"Pats ar to nenodarbošos." Kā propagandists Solovjovs centās pasūtīt mafijas bosa slepkavību

Krievijas propagandists Vladimirs Solovjovs. Foto: @PhilipLeButt/Twitter.com
Apollo.lv

Krievijas propagandists Vladimirs Solovjovs pērn decembrī atzina, ka piedalījies "rēķinu kārtošanā ar kriminālajām aprindām". Bijušais FSB darbinieks Sergejs Astašins atklāj, kā Solovjovs centās pasūtīt slavenā Gruzijas mafijas bosa Otari Kvantrišvili slepkavību, vēsta Krievijas neatkarīgais medijs "Insider". 

90. gadu sākumā Otari bija viens no galvenajiem cilvēkiem Maskavas organizētajā noziedzībā.

1994. gadā bēdīgi slavenais uzņēmējs tika nogalināts. Slepkavība tika atrisināta tikai 12 gadus vēlāk.

Tās izpildītājs bija Medvedkovskas organizētās noziedzības grupas slepkava Aleksejs Šerstobitovs.

Solovjova mēģinājums pasūtīt mafijas bosa slepkavību palika nesodīts. Tieši pretēji - viņa karjera uzņēma apgriezienus.

Bijušais FSB darbinieks ir pārliecināts, ka mēģinājums pasūtīt slepkavību varētu kļūt par ērtu iemeslu Solovjova savervēšanai.

Otari Kvantrišvili tika nošauts 1994. gada 5. aprīlī pie izejas no Krasnopresnenskas pirts. Visas trīs izšautās lodes trāpīja Otari. Slepkava izmantoja Vācijā ražotu mazkalibra šauteni "Anschutz", ko iegādājās Igaunijā. 

Valsts prezidents Boriss Jeļcins izteica līdzjūtību nogalinātā vīrieša tuviniekiem, un bērēs un piemiņas pasākumā piedalījās toreizējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs, Nacionālā sporta fonda prezidents Šamils Tarpiščevs, Krievijas televīzijas kanāla NTV īpašnieks Vladimirs Gusinskis, Krievijas Valsts domes deputāts Josifs Kobzons, Aleksandrs Rozenbaums, Bogdans Titomirs, kā arī atzīti sportisti un mākslinieki.

90. gadu sākumā Kvantrišvili un Josifs Kobzons nodibināja "21. gadsimta asociāciju" un fondu likumsargājošo iestāžu darbiniekiem "Vairogs un lira". Otari arī dibināja partiju "Krievijas sportisti", kurā bija olimpiskie čempioni, sambo cīkstoņi un bokseri.

Viņam bija akcijas vairākos lielpilsētu kazino, bankās un naftas transportēšanā. Kopā ar noziedzīgo autoritāti Silvestru viņš kontrolēja dārgmetālu ieguvi. 

Slepkavības izmeklēšana neritēja raiti, jo nebija konkrētu aizdomās turamo un slepkava neatstāja nekādus pierādījumus, izņemot dažus cigarešu izsmēķus. Tomēr tie nebija slepkavas - viņš tos savāca autobusa pieturā un atstāja slepkavības vietā.

Tajā pašā laikā no tiesībsargājošajām iestādēm nepārtraukti tika ziņots par slepkavības motīviem un vainīgajiem. Starp pasūtītājiem papildus Silvestram tika minēts bijušais virsnieks un biatlonists Georgijs Žavoronkovs. Tika pārbaudīti arī FSB specvienību "Alfa" un "Vimpel" kaujinieki, kuri bija iesaistīti citās pasūtījuma slepkavībās, kā arī Sanktpēterburgas čekisti, kuri nevēlējās, lai Otari pārņemtu kontroli pār jūras ostu.

Ažiotāžu sacēla arī Krievijas Federālā detektīvu biroja līdzdibinātāja Ivana Voroncova liecība. Iepriekš Voroncovs strādāja prezidenta administrācijā. Kad viņš tika aizturēts par nelikumīgu ieroču glabāšanu, Voroncovs izmeklētājiem sacīja, ka Krievijas vicepremjers Aleksandrs Šohins un viņa brālis Genādijs ir  iespējamie slepkavības rīkotāji. 

Motīvs esot bijusi liela naudas summa, ko Otari pieprasīja no amatpersonām, lai pārskaitītu savā fondā. Tomēr Voroncovs neatpazina nevienu iespējamo slepkavu un tika nosūtīts uz psihiatrisko slimnīcu. Tikai 12 gadus pēc Otari Kvantrišvili slepkavības sāka aizturēt Medvedkovskas organizētās noziedzības grupas dalībniekus. Otari slepkavību izpildīja Aleksejs Šerstobitovs (Ļeša-zaldāts), kurš jau bija veicis 12 pierādītas slepkavības un to mēģinājumus.

Nopratināšanas laikā Aleksejs sacīja, ka rīkojumu deva Silvestrs, ar kuru Otari nesadalīja Tuapses rafinēšanas rūpnīcu. Starpnieks esot bijis bijušais VDK vecākais leitnants Grigorijs Gusjatinskis. Vēl PSRS laikā, būdams VDK pretizlūkošanas darbinieka pienākumu izpildītājs, Gusjatinskis nodeva bandītiem slepenu informāciju. Pēc atlaišanas viņš pats kļuva par kriminālo autoritāti.

Tomēr Otari Kvantrišvili slepkavības lietā neizdevās nopratināt Gusjatinski, jo 1995. gadā Kijivā viņu nošāva tas pats slepkava Aleksejs Šerstobitovs. Arī Silvestrs šajā laikā jau bija nogalināts.

Tiesas procesā Šerstobitovs paziņoja, ka par Kvantrišvili slepkavību viņam tika uzdāvināts trīsistabu dzīvoklis un septītā modeļa "Žigulis".

Vai Silvestrs bija vienīgais, kurš pavēlēja Aleksejam Šerstobitovam nogalināt Otari Kvantrišvili? Varbūt, bet tādā gadījumā viņš nebija vienīgais, kurš centās to darīt. Sergejs Astašins, kurš ilgu laiku strādāja FSB un pēc tam par izmeklētāju prokuratūrā, beidzot karjeru, sazinājās ar "The Insider" redaktoriem un advokātiem, lai atklātu, ko zina.

Pēc Astašina teiktā, Solovjovs vērsās pie viņa ar lūgumu atrast slepkavu, kas nogalinātu Kvantrišvili. Viņš nolēmis šobrīd to izstāstīt, jo dzirdējis Solovjovu raidījumā sakām: "Es nodarbojos ar biznesu, nekad nevienam nemaksāju. Ja uz mums izdarīja spiedienu,  mēs ar puišiem paņēmām šautenes." 

"Tas mani tik ļoti nokaitināja. Ja man būs iespēja, es atgādināšu par šautenēm," saka Astašins.

Bijušais FSB darbinieks stāsta, ka Solovjovu viņš satika 1993. gada novembrī. "Pēc tam es mācījos Krievijas Drošības ministrijas akadēmijā (tagad FSB akadēmija) militārās pretizlūkošanas fakultātē. Pie manis vērsās Kirils Raikovs, viņš bija Solovjova kurjers un piegādāja preces. Mēs bijām labi draugi, viņš lūdza pārbaudīt, vai Solovjova birojā ir noklausīšanās ierīces.

Paņēmu tehniku un atradu ierīces. Tās bija centimetru lielas, tomēr pietiekamas kvalitātes, nevajadzēja baterijas. 

Ierīces bija pieslēgtas telefona kabelim. Kamēr es strādāju, Solovjovs sēdēja garā, melnā kašmira mētelī. Atceros, ka viņam bija Šveices pulkstenis. Viņš paskatījās uz manu pulksteni un teica, ka tas ir lēts. Šos pulksteņus man un vēl četriem darbiniekiem uzdāvināja. Solovjovs samaksāja man 200 dolārus," stāsta Astašins.

