Kāda jēga ir turēt naudu bankā, kur tā inflācijas dēļ zaudē vērtību, ja to var ieguldīt vērtspapīros. Ir riski, protams, arī tur, bet ir lielāka iespēja nopelnīt, nevis zaudēt. Tādēļ es gribētu virzīties uz priekšu ar daudz agresīvāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū, un Valsts kase šobrīd strādā pie šī plāna.
Runājot par kapitāla tirgu, vai šī valdība plāno runāt arī par valsts uzņēmumu vismaz daļēju akciju publisko piedāvājumu biržā?
Politiski tas ir ļoti sarežģīts jautājums, jo koalīcijas partneri, īpaši "Apvienotais saraksts", šo jautājumu nevēlas apspriest. Diskusijās esam tiktāl tikuši, ka, ja tas neskar kritiskās infrastruktūras uzņēmumus, tad par to var tālāk runāt.
Saeimas Budžeta komisijā nesen Latvijas Bankas pārstāve uzsvēra, ka joprojām mērķis ir daļas valsts uzņēmumu kotēšana biržā.
Ja runājam par ekonomisko transformāciju un to, lai uz mūsu ekonomiku skatītos nopietni, tad viena daļa no gudras ekonomikas ir augsta tirgus kapitalizācija. Šobrīd Finanšu ministrija lēnām apvieno spēkus ar Latvijas Banku pie tirgus kapitalizācijas plāna.
Es negribētu priekšlaicīgi izpaust detaļas, bet tas paredz sabiedrības izpratnes veicināšanu par to, ka naudai nav jāguļ bankā, tai ir jāstrādā.
Es neredzu nekādu pamatu iebildumiem, ka, piemēram, jaunais plānotais vēja parks, kas ir komerciāls projekts, līdzīgi kā Igaunijā "Enefit Green", nevarētu startēt biržā. Ja birža strādā labi, tad tas ir diezgan efektīvs uzraudzības mehānisms uzņēmumam, tam, ko dara padome, tam, ko dara valde, un tur nevar neko daudz izdarīt aiz slēgtām durvīm.