VIDEO ⟩ "Redzam daudzas krāpnieciskas pazīmes." Eksperti vērtē "Jaunlatvijas" solījumus par dzīvi uz salas (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Vibrant Image Studio/Shutterstock

Skandalozais uzņēmējs Ernests Rieksts vairākus mēnešus vāc pūļa finansējumu projektam "Jaunlatvija", kas sola salas iegādi Fidži arhipelāgā. Tomēr eksperti norāda uz vairākiem aspektiem, kas liecina par krāpniecību, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Novērots, ka "Jaunlatvija" sociālajos tīklos sevi prezentē kā politisku organizāciju. 

"Šeit atšķirsies viss no mums ierastās pasaules - arhitektūra, interjers, politika, vide, augi, dzīvnieki, cilvēki, attieksme, reliģija. Valstī valdīs bezatkritumu dzīvesveids. Visas izvēles pamatā būs ilgtspējība, kas ļaus pārdomāti veidot savu nākotni - tieši tādu, kādu mēs to vēlamies redzēt," sola "Jaunlatvijas" veidotāji. 

Projekta pārstāvji ar žurnālistiem nekomunicē, jo uzskata, ka tiek nomelnoti.

"Šajā gadījumā mēs redzam daudzas krāpniecības pazīmes. 

Mēs neredzam to, ka iedzīvotājs, kurš veicis šo darījumu, tiešām ir kaut kādā veidā aizsargāts pret to, ka šis darījums var nenotikt un tas cerētais var netikt saņemts," norāda Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja Aija Brikše.

"Mēs, protams, iedzīvotājus aicinām nekādā ziņā neiesaistīties darījumos, kur viņiem nav pilnīgi skaidrs, ka ir kaut kas, kas viņus aizsargā," brīdina Brikše.

"Jaunlatvijas" veidotāji skaidro, ka uz salas tiks izmantota virtuālā nauda - kriptovalūta.

"Ar šiem kriptoaktīviem ir tā - ja vienā dienā tava kriptoaktīva vērtība ir 100 eiro, tad nākamajā dienā šī aktīva vērtība var būt arī 1 eiro. Tās svārstības ar šiem aktīviem ir ļoti, ļoti straujas.

Īpaši noteikti nevajadzētu šajos darījumos iesaistīties cilvēkam, kas neizprot, kas vispār ir kriptoaktīvi, kā viņi strādā, kas ir tie drošības jautājumi, kas jāievēro arī kriptoaktīvu gadījumā, jo tādi neapšaubāmi ir,"uzsver Brikše.

"No juridiskās prakses skatoties, vislabāk tādas siltas vietiņas apskatīties tepat Eiropas Savienībā. Un šeit ir kaut vai tās pašas Kanāriju salas, Madeira. Tātad ir tādas vietas, kur ļoti daudzi latvieši šobrīd izvēlas pārziemot, un tur juridiski tu esi aizsargāts.

Otra lieta ir vienmēr aizsniedzamība, un šajā gadījumā mums uz šo Fidži salu nav tiešā reisa," norāda portāla "Travelnews.lv" direktors Aivars Mackevičs.

Turklāt uzņēmums ir reģistrēts Apvienotajā Karalistē.

"Apollo.lv" jau ziņoja, ka skandalozais uzņēmējs Ernests Rieksts, pret kuru celta apsūdzība par līdzvainību traģiskā Merķeļa ielas ugunsgrēka izraisīšanā, sabiedrības uzmanību pievērsis ar projektu "Jaunlatvija". Viņš vāc pūļa finansējumu, lai iegādātos salu Fidži arhipelāgā, solot, ka visi investori varēs tur būvēt mājas. Izrādās, ka salā ir noteikts dabas liegums un tur atļauta tikai viena būve, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pirms vairāk nekā pusotra gadsimta jaunlatvietis Krišjānis Valdemārs Krievijā nopirka muižu un aicināja tautiešus tur veidot koloniju. Latvieši Latvijā saimniekot nevarēja, jo zeme piederēja vācu muižniekiem. Lai arī zeme bija ne pārāk laba, bet vismaz sava. Interese bija milzīga, un līdz Otrajam pasaules karam Krievijas teritorijā bija vairāki desmiti latviešu koloniju.

Tagad jaunlatviešu pēdās sola iet uzņēmējs Ernests Rieksts. Viņš tautiešus aicina samesties, lai nopirktu tropisku salu un tur dibinātu jaunu valsti - Jaunlatviju.

Viņš sola izveidot valsti, kas ar savu likumdošanu un ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu atšķirsies no citām. Tajā būs bezatkritumu dzīvesveids, nulles emisiju politika, nebūs aizspriedumu, augstākā līmeņa izglītības sistēma, ekoloģiska pārtika, kvalitatīva medicīnas sistēma, izmirstošas dzīvnieku sugas tiks integrētas sabiedrībā.

Par 1380 eiro var rezervēt 15 kvadrātmetru zemesgabalu ar atļauju vienstāva mājas būvniecībai. Piemaksājot 800 eiro, būs atļauja diviem stāviem, un vēl par 600 eiro - trim stāviem. Var samaksāt uzreiz ar bankas karti, var saņemt rēķinu.

Piedāvājums izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība. Un tā arī ir.

Jaunlatvijas mājaslapā izmantotās bildes ir vienkārši atrastas internetā: no Maldīvām, Austrālijas, Taizemes, Vācijas, Lielbritānijas un citām vietām.

