Prezidents uzsvēra, ka būtiska ir arī mūsu cilvēku tiešā palīdzība Ukrainas cilvēkiem. Latvijas iedzīvotāji, uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas ir ziedojušas miljoniem eiro, palīdzējuši uzņemt un izmitināt Ukrainas bēgļus, ir nosūtījuši uz Ukrainu simtiem automašīnu, siltas drēbes, elektroģeneratorus un daudz citu lietu.
Viņš norādīja, ka pagājušā gada beigās pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 68% vienā vai otrā veidā ir snieguši atbalstu Ukrainai un Ukrainas bēgļiem pēc Krievijas iebrukuma.
Valsts prezidents uzsvēra, ka arī Ukraina un ukraiņu bēgļi šeit, Latvijā, augstu novērtē mūsu cilvēku solidaritāti. Ukraiņu bēgļi, lai šeit strādātu un mācītos, mācās latviešu valodu, tātad tās valsts valodu, kas viņus ir uzņēmusi.
"Un tas ir normāli. Ar gandarījumu mēs atzīmējam, ka, piemēram, ukraiņu pārdevējas veikalos savus pircējus jau arvien biežāk uzrunā mūsu kopējā valsts valodā - tostarp arī tos, kuri šeit dzīvo jau gadu desmitus un līdz šim ne pušplēsta vārda nav spējuši izdvest latviski," pauda Valsts prezidents.
Prezidents uzsvēra, ka Covid-19 pandēmija un Krievijas uzbrukums Ukrainai atgādina, cik svarīga loma krīzes brīžos ir sabiedrības prasmēm pašorganizēties un rīkoties kopējā labuma vārdā. Tās ir pilsoniskās prasmes, ko apgūstam dzīves laikā kā savas valsts pilsoņi un patrioti. Levita ieskatā, bez aktīvas, prasīgas, kritiski domājošas un radošas pilsoniskās sabiedrības mūsu demokrātijai būtu grūti funkcionēt, grūti izdzīvot.
Valsts pirmā persona atzīmēja, ka demokrātiju palīdz stiprināt cilvēku griba līdzdarboties un līdzatbildība par savu tautu un savu valsti. Tās ir izšķiroši svarīgi tieši šādos lūzuma un krīzes brīžos, kad cilvēki vēlas meklēt un atrast "pleca" un kopības sajūtu.