/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/02/23/15157755t1ha49e.jpg)
Rakstniece Maija Pohodņeva iemācījusi gatavot ierakumu sveces pusei Latvijas. Viņa pati kopā ar draugiem to dara jau kopš vasaras un regulāri sūta uz Ukrainu pakas ar gatavajām svecēm. Tikko viņa no Bahmutas saņēmusi fotogrāfiju kā zīmi: kārtējais sūtījums saņemts.
Maija raksta: “Bahmuta Ukrainā. Draugi, man atļāva ievietot šo attēlu, neslēpjot Ukrainas aizstāvja seju. Kastēs ir ierakumu sveces no mums.
Skatos uz šo cilvēku un domāju - esmu nogurusi, dzīvoklis pilns ar bundžām, kartonu, un ož pēc parafīna.
Cik ļoti man ir apnicis šis karš! Nē, vairs nav bail, vienkārši noriebies. Negribas par to pat atcerēties!
Bet tagad man ir šī fotogrāfija ar cilvēku, kuru nepazīstu, bet kurš pats vai viņa biedri jau šonakt dedzinās sveces ierakumos, lai sasildītos un iedzertu krūzi karstas tējas.
No aukstuma var nomirt ātri. Vienkārši nepamosties. Aukstuma dēļ var zaudēt pirkstus, ja paliec dzīvs. Arī no apsaldējumiem var nomirt.
Nespēju pat iedomāties, cik ļoti noguruši ir viņi, bet zinu, ka gatavi mirt, lai Ukraina uzvarētu. Ir maldinoši domāt, ka karš mūs neskar. Tas ir tepat. Mani ieroči šoreiz ir tukšās konservu bundžas, kartons, sveču nodeguļi, parafīns un pārliecība, ka varu aizsargāt karavīrus no ienaidnieka - aukstuma. Lai viņi spētu veikt savu uzdevumu, es izdarīšu savu darba daļu.”