/nginx/o/2022/11/23/14980472t1hadc4.jpg)
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien, 9. februārī, viesojas Briselē, kur uzrunāja Eiropas Parlamentu. Zelenskis akcentēja, ka Ukrainas uzvara ir visas Eiropas uzvara. Pēc Zelenska uzrunas vairums Eiropas Parlamenta deputātu veltīja Zelenskim stāvovācijas, savukārt eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka palika sēžot un neaplaudēja, vēsta eiroparlamentārieša Roberta Zīles publicētais video mikroblogošanas vietnē "Twitter".
Ždanokai Briselē Skumjākā parāde uz mūsu ielas. Un acīmredzot dziļas pārdomas par nākamajiem Saimnieka uzdevumiem. pic.twitter.com/v6owKixf8s
— Roberts Zīle (@robertszile) February 9, 2023
Uzrunājot ES samita dalībniekus, viņš aicināja vērst pret Maskavu stingrākas sankcijas un sodīt Krievijas līderus, kas atbildīgi par iebrukumu Ukrainā.
""Brīva Eiropa nav iedomājama bez brīvas Ukrainas," uzsvēra Zelenskis. "Eiropa ir brīva, Eiropa būs brīva un Eiropa ir vienota."
Ievadot savu otro ārvalstu vizīti kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī, Ukrainas prezidents trešdien Londonā tikās ar Lielbritānijas premjerministru Riši Sunaku, bet pēc tam Parīzē viņam bija kopīgas vakariņas ar Francijas kolēģi Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Šo sarunu galvenā tēma bija Kijevas prasības piegādāt Ukrainai modernus iznīcinātājus, taču pagaidām Zelenskis saņēmis vien Sunaka solījumu apmācīt ukraiņu pilotus šo lidmašīnu vadīšanā.
Tomēr uzrunājot EP deputātus, no kuriem daļa bija tērpusies Ukrainas nacionālajās krāsās, Zelenskis izlaida jau ierastās prasības piegādāt vairāk ieroču, tā vietā lielāku vērību atvēlot ierindas eiropiešu devumam, uzņemot ukraiņu bēgļus.
"Vēlētos jums pateikties, visiem jums, kas palīdz mūsu tautai, mūsu pilsoņiem, mūsu pārvietotajiem ļaudīm šeit, [pateikties] tiem, kas aicina savus līderus palielināt un vairot savu atbalstu," savā runā norādīja Ukrainas līderis.
Eiropadomes priekšsēdētājs Žuzeps Borels pirms ES samita žurnālistiem paziņoja, ka dalībvalstu līderi ir gatavi uzņemties saistības sniegt Ukrainai vēl lielāku militāro palīdzību, taču sīkākus paskaidrojumus nesniedza.
Rietumvalstis līdz šim atturējušās Ukrainai piegādāt kara lidmašīnas un citus ieročus, kurus iespējams izmantot, lai dotu triecienus mērķiem, kas atrodas dziļi Krievijas teritorijā. Taču gaisotne, kas apņem Zelenska vizīti, varētu liecināt, ka arī šis tabu beidzot varētu krist.
"Jums jāuzvar, un tagad [ES] dalībvalstīm ātri jālemj par nākamo soli, piešķirot tālas darbības rādiusa sistēmas un iznīcinātājus, kas jums nepieciešami, lai aizsargātu savu brīvību," piesakot Zelenska runu, uzsvēra EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.
Jau pašā kara sākumā, kad Krievijas agresori sāka aplauzt zobus pret Ukrainas aizsardzību, sacīja Zelenskis, eiropieši pret notiekošo parādīja savu attieksmi, piešķirot Ukrainai Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.
Tas bija spēcīgs žests, un Kijiva izdarīs visu iespējamo, lai neviens un nekad nešaubītos, ka Ukraina ir Eiropas valsts, kas pelnījusi savu vietu sabiedroto vidū, kam ir kopīgi demokrātijas, dzīves un pasaules uzskata principi, rezumēja Ukrainas prezidents.
Jāatgādina, ka Ždanoka novembra beigās balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā Krievija tika pasludināta par teroristisku valsti.
Rezolūcija tika pieņemta ar 494 balsīm "par", 58 balsīm "pret", tajā skaitā skaitā Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība) no Latvijas, un 44 atturoties. Pārējie no Latvijas ievēlētie deputāti balsoja par rezolūciju, izņemot Ušakovu, kas balsojumā nevarēja piedalīties, jo atradās Rīgā uz tiesas sēdi. Tiesa, Ušakovs esot norādījis - ja atrastos Briselē, balsotu par.
Saeima galīgajā lasījumā pērnā gada oktobrī pieņēma grozījumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, tajos nosakot, ka EP vēlēšanās Latvijā nevar kandidēt un EP nevar ievēlēt personu, kura pēc 1991. gada 13. janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā (Latvijas Komunistiskajā partijā). Pieņemtās izmaiņas likumā liegs tiesības EP vēlēšanās no Latvijas kandidēt pašreizējai EP deputātei Tatjanai Ždanokai.
