FOTO ⟩ "Mums ir pienākums atklāt pasaulei Krievijas patieso seju." Piemiņas pasākumā "Aizvestie. Neaizmirstie" piemin 1949. gada 25. marta deportācijas

Viņš uzsvēra, ka pirms 74 gadiem vairāk nekā 42 000 Latvijas iedzīvotāju vardarbīgi tika izrauti no savām mājām un dzīvēm, lopu vagonos prettiesiski deportēti tūkstošiem kilometru tālu prom no valsts. Tas bija noziedzīgs padomju okupācijas varas uzbrukums latviešu zemniecībai ar mērķi iedragāt latvisko identitāti, vājināt bruņoto pretošanos padomju varai, kā rezultātā daudzu cilvēku dzīves tika sadragātas.

Foto: Deportēto vārdu lasījumi piemiņas pasākumā "Aizvestie. Neaizmirstie" Rīgas Doma baznīcā

Levits atzīmēja, ka pagājušā gadsimta četrdesmito gadu masveida deportācijas ir viens no daudzajiem Padomju Savienības veiktajiem noziegumiem pret cilvēci. Šiem noziegumiem nav noilguma, taču ne padomju totalitārais režīms, ne tā noziegumi nekad netika starptautiski tiesāti. Viņa vērtējumā, par šo netaisnību tagad visdārgāk maksā Ukrainas tauta, kuras zemē ir iebrukusi Krievija.

"Mēs nevaram pieļaut, ka vēsture atkārtojas. Mums ir pienākums visur un vienmēr bez izvairīšanās saukt īstajā vārdā krievu agresīvo imperiālismu, Krievijas noziegumus. Atklāt pasaulei Krievijas patieso seju.

Mēs gribam panākt, ka Krievija tiek sodīta par izdarītajiem noziegumiem," uzsvēra Levits.

Viņš sacīja, brīvība stāstīt Latvijas tautas patieso pagātni tika atgūta tikai līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu. Katras atsevišķas ģimenes pārdzīvojumi un zaudējumi savijušies ir lielā nacionālā traģēdijā, kas kļuvusi par Latvijas vēstures daļu.

Kā ziņots, šodien vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē pieminēja 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju. Piemiņas pasākumos 43 pašvaldībās tika nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus iesāka Valsts prezidents.