Noklausīšanās ierīces uzstādīja cilvēks, no kura Solovjovs īrēja istabu. Viņu noklausījās saimnieks. Viņiem bija kaut kādas nesaskaņas naudas dēļ. Pēc tam Solovjovs sadusmojās un teica, ka jau nojautis to, atceras Astašins.

Solovjovs kādā intervijā esot teicis, ka darbu televīzijā sācis kā turīgs cilvēks. Viņam bija savas rūpnīcas Krievijā un Filipīnās, viņš pārdeva diskotēku aprīkojumu visā pasaulē. FSB bijušais darbinieks stāsta, ka Solovjovs to darīja kopā ar draugiem no ebreju organizācijas. Tomēr viņam bija arī savs personīgais bizness - alkoholiskie dzērieni, Indijas rieksti. Viņš no Izraēlas veda pārtiku un degvīnu "Keglevich". Solovjovs esot bijis pirmais, kas to veda uz Maskavu, tāpēc bizness izdevās. 

"Kad atradu noklausīšanās ierīces, pēc kādām trim dienām mans draugs Kirils Raikovs lūdza atkal tikties ar Solovjovu. Es atnācu uz viņa biroju, mēs devāmies uz parku. Solovjovs personīgi lūdza man atrast šāvēju. Sākumā viņš nevēlējās nosaukt, kurš ir jānogalina. Es viņam vaicāju, kādēļ nevēlas vērsties pie bandītiem. Par naudu to izdarīs ātri. 

Īsāk sakot, Solovjovam bija nesaskaņas ar Otari Kvantrišvili. Solovjovs devās pie saviem draugiem no ebreju organizācijas, lai atrisinātu situāciju. Viņi teica, lai risina situāciju pats. Radikāli - tādā gadījumā mēs tevi piesegsim. 

Es viņu uzklausīju un atgriezos akadēmijā. Pēc tam uzrakstīju ziņojumu kursa vadītājam, kur visu sīki aprakstīju. Ziņojums tika nosūtīts akadēmijas drošības dienestam, pēc tam nonāca Maskavas un reģiona nodaļā," stāsta Astašins. 

Solovjovs par Kvantrišvili slepkavību esot piedāvājis 20 000 dolāru. "Vispirms viņš piedāvāja desmit tūkstošus. Es teicu - tu esi jucis? Viņu taču meklēs ne tikai cilvēki, bet arī kriminālās autoritātes. Cilvēkam ir jāizdara darbs un jādodas prom. Tomēr Solovjovs palika pie desmit tūkstošiem. Teicu, ka tādā gadījumā viņam ir jāsedz izdevumi par nereģistrētu mašīnu un ieroci. Solovjovs teica, ka ar to nenodarbosies," atklāj Astašins.

Turklāt 20 000 dolāru par slepkavību neesot bijusi Solovjova personīgā nauda, bet nauda, kas iedota slepkavībai.

Astašins ziņojumu rokās atdeva kursa vadītājam Vjačeslavam Kabanovam. "Viņš bija ļoti pārsteigts un ilgi ar mani runāja. Tad mani izsauca uz akadēmijas drošības dienestu.

Vēlāk mans draugs Kirils teica, ka Solovjovs aizbraucis uz Izraēlu - FSB viņu "ievilka" pie sevis."

Astašins uzskata, ka 100% Solovjovu varēja savervēt FSB: "Ir jābūt pilnīgam idiotam, lai palaistu garām tādu iespēju. Var paskatīties, cik daudz spožu zvaigžņu tajā laikā bija televīzijā. Kur viņi ir tagad? Bet kā Solovjovam tagad viss ir sanācis."

Bijušais FSB darbinieks pēc Solovjova atgriešanās no Izraēlas nekad vairs nesatika propagandistu: "Kad pavasarī uzzināju, ka Kvantrišvili ir nogalināts, devos pie kursa vadītāja.

Viņš man gandrīz pa pakausi uzsita un teica: "Vācies prom no šejienes. Aizmirsti par to visu. Uz tevi tas vairs neattiecas.""

Astašins norāda, ka ir gatavs par to liecināt tiesā un iziet melu detektora testu. 

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu