nav dzīvojis jeb dzīvojis ļoti pareizi un kārtīgi, tas varētu šķist ļoti aktuāli, ka 40 gados atjēdzas, ka viņi nav nekad pa īstam dzīvojuši, tāpēc, ļoti iespējams, tie cilvēki tiešām no sirds man šos padomus iesaka, bet... Es ļoti vēlu kļuvu par māti - 33 gados.
Un līdz 33 gadiem es atēdos bohēmu, izdzīvoju dzīvi, sapratu, ko nozīmē brīvība, ko nozīmē vīrieši, ballītes, klubi, dejas līdz grīdai. Un man tas vairs nav aktuāli, es to visu esmu redzējusi, un laikam ir noticis tā, ka esmu satikusi to savu cilvēku - man nav vēlmes vai vajadzības iet meklēt citu.
Laikam jūtos pietiekami pašpietiekama, ka man nav tādas absolūtas vajadzības. To, kas man ir vajadzīgs, es gūstu savā ģimenē un sevī, tajā, ko daru. Cik man tas laiks ir, to ieguldu sevī, pilnveidoju sevi. Es tiešām nejūtu vajadzību pamest Ūdri.
Es neupurējos, vienkārši nejūtu vajadzību meklēt jaunas attiecības."
Pilnu interviju ar Ilonu Balodi lasiet tiešsaistes žurnālā "Klik".
"Apollo.lv" jau vēstīja, ka nupat izdota Balodes grāmatas "Ielu muzikantu piezīmes", ko viņa rakstīja septiņus gadus, nu jau vairākas nedēļas gozējas grāmatnīcu vispārdotāko grāmatu topu virsotnēs.
Ilona Balode pēcvārdā raksta: "Brīžiem vairs nezinu, kas es esmu. Vai esmu rakstniece vai mūziķe? Aktrise? Mamma? Ūdrīša sieva Ilona? Es gribētu būt Es. Bet laikam jau arī Es es neesmu. Kas tad es esmu? Es varētu būt Pateicība. Vai jūs mani pieņemsiet?"
Foto: Ilonas Balodes grāmatas "Ielu muzikantu piezīmes" atvēršanas svētki
