FOTO ⟩ Dzīvnieki, sēnes, ķērpji un augi. Latvijas mežos atrastas retas un unikālas dabas vērtības

Reti sastopami augi

2021.-2022. gada nozīmīgākie augu atradumi bija tieši Latvijas dienvidu daļā. Bezlapu epipogija (Epipogium aphyllum) ir Latvijā ļoti reti sastopama augu suga, pēdējos 20 gados zināmas tikai dažas ļoti nelielas atradnes, un tās visas atrodas valsts ziemeļaustrumu un austrumu daļā.

Foto: Bezlapu epipogija (Epipogium aphyllum)

Vides eksperte Vija Kreile skaidro, ka bezlapu epipogija aug uz trūdošām organisko vielu atliekām skrajās vietās, kur nav citu lakstaugu konkurences. Sastopami atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas ēnainos lapkoku, jauktos un egļu mežos.

Ekoloģiski ļoti prasīga suga - miera periods starp divām ziedēšanas reizēm var pārsniegt 10 gadus. Pēdējo divu gadu atradumi Latvijas dienvidu daļā sniedz jaunu informāciju par sugas izplatību. 2021. gadā bezlapu epipogija konstatēta Vidusdaugavas reģiona Ērberģes iecirknī, ap 5 kilometriem no Lietuvas robežas, bet 2022. gadā – Zemgales reģiona Īles iecirknī, 17 kilometrus no Lietuvas robežas.

Savukārt lielā zvaigznīte (Astrantia major) tika konstatēta Zemgales reģiona Tērvetes meža iecirknī, pārbaudot vismaz 30 gadus vecus datus pašā Latvijas - Lietuvas pierobežā. Aptuveni 3,5 ha platībā uzskatīti teju 500 eksemplāri, bet domājams, ka atradnes kopējā platība varētu būt vairāk nekā 14 hektāri.

Foto: Lielā zvaigznīte (Astrantia major)

Lielā zvaigznīte savulaik audzēta parkos un dārzos un daudzās vietās pārgājusi savvaļā, bet dabiskās atradnes Latvijā sastopamas ārkārtīgi reti - tikai Zemgales dienvidos, līnijā Tērvete - Ukri. Galvenokārt suga aug upju krastos alksnājos un vietām arī attālāk no upēm lapu koku un jauktos mežos.

Jaunas bagātīgas atradnes konstatēšana vērtējama kā ļoti nozīmīga gan sugas saglabāšanai, gan izpratnei par sugas ekoloģiskajām vajadzībām.

Melno stārķu ligzdošanas vietas un sēņu sugas

AS "Latvijas valsts meži" vides eksperts Gaidis Grandāns stāsta, ka arī ziemas laikā mežos ir iespējams atrast jaunas dabas vērtības.

Bezlapu periods ir īpaši piemērots laiks lielo ligzdu meklēšanai. Dienvidlatgales reģionā, pārmeklējot sugas ligzdošanai piemērotas mežaudzes, 2023. gada janvārī un februārī ir izdevies uziet divas jaunas, iepriekš nezināmas melno stārķu ligzdošanas vietas.

"Brīžos, kad sniega sega nebija pārlieku bieza, arī ziemas laikā dabas ekspertiem izdevās atrast vairākas retas un īpaši aizsargājamas, mirušu koksni apdzīvojošas sēņu sugas," stāsta Grandāns.

Datu bāze papildināta ar četrām jaunām šokolādes jungūnijas (Junghuhnia collabens) atradnēm Dienvidlatgales reģionā un vienu jaunu šīs koksni apdzīvojošās piepju sugas atradni Dienvidkurzemes reģionā.

Šokolādes jungūnija apdzīvo liela diametra skujkoku kritalas un ir ļoti reti sastopama visā Latvijā. Vairākās vietās izdevies atrast arī reti sastopamo citrondzelteno antrodīti (Flaviporus citrinella).

Grandāns norāda, ka šī sēņu suga aug uz veciem parastās apmalpiepes (Fomitopsis pinicola) augļķermeņiem vai uz šīs piepes noārdītas koksnes. Uz dzīvas apses stumbra Vidusdaugavas reģionā atrasta retā apšu spulgpiepe (Inonotus rheades) kas ziemas laikā īpaši spilgti kontrastē kopumā krāsu ziņā vienmuļajā ainavā.

Eksperts uzsver, ka sniegs netraucēja atrast arī retas un īpaši aizsargājamas ķērpju sugas, kas aug uz dzīvu koku stumbriem vai sausokņiem.

Dienvidlatgales reģionā, mežu masīvā Dunavas apkārtnē uz lielu dimensiju parastās apses stumbra pamatnes, atrasts ķērpis gludā nefroma (Nephroma laevigatum). Visām šajā ģintī iekļautajām sugām ir nierveida apotēciji (sporas ražojošās struktūras). Dienvidkurzemes reģionā konstatētas jaunas atradnes ķērpjiem asinssārtajam mikoblastam (Mycoblastus sanguineus) un caurumainajai pertuzārijai (Pertusaria pertusa).

Foto: 2023. gada ziemas periodā atrastie interesantākie reto un īpaši aizsargājamo sugu atradumi Latvijas valsts mežos.

