/nginx/o/2022/04/12/14481227t1h6342.jpg)
Rīgas Domā no 17.marta atsāksies vakara koncerti baznīcas lielajā zālē, kur atkal skanēs "Walcker" firmas ērģeles, informēja Rīgas Doma mūzikas direktors Aigars Reinis.
Viņš norāda, ka Rīgas Domā 17.martā plkst.19 muzicēs Lietuvā dzīvojošais latviešu soprāns Gunta Gelgote, kura kopā ar ērģelnieci Kristīni Adamaiti un flautisti Lieni Straupi-Denisjuku pievērsīsies Johana Sebastiāna Baha, ar 18.gadsimta Rīgu saistītā Johana Gotfrīda Mīteļa un arī Georga Frīdriha Hendeļa mūzikai.
Savukārt 24.martā Rīgas Domā uzstāsies Jānis Pelše, Jānis Karpovičs, savukārt koncertam 29.martā Ilona Birģele un Līga Ivānebūs sagatavojuši pilnas Baha mūzikas programmas. Rīgas Domā 31.marta vakarā ērģelniece Diāna Jaunzeme Portnaja blakus Baha ērģeļmūzikai pievērsīsies arī vācu komponista Makša Rēgera opusiem. Rēgera mūzika ir īpaši piemērota Rīgas Doma romantisma stila ērģelēm.
Rīgas Doma ērģeles, kas būvētas 1883./1884.gadā, ir unikāls instruments. Tas ir vēlīnā romantisma perioda ērģeļbūves augstāko sasniegumu paraugs, kuram grūti atrast līdzvērtīgu Eiropā.
Šī instrumenta vēsture sākās 1881.gada 16.novembrī Rīgas Domā, kad tiek parakstīts līgums ar ērģeļbūves firmu "E. F. Walcker & Co Ludvigsburgā". Firma jau tolaik bija slavena ar veiksmīgi uzbūvētām ērģelēm Štutgartē, Frankfurtē, Minhenē, Ulmē, Tallinā, Pēterburgā.
Doma administrācija pasūtināja ērģeles ar 102 skanošiem reģistriem, ērģeļbūvētāji apņēmās 18 līdz 20 mēnešos tās izgatavot un uzstādīt par 75 000 markām. Rīgas Doma ilggadīgais ērģelnieks un mūzikas direktors Vilhelms Bergners rosināja savākt vēl papildus 6300 rubļus, lai ērģelēs būtu 120 reģistri.
Ērģeļbūvētājs Kārlis Valkers pievienoja vēl četrus reģistrus, lai celtu firmas prestižu. 1884.gada janvārī Rīgas Domā sāka skanēt tobrīd pasaulē lielākās un modernākās 124 reģistru ērģeles, kurās tika izmantoti jaunākie tehniskie risinājumi: barkera mašīna, "crescendo" veltnis, gatavās un brīvās kombinācijas.
Instrumenta atklāšana notika 1884.gada 19.janvārī. Vakara koncertā piedalījās Doma baznīcas ērģelnieks Vilhelms Bergners, Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas ērģelnieks, Jelgavas mūzikas direktors Rūdolfs Postelis un Pēterburgas konservatorijas ērģeļklases vadītājs Luijs Homiliuss. Koncertā izskanēja ungāru komponista Ferenca Lista kompozīcija "Lai Dievu visi teic", kas komponēta ērģeļu atklāšanai.
Instrumenta konstrukcija ir 25 metrus augsta, 11 metrus plata un desmit metrus dziļa. Ērģelēm ir 6718 stabules, kas izvietotas uz 26 vējlādēm. Apmēram puse stabuļu izgatavotas no koka, bet pārējās veidotas no svina un alvas sakausējuma.