Raidījums: Kādi ir potenciālie Valsts prezidenta amata kandidāti?

Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā. Jau kopš gada sākuma Valsts prezidenta Egila Levita aktivitātes bijušas redzamākas, komunikācija ar medijiem - biežāka. Arī Saeimas frakciju ielūgšanu uz Rīgas pili pēc ziemas sesijas pārtraukuma vairāki parlamentārieši saistīja ar pirmās personas priekšvēlēšanu kampaņu un atbalsta meklējumiem. 

Šonedēļ Levits izteicās, ka būtu gatavs palikt amatā arī uz otru pilnvaru termiņu.

"Apvienotajam sarakstam" būšot savs kandidāts, taču pagaidām netiek atklāts, kurš tas būs. Tas nozīmētu, ka vnu Egila Levita pārvēlēšanai jāmeklē opozīcijas atbalsts, vai koalīcijai jāvienojas par citu prezidenta kandidātu. Saeimas kuluāros jau izskanējuši vairāki vārdi.

"Ir ļoti grūts laiks bijis, Covid-19 pandēmijas laiks, Ukrainas krīze. Tagad ekonomiskā sabremzēšanās, viena krīze nav vēl beigusies, kad cita jau sākusies. Ņemot vērā šos apstākļus, es būtu diezgan apmierināts ar savu līdzšinējo darbību. Protams, ja es vēlreiz to darītu, pievērstu vairāk uzmanības komunikācijai, bet principā es esmu diezgan apmierināts. Kā to citi vērtē, tas ir citu jautājums," skaidro Levits.

Saeimas deputātiem kandidatūras Valsts prezidentam amatam jāizvirza no 9. līdz 13. maijam.

Kaut arī līdz tam vairs palikuši nepilni divi mēneši, Saeimā neslēpj, ka Egila Levita pārvēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 deputāta balsi apsolīt šobrīd nevar neviens.

Vispārliecinošāk par atbalstu pašreizējam Rīgas pils saimniekam runā "Nacionālā apvienība", kuras kandidāts Egils Levits bijis jau divās iepriekšējās vēlēšanās.

Gala vārdu teikšot partijas dome marta beigās pēc sarunas ar valsts pirmo personu. Mazsvarīgs arī nebūšot jautājums, kādas ir Egila Levita izredzes tikt ievēlētam un kādas ir alternatīvas.

"Covid-19 laikā ir bijuši kaut kādi neveikli izteikumi. Uzskatu, ka prezidents ir sodīts pārāk bargi par salīdzinoši nenozīmīgu pārteikšanos vai komunikācijas nepilnībām. Ja skatās vērtību sistēmu, politiskās iniciatīvas, darbības intensitāte, kāda ir bijusi, es personīgi uzskatu, ka tā ir ļoti augstu vērtējama," saka "Nacionālās apvienības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Lielākā frakcija Saeimā "Jaunā Vienotība" neplāno virzīt savu kandidātu.

Tā nevēloties izjaukt partiju balansu augstākajos amatos valstī. Par Levita kandidatūru partijā vēl neesot lemts.

"Milzīgs pluss Levita labā ir valsts drošība. Ja kaut kur ir "kaķis maisā" un mēs nezinām, kā viņi reaģēs kara gadījumā - tad par esošo prezidentu ir pilna pārliecība. Stiprs NATO atbalstītājs, ārējā drošībā viņa pieredze un ieguldījums ir vērā ņemams.

Šis ir viens no tiem jautājumiem, kas varētu būt viņa labā, lai atbalstītu viņa kandidatūru. Ja "Nacionālā apvienība" izšķiras viņu (Levitu) virzīt, tad tas ir vērā ņemams kandidāts, ko mēs noteikti apspriestu," stāsta "Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

"Progresīvie" ir nosaukuši piecus kritērijus, pēc kuriem mērīs jebkuru Valsts prezidenta kandidātu.

Tā ir reputācija, spēja iegūt plašāku tautas atbalstu, izpratne par tiesiskumu - gan pretkorupcijas kontekstā, gan attiecībā uz visu ģimeņu vienlīdzību. Tāpat no nākamā prezidenta tiek sagaidīta izpratne par ilgtspējīgas ekonomikas attīstību un ārpolitiskā kursa nemainīgums.

Koalīcijas atšķirīgie viedokļi, visdrīzāk, novedīs pie tāda kandidāta, kuru varētu atbalstīt arī kāds no opozīcijas deputātiem, uzskata ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Lielākais Saeimā pārstāvētais opozīcijas spēks pagaidām pats nesteidzas ar sava kandidāta nosaukšanu.

"Šobrīd viennozīmīgi tā taustīšanās notiek. To absolūti nevar noliegt. Mēs redzam, ka tas notiek pa pilnu spektru.

Gan mēģinot saprast līdz galam mūsu attieksmi par Levita kandidatūru, vai tomēr nav kaut kādi nosacījumi, kad mēs viņu varētu atbalstīt, gan arī jau izskanējušos - piemēram, tas pats Uldis Pīlēns. Bet tas notiek dziļos politiskos kuluāros. Tādas oficiālas sarunas līdz šim nav bijušas," skaidro Valainis.

"Pirmkārt, un vissvarīgāk - lai topošais Valsts prezidents nāktu uz sarunām pie visām Saeimā pārstāvētajām partijām, tas būtu labi, dievīgi, es pat teiktu tā.

Tas parādīs, ka viņš grib būt par visas valsts prezidentu. Levits arī sāka labi - gāja pa veikaliem, pie cilvēkiem, atcerieties. Bet pēc tam sadalīja mūsējie un pa pusei mūsējie," uzskata partijas "Stabilitātei" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Aleksejs Rosļikovs.

"Būtu vēlams cilvēks, kurš zina, kas notiek Latvijā. Vēlams, ja tā būtu ekonomiskā pieredze.

Levits arī ne reizi nav sasaucis valdības sēdi, kurā būtu jārisina svarīgi ekonomiskie jautājumi.

Tā kā Latvijai ir jāattīsta ekonomika, un tādu prezidentu vajadzētu arī ievēlēt," pauž partijas "Latvija Pirmajā vietā" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Uzņēmējs Uldis Pīlēns, pēc kura iniciatīvas pirms vēlēšanām trīs pieredzējušie politiskie spēki - Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība un Liepājas partija - izveidoja "Apvienoto sarakstu", pēc Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas pērn decembrī vairs nekur publiski neparādās.

"Latvijas avīze" raksta, ka viņam ir liegts piedalīties ne vien koalīcijas sanāksmēs, bet premjera Kariņa birojs ir atteicis caurlaidi uz valdības namu, kur Pīlēns bija plānojis piedalīties sarunās par budžetu.

Pīlēns līdz šim savu kandidēšanu Valsts prezidenta amatam medijos ir noraidījis, sakot, ka tas nav amats, ko viņš kārotu. Bet atbalsta, ka "Apvienotais saraksts" nāk ar savu kandidātu.

Saeimas kuluāros kā viens ticams kandidāts valsts pirmās personas amatam izskan ilggadējās diplomātes Baibas Bražes vārds. Patlaban viņa ieņem stratēģiski svarīgu posteni - ir NATO ģenerālsekretāra vietniece.

"Mums ir lielisks Valsts prezidents un viņu sauc Egils Levits. Un es ceru, ka viņam būs balsis parlamentā viņa darbības turpināšanai," Braže sacīja intervijā "Latvijas Radio". 

Publiski Baiba Braže ir noraidījusi vēlmi kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, taču nav izslēgts, ka viņas kandidatūra parādīsies kādā no vēlēšanu kārtām, ja koalīcija nesavāks pietiekamu balsu skaitu savam pārstāvim.

Tāpat kā pēdējā brīža kandidāts var parādīties arī "Jaunās Vienotības" politiķa, bijušā premjera un finanšu ministra Valda Dombrovska vārds.

Tā uzskata opozīcijā esošie zaļzemnieki. Dombrovskis patlaban ir Eiropas komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs. Nākamgad decembrī viņa jau otrais pilnvaru termiņš komisāra amatā beidzas.