Vatuvara ietilpst Fidži teritorijā. Tās diametrs ir trīs kilometri, bet lielu daļu teritorijas aizņem neaktīva vulkāna kore. Kopā ar vēl trim blakus esošām salām Vatuvara pieder briļļu zīmola "Oakley" īpašniekam Džimam Dženardam. Viņš arhipelāgā izveidojis ekskluzīvu kūrortu. Tur turīgi cilvēki svin kāzas, pavada medusmēnesi. Tieši mazo Vatuvaru šī kūrorta reklāmas materiāli sauc par skaistāko no Fidži 800 salām.

Tagad viss salu komplekss izlikts pārdošanā par 155 miljoniem dolāru. Komplektā nāk arī privāta lidmašīna un citi labumi. Vatuvara viena pati novērtēta uz 55 miljoniem. Aģents, kas nodarbojas ar kūrorta pārdošanu, ir uzņēmums "Vladi Pivate Islands".

Par Riekstu uzņēmumā nekas nav dzirdēts. Arī par plānu uz salas izmitināt tūkstošiem cilvēku nē.

Rieksts noraida jebkādas bažas. Cilvēki saņem dokumentus, proti, rēķinus. Tie, kas baidās investēt uzreiz, var slēgt līgumu ar pēcapmaksu.

"Mēs tagad solām 2023. gadā tikai un vienīgi zemesgabalus. Mēs braucam uz šo vietu Vatuvara veidot savu valsti. Uz doto brīdi mēs neko vairāk kā zemesgabalus nesolām. Ar laiku mēs veidosim savu valsti, iekārtosim savu pilsētu. Tas viss nenotiks uzreiz, biznesa modelis ir tajā, ka jā, mums lielākā daļa iedzīvotāju būs atbrīvoti no nodokļiem, bet mums nodokļi būs tūrismam," norāda "Jaunlatvijas" idejas autors Ernests Rieksts.

Savākt naudu Riekstam palīdz arī citi.

Kaspars Caune mediju slejās figurējis saistībā ar finanšu krāpniecību un naudas atmazgāšanu. Atbalstu izsaka arī Rolands Millers, kurš īsu brīdi bija KPV LV vadībā. Projektam ar pozitīvu publicitāti palīdz arī Rūdolfs Brēmanis, kurš vēlēšanās kandidēja no partijas "Katram un katrai" un apsūdzēts par 100 tūkstošu eiro piesavināšanos no Ārlietu ministrijas.

Saskaņā ar Jaunlatvijas interneta vietnē pieejamo informāciju nauda tiek pārskaitīta Lietuvas "Revolut" kontā, kas pieder Lielbritānijā reģistrētam uzņēmumam. Vienīgā firmas amatpersona ir kāds Andris Brūveris, kurš Latvijā ar aktīvu uzņēmējdarbību nenodarbojas. Arī iepriekšējās Rieksta biznesa iniciatīvās īpašnieki bija citi cilvēki.

Rieksts ir viena no divām personām, pret kurām celta apsūdzība saistībā ar ugunsgrēku nelegālā Merķeļa ielas hostelī.

Tajā gāja bojā deviņi cilvēki. Klienti un darbinieki liecināja, ka hostelī saimniekoja un naudu iekasēja Rieksts. Taču pats pārbūvētais dzīvoklis piederēja viņa brālim Andrejam Gailim. Viņš ir otrs apsūdzētais.

Divos bēniņu dzīvokļos nesaskaņoti bija ierīkotas 34 istabiņas. Katrā no tām mitinājās vairāki cilvēki. Kad nelegālajā hostelī izcēlās liesmas, daļa cilvēku bija iesprostoti, citiem izdevās glābties uz jumta. Glābējiem nācās lauzt slēgtas dzelzs durvis.

Riekstam piederēja arī citi hosteļi un komunālie dzīvokļi. Nelegālo biznesu sāka izmeklēt Valsts ieņēmumu dienests.

Paralēli hosteļu biznesam Rieksts izveidoja iestādi "Riga Float". Te apmeklētāji varēja baudīt bezsvara stāvokļa terapiju sāls baseinā. Taču pandēmijas dēļ darbs bija jāpārtrauc, bet tie, kas bija rezervējuši apmeklējumu un par to samaksājuši, savu naudu atpakaļ nesaņēma.

Līdz ar biznesa problēmām viņš kļuva par radikālu kovidskeptiķi. Aicināja nemaksāt nodokļus, pārņēma "Facebook" darba sludinājumu grupu, kurā pats bija administrators un publicēja sazvērestību teorijas un sava "Riga Float" centra reklāmas. 2021. gada sākumā izveidoja alternatīvu sociālo tīklu. Domubiedri Riekstam palīdzēja tīklu popularizēt.

Rieksta sponsorētajā "šovā" ar "Riga Float" un kovidskeptiķu sociālā tīkla "Decentaspeak" reklāmām priekšplānā intervējās arī tā laika iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

Tāpat kā Rieksta SPA bizness, arī sociālais tīkls vairs nestrādā. Kriminālprocesā par traģisko ugunsgrēku viņam nav piemērots drošības līdzeklis. Līdz ar to nekas viņam neliedz savākt naudu salas iegādei un pazust.

Prokuratūra informē, ka Merķeļa ielas ugunsgrēka lieta tiesā nonāks tuvāko mēnešu laikā. Tā ir skaidro, ka veikts milzīgs ekspertīžu un citu izmeklēšanas darbību apjoms. Tādēļ pamats pārliecībai, ka apsūdzētie saņems sodu.

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu