/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2023/03/24/15216486t1h1292.jpg)
"Radio SWH" raidījumā "Ar dziesmu par dzīvi" viesojas ekonomikas ministres padomniece inovāciju un digitalizācijas jautājumos, Rīgas domes deputāte, Valsts prezidenta ārštata padomniece izglītības un zinātnes politikas jautājumos Ieva Siliņa, daloties pārdomās par zinātnieku atklājumiem ne tikai sirmā vecumā un to, kāpēc svarīgi asināt prātu arī tad, kad darba gaitas jau aiz muguras.
Taujāta par to, vai sasniegumi un atklājumi zinātniekiem top tikai sirmā vecumā, raidījuma vadītājam Jānim Šipkēvicam Siliņa stāsta: "Rīgas Tehniskajā universitātē, piemēram, ir zinātnieks, kurš mācās 10. klasē. Viņu vienkārši interesē tehniskās zinātnes – viņš iet, darbojas un strādā."
Viņa norāda, ka nereti jaunieši jau studiju gados pievēršas pētījumiem, tāpat ir pietiekami daudz jau pieredzējušu zinātnieku.
"Mēs esam izpētījuši, ka visbiežāk tas ir zinātnieks gados – sasniegumu groziņš stipri, stipri pilns ar dažādām svarīgām lietām, bet – nē, nav tā, ka jāgaida desmit gadi līdz lielajam atklājumam," norāda Siliņa. Uz Šipkēvica salīdzinājumu par zinātniekiem sirmā vecumā un mākslinieku Pablo Pikaso, kurš savas garās dzīves pēdējos gados radīja turpat 200 gleznas un padarīja to par savu radošāko dzīves posmu, Siliņa norāda, ka šādas lietas palīdz saglabāt prāta asumu, kas ir īpaši svarīgi.
"Ja cilvēks vēlas samazināt darba slodzi un doties pelnītā atpūtā, ir ļoti, ļoti svarīgi, lai būtu vietā kāds hobijs – vai tā būtu ceļošana, vai tā ir gleznošana, vai izšūšana, vai kas tāds, kas turpina veidot smadzeņu sinapses. Pretējā gadījumā rodas diezgan lieli demences riski. Patiesībā ceļš uz mūžīgo jaunību, vismaz smadzeņu un prāta ziņā, ir visu laiku darboties. Tāpēc Pikaso ir ļoti pareizi darījis," stāsta viņa.
Pilnu sarunu klausies šeit.