Vienādi noteikumi ne vienmēr ir godīgi - EK dabas atjaunošanas regulas ēna pāri Latvijas mežsaimniecībai

Viens no pēdējā laika aktuālākajiem tematiem Latvijas mežsaimniecībā ir Eiropas Komisijas Dabas atjaunošanas regula. Uzsvars tieši uz formulējumu "regula", jo tā nozīme ir juridiski saistošs normatīvs akts, kura nepildīšana paredz soda mērus.

Šīs regulas mērķis ir līdz 2050. gadam Eiropas Savienības teritorijās atjaunot dzīvotnes un būtiski uzlabotu ekosistēmu un sugu stāvokli.

Tomēr šis ir viens no gadījumiem, kad vienādas prasības visām valstīm nenodrošina vienlīdzīgus apstākļus, bet lielāko "sitienu" saņems mežsaimnieki, kuru saimnieciskā darbība tomēr neatstāj pašu lielāko ietekmi uz dabas izmaiņām.

Ko regula prasa no Latvijas?

EK regulas mērķis, kā jau minēts, ir atjaunot Eiropas nozīmes dzīvotnes atjaunot līdz labvēlīgam stāvoklim. Latvijā biotopi ir konstatēti plašās mežu platībās un aptuveni puse no tiem esot nelabvēlīgā stāvoklī, kas nozīmē, ka to bioloģiskā kvalitāte ir jāuzlabo.

"Neprasot īpašniekam viņa plānus, šie meži ir nosaukti par biotopiem, kas līdz ar to kļūst par jaunās regulas objektu," raksta speciāliste.

Tāpat regula neattiecas tikai uz biotopiem un īpaši aizsargājamām zonām, bet gan uz jebkuru mežu. Visos mežos būs jānodrošina augoša tendence tādiem indikatoriem kā stāvoša un guļoša atmirusī koksne, dažādvecuma mežaudzes, mežu savienojamība, meža putnu indekss un oglekļa krātuve.

Bet, kā norāda eksperte, uzsvars ir tieši uz minēto indikatoru pieaugumu, neskatoties uz to, ka konkrētajā reģionā tie jau var būt augstā līmenī. 

"Piemēram Latvijā mirušās koksnes daudzums uz hektāru ir apmēram 20 kubikmetru, kas ir starp augstākajiem rādītājiem Eiropas savienībā, tad, neskatoties uz to, kas jau ir, šim rādītājam ir jāpieaug. Un tad prasība vienlīdz labi tiks izpildīta gan valstīs, kur šis rādītājs ir, piemēram, trīs kubikmetri, gan Latvijā ar 20 kumbikmetriem," raksta Grasmane, piebilstot, ka lielāks negatīvais iespaids uz mežsaimniecību protams būs mežos, kas ir piegružoti ar kritalu jeb satrunējušiem kokiem.

Vienāda pieeja dažādām problēmām

Kā norāda eksperte, dabas atjaunošanas pasākumos liela nozīme ir tieši hidroloģiskā režīma atjaunošanai. Latvijā gan šajā jautājumā izteiktu problēmu nav klimata dēļ.

Rietumeiropas valstīs lauksaimniecība tiekot nodrošināta ar mitrzemju nosusināšanu un ūdens novadīšanu, kā no upēm tā ezeriem. Jau 2000. gada EK Vides direktorātam tika iesniegts ziņojums par Eiropas Savienības laistīšanas sistēmu ietekmi uz vidi.

Šajā ziņojumā norādīts, ka Eiropas Savienībā par aptuveni 30% no kopējā ūdens patēriņa ir atbildīga lauksaimniecība. Tomēr Dienvidu valstīs šis rādītājs sasniedzis pat 60% atzīmi, bet ziemeļvalstīs tas bijis tuvāk nullei.

Grasmane, atsaucoties uz augstāk minēto ziņojumu, norāda, ka lauksaimniecības laistīšanas rezultātā videi tiek nodarīti sekojoši kaitējumi:

• Gruntsūdens resursu pārizmantošana, sāļošanās un smaga piesārņošana ar barības vielām, pesticīdiem un citām saimniecību radītajām atkritumvielām. 
• Augsnes erozija
• Bijušo mitrzemju nosusisināšana un augstvērtīgu dzīvotņu iznīcināšana, ierīkojot lauksaimniecības kultūras, kas nevar iztikt bez intensīvas laistīšanas.

Tomēr šāda rakstura problēmas ir izteiktākas tikai valstīs, kurās ir lielāks uzsvars uz lauksaimniecību.

"Atšķirībā no Eiropas dienvidu valstīm, kur susināšana un piesārņojums augsni tik tiešām izkaltē un tā kļūst nedzīva, Latvija nav iznīcinājusi savas organiskās augsnes, mitrzemes un purvus. Meliorācija nepieciešama, lai uzlabotu koku augšanu un padarītu iespējamu zemes izmantošanu lauksaimniecībai. Ļoti nelielā daļā no mūsu purviem un joprojām notiek aktīva kūdras ieguve.

Aizsargājamās teritorijās, piemēram, Ķemeru nacionālajā parkā, Zaļajā purvā nesen tika atjaunots hidroloģiskais režīms platībās, kurās pērnā gadsimta 60. gados notika kūdras ieguve. Tādējādi tika izcirsts liels ilgstoši neskarts mežs un aizdambēti grāvji.

Šis ir piemērs, ko varētu nosaukt par degradētu platību atjaunošanu. Augstas kvalitātes meža biotops tiek nosaukts par degradētu purva platību un tāpēc meža ekosistēma ir jāiznīcina, lai tur atjaunotu citu ekosistēmu," raksta eksperte.

Grasmane skaidro, ka EK regula vairāk attieksies uz valstīm, kur lielāku daļu kopējās teritorijas aizņem dabas platības.

Neskatoties uz to, ka vīnkopība, ziedu audzēšana, labības audzēšana vai lopkopība arī ietekmē ekosistēmu, valstis, kurās uzsvars tiek likts uz šīm saimnieciskās darbības nozarēm, regula tik ļoti neietekmēšot.

"Sanāk, ka tie, kas mazāk pārveidojuši dabu [mežsaimnieki], tagad tiek mudināti pārtraukt vai stingri ierobežot saimniekošanu, lai Eiropas kopējais sugu un dzīvotņu stāvoklis uzlabotos," raksta eksperte.

Nobeigumā Grasmane gan uzteic Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto pozīciju šo regulu jautājumā. Viņa norāda, ka ir norādīti vairāki iebildumi par piedāvātajiem nosacījumiem, kā arī aizstāvētas mūsu īpašās intereses attiecībā uz hidroloģiskā režīma regulēšanu.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.