VIDEO Omonietis, kurš atbildīgs par cilvēku nošaušanām Latvijā, ieņēmis augstus amatus Piedņestrā un Doneckas tautas republikā

Apollo.lv
Foto: tamriva/Shutterstock

Starptautiskie izmeklētāji šonedēļ paziņoja, ka pastāv "drošas norādes", ka Krievijas diktators Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis raķetes piegādi, ar kuru 2014.gadā notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu. Taču neesot nekādu reālu izredžu saukt pie atbildības viņu vai citus iesaistītos. Brīdī, kad notika traģēdija virs starptautiski neatzītās Doneckas tautas republikas, tās vadošā amatā atradās cilvēks, kuram pirms 30 gadiem bija cieša saistība ar mēģinājumiem nepieļaut Latvijai atgūt savu neatkarību, vēsta raidījums "Nekā personīga". 

1990. gadu sākumā Rīgas OMON sadarbībā ar okupācijas režīma Iekšlietu ministrijas specvienībām veica vairākus desmitus bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, noslepkavoja 7 Lietuvas muitniekus, sarīkoja vairāk nekā desmit provokatīvu sprādzienu, simtiem cilvēkus piekāva. Barikāžu laikā Lietuvā un Latvijā lija arī iedzīvotāju asinis.

Rita Aksenoka bija viena no izmeklētājām, kura vāca pierādījumus OMONiešu zvērībām, lai miera laikos būtu iespējams saukt pie atbildības pēc iespējas vairāk "melno berešu". Bija izdevies pat nopratināt vairākus omoniešus, kuru sniegtās liecības bija būtiski pierādījumi lietā.

Vienu OMON izskaitļoja, aizveda uz mežu un visi grupā nošāva. Lai pēc lodēm nevarētu noteikt, kurš noziegumā vainojams. Bet kā kādā no intervijām Nekā personīga atceras Aksenoka, viņa protestējot pret nepareizo izmeklēšanas gaitu, no prokuratūras aizgāja. Apsūdzības šo gadu laikā izvirzītas 74 omoniešiem, bet pie atbildības saukti tikai 15.

Tieši Moldova un starptautiski neatzītā Piedņestra bija vietas, kur pēc OMON izformēšanas, nobāzējās daudzi kaujinieki. Arī no Rīgas. Starp viņiem augsta ranga omonietis Vladimirs Antjufejevs.

Pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošās informācijas, Augusta puča laikā tieši Antjufejeva pakļautībā esošie Rīgas OMON kaujinieki ar automātiem šāva uz Rakstnieku namam piederošo mikroautobusu, nogalinot tā vadītāju Raimondu Salmiņu. (Bilde ar akmeni no 22. kartes)

Antjufejevs tiek uzskatīts par galveno cilvēku, kurš principā uzbūvējis gan Piedņestras represīvo orgānu sistēmu, specdienestus, gan daudzus gadus ieņēmis šīs teritorijas iekšlietu ministra amatu.

Tā ir kā Ziemeļkoreja Eiropas austrumos, tā situāciju Piedņestrā raksturo Moldovas izmeklējošais žurnālists Vladimirs Thoriks.

"Antjufejevs Vladimirs... Mēs zinām, ka viņš aizbēga no Latvijas uz Moldovu un vadīja seperātistu kustību Moldovas Austrumu rajonos. Piedņestrā. Un vairākus desmitus gadu Antjufejevs Piedņestrā, kas de jure ir Moldovas daļa, šajā seperātistu teritorijā Antjufejevs vadīja Piedņestras KGB.

Viņš bija galvenais čekists un galvernais politiskais Policists Piedņestras teritorijā. Viņš nodarbojās ar visu. Viņš vadīja opozīcijas iznīcināšanu, un Piedņestras pārveidi par mini Ziemeļkoreju Eiropas austrumos," stāsta "RISE Moldova" žurnālists Vladimirs Thoriks.

