Latvijā trūkst 300 ārstu un 8000 māsu

LETA
Ārsti. Ilustratīvs attēls.
Ārsti. Ilustratīvs attēls. Foto: Edijs Pālens/LETA

Patlaban Latvijā trūkst 300 ārstu un 8000 medicīnas māsu, šodien AS "Olainfarm" rīkotajā konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" sacīja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

LĀB vadītāja uzsvēra, ka sociāla un ekonomiska valsts izaugsme nav iespējama bez veseliem un aktīviem iedzīvotājiem, ko ietekmē medicīnas nozarei piešķirtais finansējums. "Veselības aprūpe nav tērējoša, bet tas ir instruments, kā saglabāt veselus cilvēkus un darbaspēku," sacīja Aizsilniece.

Viņa pauda, ka pagājušajā gadā vienam iedzīvotājam Latvijā medicīnas pakalpojumiem valsts tērēja 1369 eiro, Igaunijā - 2400 eiro, bet Lietuvā - 2100 eiro.

Salīdzinājumā ar Latviju Igaunijā un Lietuvā iedzīvotāju dzīves ilgums un ekonomiski aktīvais dzīves periods ir garāks, kas, kā uzsvēra LĀB prezidente, sekmē arī valsts ekonomisko attīstību.

Vienlaikus Aizsilniece skaidroja, ka nākotnē ieguldījumi medicīnas attīstībā un pieejamībā nemazināsies, ko lielā mērā ietekmē aprūpes tehnoloģiju un medikamentu cenas.

Komentējot pieņemto valsts budžetu, Aizsilniece sacīja, ka tas "ļauj nonākt pilnīgās krāsmatās". Viņa pauda cerību, ka nākotnē Latvija spēs izveidot valsti un veselības aprūpes sistēmu, kurā cilvēki dzīvo veselīgā vidē un veido savu un savu bērnu nākotni.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs diskusijā atzīmēja, ka līdztekus investīcijām medicīnas un farmācijas attīstībā, būtiski ieguldīt arī izglītībā un zinātnē. Cita starpā nepieciešams palielināt apmaksāto ārstu-rezidentu vietu skaitu, lai risinātu trūkstošo speciālistu jautājumu.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols atzīmēja, ka nepieciešams stiprināt arī veselības sistēmas stabilitāti. Viņaprāt, ja iztrūkstošo medicīnas māsu skaits nesamazināsies, veselības pieejamībā radīsies nevienlīdzība un katrs būs atbildīgs par savām izredzēm izdzīvot.

Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs diskusijā norādīja, ka vienlīdz svarīgi ir ieguldīt ne tikai tehnoloģijās, bet arī preventīvajos pasākumos un sabiedrības izglītošanā par paradumu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.

Pie preventīvajiem mehānismiem Perevoščikovs minēja ne tikai izglītības un izpratnes līmeņa kāpināšanu, bet arī farmaceitiskās aktivitātes, piemēram, vakcināciju, kas ilgtermiņā sekmē slimotāju skaita nepalielināšanos, jo īpaši krīzes situācijās, kāda bija, piemēram, pandēmijā.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdien zāļu ražotāja "Olainfarm" rīkoja konferenci "Veselība. Drošība. Farmācija" par farmācijas nozīmi valsts ekonomikā.

Tāpat vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" koncernā ietilpst SIA "Klīnika DiaMed", "OlainMed", SIA "Latvijas aptieka", SIA "Silvanols", SIA "Olainfarm enerģija", SIA "Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju Kompetences centrs", SIA "Global Lux" un SIA "Tonus Elast".

"Olainfarm" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 30 079 109 eiro. Kompānijas īpašniece ir AS "Repharm" grupas māteskompānija AS "AB City".

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu