Sestdien norisināsies vairāki atceres pasākumi komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upuru piemiņai

Šodien Rīgas Domā un "Mazajā ģildē" notiks koncerti deportāciju un komunistiskā genocīda upuru piemiņai, aģentūru LETA informēja Rīgas domē.

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē 25.martā pieminēs 74.gadadienu kopš 1949.gada 25.marta deportācijām. Piemiņas pasākumos pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst.11 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu Rīgas Domā, pasākumā piedalīsies arī galvaspilsētas pašvaldības deputāti.

Vecrīgā notiks biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" rīkots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla plkst.13 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no plkst.12, savukārt gājiena sākums - plkst.12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Savukārt plkst.18 Rīgas Domā izskanēs orķestra "Rīga" koncerts "Klusuma dziesmas aizvestajiem". Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem - Arvo Pērta "Fratres", Džeimsa Bārnsa "Reverie" no 5. simfonijas "Phoenix", Ralfa V. Viljamsa simfonija "Dona nobis pacem" un Johana Sebastiana Baha "Čakonna". Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas - Jāņa Mediņa dvēseliskā "Ārija" un Viļņa Šmīdberga "Sēru mūzika". Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem "Biļešu paradīzes" kasēs vai "bilesuparadize.lv".

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" plkst.17 tiks pieminēta 1949.gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā "Es pārnākšu" muzicēs Anta Eņģele un Laima Jansone, kuras izpildīs Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni. Ieeja koncertā bez maksas. Koncertu ar Rīgas domes atbalstu organizē "Mazā ģilde".

Rēzeknē pieminēs uz Sibīriju izvestos iedzīvotājus

Šodien Rēzeknes pilsētas pašvaldība aicina rēzekniešus atminēties uz Sibīriju izvestos Rēzeknes iedzīvotājus un nolikt ziedus komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietās, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietas pašvaldībā ir dzelzceļa stacijas "Rēzekne II" teritorijā, skvērā Atbrīvošanas alejā pie baptistu baznīcas, kā arī pie pieminekļa "Vienoti Latvijai". Piemiņas vietas apmeklēs un ziedus nolikt dosies arī Rēzeknes pilsētas pašvaldības vadība un deputāti, pauž pašvaldībā.

Sestdien plkst.10 notiks kopīga lūgšana Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā dievkalpojumā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, bet plkst.11 tiešraidē no Latgales Kultūrvēstures muzeja tiks nolasīti 1949.gada 25.martā no Rēzeknes izsūtīto cilvēku vārdi.

Piemiņas pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie." notiks vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē. Pirms tiks nolasīti izsūtīto vārdi, vecums un dzīves vieta, lasījumus ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna. Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdzi Latvijas sabiedrisko mediju portālā "lsm.lv" un Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājas lapā "lnb.lv", kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē "deportetie.kartes.lv".

Rēzeknes bibliotēkās martā pieejamas tematiskās izstādes, kas veltītas 25.marta traģiskajiem notikumiem. Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā līdz 31.martam skatāma tematiska grāmatu izstāde "Skarbās vēstures lappuses". Rēzeknes 2. bibliotēkā līdz 6.aprīlim - izstāde "Pie stara, kas tvērušies". Rēzeknes Bērnu bibliotēkā līdz 29.martam skatāma izstāde "Tai rītā mazā gaismiņā…".

Jēkabpils novadā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi

Jēkabpils novadā notiks komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.

Šodien plkst.11 Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks piemiņas dievkalpojums, un plkst.12 pie pieminekļa represiju upuriem norisināsies komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Ikviens, kas vēlas, varēs nolikt ziedus un sveces pie pieminekļa. Pasākumā muzicēs Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vokālais ansamblis pasniedzējas Sandras Bondares vadībā.

Šajā dienā plkst.11 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas "Facebook" kontā būs iespēja noklausīties no Jēkabpils novada 1949.gada 25.marta deportācijās deportēto personu vārdu lasījumu "Aizvestie. Neaizmirstie".

Saeimas deputāti godinās komunistiskā genocīda upuru piemiņu

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), Prezidija locekļi un citi deputāti šodien pasākumos Rīgā godinās komunistiskā genocīda upuru piemiņu, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Parlamentārieši plkst.13 piedalīsies Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītā vainagu un ziedu nolikšanas ceremonijā pie Okupācijas muzeja piemiņas memoriāla "Vēstures taktīla". Tas veidots kā simbolisks apliecinājums saiknei starp šodienu un mūsu tautas traģēdiju.

Savukārt pirms tam plkst.11 Smiltēns Rīgas Domā piedalīsies piemiņas pasākumā "Aizvestie. Neaizmirstie.", kurā tiks nolasīti izsūtīto vārdi, viņu vecums un dzīvesvieta.

Pasākumi vienlaikus norisināsies visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē, pieminot 74.gadadienu kopš 1949.gada 25.marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju.

Ar piemiņas pasākumu "Aizvestie. Neaizmirstie" pieminēs 1949.gada 25.marta deportācijas

Vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē šodien plkst.11 pieminēs 74.gadadienu kopš 1949.gada 25.marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) pārstāve Anna Muhka.

Viņa norāda, ka piemiņas pasākumos 43 pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus plkst.11 iesāks Valsts prezidents Egils Levits ar uzrunu.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā "Lsm.lv", LNB mājaslapā "Lnb.lv", kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē "deportetie.kartes.lv".

Karti "deportetie.kartes.lv" izstrādājusi SIA "Jāņa sēta", pamatojoties uz Latvijas Valsts arhīva veidoto deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstu un tur norādītajām vēsturiskajām adresēm. Atverot deportēto karti, kreisajā pusē atrodamas divas sadaļas "Deportētie iedzīvotāji" un "Piemiņas pasākumi".

Sadaļas "Deportētie iedzīvotāji" kartē var skatīt 1941.gadā un 1949.gadā deportēto Latvijas iedzīvotāju sarakstus. Izvēloties deportāciju gadu, karti iespējams pietuvināt tik tuvu, ka redzama konkrēta adrese, māja vai sēta. Uzspiežot uz apļa, redzams saraksts ar informāciju par aizvestajiem cilvēkiem - viņu vārds, uzvārds un vecums.

Kā vēstīts, vēsturnieki uzskata, ka 1949.gada 25.martā līdz 29.martam veiktā latviešu zemnieku izsūtīšana uz Sibīriju ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē.

Šajās dienās bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 42 125 nevainīgi cilvēki, viņu vidū 10 000 bērnu un jauniešu, mātes ar zīdaiņiem uz rokām, veci un slimi, pat no nāves gultas izcelti cilvēki.

Daudzi no izsūtītajiem nomira ceļā, citi pavadīja garus un grūtus gadus Krievijas ziemeļu apgabalos, necilvēcīgos apstākļos cīnoties par savu un bērnu dzīvību.

Ešeloni ar deportētajiem no Latvijas piestāja lielākās vai mazākās stacijās starp Urāliem un Kluso okeānu - Sibīrijā. Izsēdināti ar savu trūcīgo līdzpaņemto iedzīvi un pārtiku, deportētie turpināja ceļu buļļu, traktoru un auto vezumos. Viņi tika aizvesti un nometināti trūcīgos kolhozos un sovhozos.

Tiem, kam pēc daudziem gadiem izdevās atgriezties mājās, bija sabojāta veselība, pazaudēts īpašums un ierobežotas iespējas veidot normālu dzīvi. Šie cilvēki bija morāli un fiziski sagrauti. Padomju režīms pret viņiem izturējās ar aizdomām, radot šķēršļus viņu tālākai karjerai, traucējot iegūt izglītību, pat izvēlēties profesiju un dzīvesvietu.

1949.gada 25.marta deportācijas skāra apmēram 2,28% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Kopumā izsūtāmo sarakstā tika iekļauti 9000 ģimeņu, un izsūtāmo cilvēku saraksts jau tika sagatavots 1949.gada 17.martā. 1956.gadā Latvijā no gandrīz 43 000 izsūtīto atgriezās tikai 31 600 cilvēki.