Raimonds Pauls saliek punktus uz "i" jautājumā par jandāliņu ap pieminekļiem

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Edijs Pālens/LETA

Pēdējā laikā publiskajā telpā noris aktīvas diskusijas par kultūras personībām veltītu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu. Savu viedokli izteicis arī maestro Raimonds Pauls.

Sarunā ar izdevumu "Privātā Dzīve" maestro pauda, ka, viņaprāt, šis cepiens ir pārspīlēts. Viņš uzskata, ka ir svarīgākas lietas, par kurām būtu jādomā un kuras būtu jārisina.

"Kā saukt ielas, kādus pieminekļus atstāt un kurus novākt, ir Rīgas domes lēmums. Ja viņiem piemineklis nepatīk, lai vāc prom!

Andreja Upīša pieminekli veidoja tēlnieks, kurš bija mans labs draugs, - Alberts Terpilovskis. Šajā gadījumā gribētu pateikt - pašreizējā situācijā mums drīzāk vajadzētu runāt par to, ka mēs paliekam arvien mazāk, nevis nodarboties ar šādām lietām.

Jārunā par to, ka Eiropā daudzās jomās esam pēdējās vietās. Par to ir jārunā, nevis par to, kā saukt ielas un kādus pieminekļus atstāt."

Arī Rīgas mērs Mārtiņš Staķis uzskata, ka šis nav pirmais jautājums dienaskārtībā. Viņš pauda, ka Rīgas pašvaldībai šobrīd esot svarīgāki darbi par cīņu ar pieminekļiem. Atsevišķu demontāža vai pārvietošana esot bijis tikai ieteikums, un, lai pieņemtu vislabāko lēmumu, vēl ir nepieciešama diskusija.

Rīgas domes Pieminekļu padome nesen atbalstīja sešu pilsētā esošu pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu, saistot tos ar padomju laiku slavināšanu. Padomē tika atbalstīts piedāvājums demontēt 1982. gadā Kronvalda parkā uzstādīto pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim un skulptūru "staļinisma perioda rakstniecei" Annai Saksei Gaujas ielā 1.

Pieminekļu padome piekrita arī Aleksandra Puškina pieminekļa demontāžai Kronvalda parkā, jo tas esot izvietots nelikumīgi.

Pieminekļu padome atbalstīja arī ierosinājumu demontēt 1978. gadā uzstādīto pieminekli zinātniekam, "PSRS trīskārtējam sociālistiskā darba varonim" Mstislavam Keldišam, kas atrodas Rīgas kanālmalas apstādījumos, iepretim Latvijas Universitātei, un piemiņas plāksnes vēsturniekam Jānim Zutim aizvākšanu. Tā atrodas Basteja bulvārī 12.

Tika atbalstīta arī piemiņas plāksnes komunistiskās partijas tipogrāfijai Čiekurkalna 1. garajā līnijā 88 demontāža.

Minēto pieminekļu demontāžu vai pārvietošanu rosināja Publiskās atmiņas centrs.

Citu Latvijas kultūras un mākslas pazinēju un sabiedrisko darbinieku viedokļus par pieminekļiem lasiet izdevuma "Privātā Dzīve" 14. marta numurā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu