Sankcijas pret Krieviju radījušas milzīgu budžeta deficītu. Tas pieaudzis 14 reizes, sasniedzot 1,8 triljonus rubļu (aptuveni 25 miljardus dolāru), vēsta medijs "Meduza".
2023. gada janvārī Krievijas naftas un gāzes ienākumi strauji nokritās, kas ir radījis lielāko budžeta deficītu janvārī kopš 1998. gada.
Janvārī par 46% samazinājušies nodokļu ieņēmumi par naftu un gāzi, tāpat par 59% pieauguši izdevumi par karu Ukrainā.
2023. gada janvāra deficīts 14 reizes pārsniedz 2022. gada janvāra rādītāju. Salīdzinājumam – pagājušā gada janvārī Krievijas budžetā bija 125 miljardus rubļu (1,6 miljardu dolāru) pārpalikums.
Paredzams, ka līdz 2023. gada beigām Krievijas budžeta deficīts turpinās palielināties, un pašreizējā prognoze liecina par iespējamu 2,93 triljonu rubļu (41,3 miljardu dolāru) lielu deficītu.
Ienākumu samazinājumu no naftas un gāzes pārdošanas var skaidrot ar Rietumvalstu noteiktajām sankcijām Krievijas eksportam. Eiropas Savienība turpināja ievērot embargo attiecībā uz Krievijas naftas eksportu, savukārt savu ietekmi atstāj arī G7 valstu noteiktie cenu griesti Krievijas naftai.
Krievijas gāzes eksporta apjomu kritums ir samazinājis Krievijas peļņu. Turklāt Krievija ir zaudējusi lielāko gāzes noieta tirgu.
Ar enerģētiku nesaistītie budžeta ieņēmumi janvārī kritušies par 28%. Krievijas valdība to daļēji skaidrojusi ar faktu, ka ir mainīti noteikumi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli.
Eksperti norādījuši, ka naftas un gāzes ieņēmumu kritums nav bijis pārsteigums, taču pārējo nodokļu ieņēmumu kritums par 30%, kas saistīts ar iekšējo patēriņu, gan ir bijis pārsteidzošs.
Ekonomisti prognozē, ka ienākumi no naftas un gāzes turpinās palielināt Krievijas budžeta deficītu.