Moldovas pētniecisko žurnālistu grupa RISE Moldova atklājuši Krievijas scecdienestu cilvēkus, kuri vervē savus atbalstītājus Moldovā un centušies slepus ietekmēt parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Un viens no ietekmīgiem spēlētājiem līdz 2014. gadam bija arī Rīgas omonietis Antjufejevs.

Bet īsu brīdi pirms Krievija iegāja Krimā, Antjufejevs parādās šajā tobrīd vēl Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Vēlāk Antjufejevs publiski stāsta kā tieši ar viņa palīdzību Krima okupēta. Pēc dažiem mēnešiem Antjufejevs tiek nosūtīts ieviest kārtību Donbasā.

Piedņestru Krievija izmanto, lai traucētu Moldovai iestāties Eiropas savienībā, jo šāds iesaldēts konflikts neļauj skaidri noteikt Moldovas robežas. Ukrainas kara laika sākumā pastāvēja bažas, ka Putins plāno veikt operācijas, iesaistot arī Piedņestras teritorijā vēl no 1990. gadu palikušās Krievijas armijas vienības.

Pagājušā gada aprīlī notika vairākas provokācijas, lai visticamāk radītu pamatu Krievijai nākt un ieviest kārtību. Trīs vīrieši ar granātmetējiem apšaudīja Piedņestras specdienesta ēku.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns skaidro: "Tas ir Krievijas rokraksts. Izveidot iesaldētos konfliktus, kas jebkurā brīdī var atdzīvoties, un tādi konflikti ir potenciāli vairākās vietās un tādas tā sauktās valsts ir ne tikai Piedņestra, Dienvidosetija, Abhāzija Gruzijas teritorijā, Kalnu Karabaha Azerbaidžānas teritorijā.

Tur, protams, stāsts ir citādāks. Un pavisam nesen arī tā sauktās Luganskas un Doneckas tautas republikas bija līdzīgs stāsts.

Kur Krievija izveido šādas teritorijas, pat atzīst par neatkarīgām. Protams, ar valstiskumu tur ir diezgan maz saiknes. Un Piedņestru noteikti Krievija atstāja kā kārti uz nākotni. Gan attiecībā uz Moldovu, gan uz Ukrainu, un tas ir veids, kā kontrolēt šīs valsts likteni."

Tagad jau pēc visa notikušā žurnālisti spējuši izsekot gan kā Antjufejevs pirms 2014. gada regulāri ar viltoru pasi iebraucis Ukrainā un no Odesas lidojis uz Maskavu.

Gan kā pa Ukrainu pārvietojies ar diplomātisko transportu. Moldovas žurnālisti saka - ja ukraiņi jau laikus būtu neitralizējuši Antjufejevu, iespējams tas ietekmētu vēlāk notiekošo Krimā un Donbasā.

Vēl pirms 8 gadiem mediji Latvijā ziņoja, ka bijušo OMONieti Antjufejevu mūsu valsts ir izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā. Tomēr kā apliecina Ģenerālprokuratūra, Latvija šobrīd šo personu vairs nemeklē.

Tieslietu ministre uzskata, ka Latvijai būtu jāparūpējas, lai tādi civlēki kā Antjufejevs līdz mūža galam atrastos visos meklēšanas sarakstos.

Latvijā šo gadu laika notiesāti omonieši, kuri bija vidējā līmeņa kaujinieki - pavēļu izpildītāji. Krietni aktīvāk rīkojas Lietuva, kas omoniešus meklē joprojām.

Un arī mēģina saukt pie atbildības par pastrādāto, šādi izpelnoties asu Krievijas nosodījumu.

Pirms 7 gadiem tā brīža Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers publiski paziņoja, ka Latvijā OMONiešus vairs neesot iespējams saukt pie atbildības. Jo Lietuvā šie noziegumi tikuši traktēti kā genocīds, tādējādi tiem nav noilguma. Taču Latvijā skatīti kā nodevība un dienesta stāvokļa izmantošana, pielietojot vardarbību.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu