"Runa jau nav par katras atsevišķo stāstu, kas ir gana briesmīgi, bet par problēmu kopumā. Ka vardarbība ir tik izplatīta un, kā arī komentāros redzam, - sabiedrības akceptēta un visa atbildība tiek pāradresēta uz pašām dzemdētājām.
Kamēr visi izliekas, ka problēmas nav, ka tā darīt ir ok, ka "pašas pievelk tādus ārstus", nekas nemainīsies.
Tas, ka ir tādi ārsti, kurus var “pievilkt”, protams, nav problēmas daļa. Tad jau tikpat gudru seju varētu apgalvot arī pretējo: tu esi ārsts un tev nāk tikai resnas, stulbas, nesagatavojušās, psihas, rupjas utt. dzemdētājas? Pats vainīgs, pats tādas “pievelc”, dakterīt!
Ne par to stāsts, kurš te tizlais, un kurš kuru pievelk! Problēma pastāv, un tai jātiek pamanītai, atzītai par eksistējošu, un jāmeklē risinājumi. Bez kāda vainošanas."
"Un sistēma turpina piesegt sistēmu. Jo tāpat trūkst personāla. Tāpat dzemdības tak esot riskants pasākums. Tāpat visas tizlas, nemāk dzemdēt ar pirmo. Un vēl grib "ucināšanos"... Un tikmēr varonīgi vīri lemj, kā veicināt Latvijas dabisko ataudzi. Un citi nedod finansējumu dzemdībās samocītiem "mūžīgajiem bērniem" un visādi (pirmkārt, psihiski) traumētām mammām."
"Padomju mantojums" nav attaisnojums vardarbībai
"Šī pētījuma rezultāti liecina ne tikai par to, ka negatīva un pavirša attieksme pret dzemdētājām Latvijā ir visnotaļ izplatīta, bet arī par to, cik augsts ir sabiedrības tolerances līmenis pret vardarbību kopumā," akcentē pētījuma iniciatore publiciste Agra Lieģe-Doležko. Viņa piebilst: "Regulārā "padomju mantojuma" piesaukšana nav attaisnojums risinājuma atlikšanai - ir radikāli jāmainās gan medicīnas iestāžu iekšējai kultūrai, gan sabiedrības reakcijai uz šo šķietami ikdienišķo vardarbību. Gan kliegšana, gan nicīgi komentāri, gan atstāšana bez palīdzības - tās visas ir vardarbības izpausmes."