Agresīva, kaimiņiem naidīga, totalitāra, cilvēktiesības neievērojoša, izolacionistiska un homofoba - tāda ir Krievija Rietumu pasaules acīs. Tomēr Kremļa propagandistiem ir cits skatījums uz Krieviju, ko tie piedāvā savai sabiedrībai. Tā ir ultrakonservatīva pareizticība, kas apvienota ar impēriskumu, nostalģiju pēc Padomju Savienības un Staļina slavināšanu.
Teju gadu sekojot līdzi Krievijas propagandas vēstījumiem, izkristalizējas galvenās tendences, kā tiek konstruēts mūsdienu Krievijas tēls. Vispirms jau tiek sludināts, ka Krievija ir nevis viena no lielvalstīm, bet īpaša civilizācija ar mesiānisku raksturu.
Proti, mūsdienu pasaulē Krievijas misija esot aizstāvēt "tradicionālās" un kristīgās vērtības, kuras iznīcina "sapuvušie" un morāli degradētie Rietumi.
Līdz ar to Krievija ir garants "normalitātei", "pēdējā cilvēcības saliņa", kur patverties. Karš Ukrainā tiek pasniegts kā metafiziska labā un ļaunā, Dieva un Velna sadursme, kur Krievija pārstāv "dievišķos" spēkus, jo ir kristīga nācija. Faktiski par mūsdienu Krievijas moto atkal ir kļuvis 19. gadsimta sauklis - "pareizticība, patvaldība, tautiskums", tikai "patvaldība" ir nomainīta ar Putinu.
Ultrakonservatīva pareizticība un Padomju Savienība
Krievijas paštēlu Kremļa ideologi veido no savstarpēji ļoti pretrunīgiem elementiem, kas, salikti kopā, veido dīvainu, taču kaimiņvalstīm ļoti bīstamu hibrīdu. Proti, tā ir ultrakonservatīva pareizticība, kas apvienota ar impēriskumu, nostalģiju pēc Padomju Savienības un Staļina slavināšanu. Vienlaikus tas ir naids par notikumiem 1991.gadā, kad sabruka PSRS, un daudzi "kremlini" runā par valsts nodevību un uzskata pirmo un pēdējo PSRS prezidentu Mihailu Gorbačovu par valsts nodevēju. Tajā pašā laikā šeit ļoti labi iederas zināma Staļina reabilitācija, uzsverot un atgādinot viņa nopelnus uzvarā pār hitlerisko Vāciju.