"Vietās, kur tiek konstatētas dabas vērtības, tiek izveidoti laukumi, kas ietver gan sugas atradni, gan piemēroto mežu ap to kā teritoriju sugas aizsardzībai, kurā mežsaimnieciskā darbība turpmāk netiks plānota," saka Grandāns.

Sarkanvēdera ugunskrupis

LVM vides plānošanas speciālists Mārtiņš Kalniņš stāsta, ka pēdējo divu gadu laikā gan LVM vides ekspertiem pašiem, gan pārbaudot iedzīvotāju sniegtos ziņojumus ir izdevies atrast vairākas jaunas sarkanvēdera ugunskrupja (Bombina bombina) atradnes Latvijas DA daļā - Šarlotes un Šiškovas apkārtnē.

"Sarkanvēdera ugunskrupis Latvijā ir sastopams tikai Latvijas dienvidu daļā, un tā areāls veido divas daļas – Bauskas novadā un Augšdaugavas novadā. Bauskas novadā lielākā daļa atradņu ir lauksaimniecības zemēs, bet Augšdaugavas novadā – meža zemēs.

Daļa no sarkanvēdera ugunskrupja atradnēm ir LVM valdījumā esošajās zemēs," vēsta Kalniņš.

Lai gan daudzas jaunas atradnes Latvijā atrastas pēc 2005. gada, nav skaidrs, vai tas ir saistīts ar sugas mērķtiecīgu izpēti, vai ar klimata pārmaiņu tendencēm.

Populācijām dabā raksturīga ļoti strauja īpatņu aprite. Ugunskrupji sāk vairoties divu gadu vecumā, lielāko daļu no vairotiesspējīgās populācijas sastāda 4-5 gadu veci īpatņi, bet to maksimālais dzīves ilgums dabā ir tikai 6 (tēviņi) vai 7 (mātītes) gadi, lai gan nebrīvē maksimālais reģistrētais dzīves ilgums ir aptuveni 20 gadi.

Foto: Sarkanvēdera ugunskrupis (Bombina bombina)

Sarkanvēdera ugunskrupi lauksaimniecības zemēs apdraud pārmitro vietu nosusināšana un lauksaimniecībā izmantoto ķimikāliju lietošana (ietekmē ugunskrupjus un/vai to barības objektus).

Savukārt meža zemēs ugunskrupi apdraud pārmitro vietu – lāmu, bebraiņu un tml. nosusināšana, vietām arī – apdzīvoto ūdenstilpju noēnojums. Atsevišķās atradnēs sarkanvēdera ugunskrupi apdraud arī invazīvā zivju suga – rotans.

Sarkanvēdera ugunskrupis ir īpaši aizsargājama suga gan Latvijas, gan Eiropas mērogā. Latvijā mazāk nekā puse no sarkanvēdera ugunskrupja populācijām atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 

Lēcveida vīngliemezis

Eksperts Mārtiņš Kalniņš stāsta, ka unikāls atradums bijis arī lēcveida vīngliemeža atradnes. Gandrīz visas zināmās lēcveida vīngliemeža (Helicigona lapicida) atradnes ir LVM valdījumā esošajos mežos.

LVM ekspertiem pēdējo dažu gadu laikā ir izdevies atrast šo sugu vairākās jaunās vietās. Īpaši interesants ir pagājušā gada atradums Vidrižu apkārtnē.

Tas ir vairāk nekā 20 kilometru attālumā no tuvākās līdz tam zināmās atradnes un liecina, ka lēcveida vīngliemezis ir izplatīts plašāk, nekā bija zināms.

Piemērotos mikroklimatiskajos apstākļos var būt sastopams sugai netipiskā biotopā – pie Užavas bākas suga ir konstatēta jūras piekrastē priežu mežā.

Aktivitāte ir atkarīga no laika apstākļiem – sausā laikā uzturas slēptuvēs un gliemeži pamanāmi ļoti reti, aktīvi tie kļūst lietus laikā. Uzturas parasti pie/uz viena koka, pārvietojas piecu metru rādiusā.

Foto: Lēcveida vīngliemezis (Helicigona lapicida)

Zinātniskā informācija liecina, ka lēcveida vīngliemeži barojas ar ķērpjiem un aļģēm, kas aug uz koku stumbriem. Olas dēj no maija līdz jūlijam. Sezonā izdēj apmēram 30 olas. Sausos laika apstākļos augsta nepieaugušo gliemežu mirstība. Vairoties sāk otrajā dzīves gadā. Dzīves ilgums divi gadi, retāk trīs gadi.

Izplatības areālā sugu būtiski apdraud dzīvotņu iznīcināšana, piemēram, mežsaimniecība un karjeru ierīkošana.

Lēcveida vīngliemezis ir Latvijā īpaši aizsargājama suga. Lēcveida vīngliemezi Latvijā papildus dabiskajiem faktoriem (dabiskie ienaidnieki, sausums) apdraud arī mežsaimnieciskā darbība, piemēram, atmirušās koksnes izvākšana, egļu vai bērzu monokultūru ierīkošana.

Lēcveida vīngliemeža atradnēm, kas ir LVM valdījumā esošajās zemēs un kurām nav noteikts valsts līmeņa aizsardzības režīms, LVM veido savas aizsargājamās teritorijas.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.