VIDEO ⟩ Raidījums: Par "Gaso" iegādi uzrunāts arī "Latvenergo"

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Gāzes apgādes sistēmas operators AS "Gaso".
Gāzes apgādes sistēmas operators AS "Gaso". Foto: Zane Bitere/LETA

Krievijas iebrukums Ukrainā būtiski mainīja "Gazprom" daļēji piederošā uzņēmuma "Latvijas gāze" darbu. Krievijas gāzi piegādāt Latvijā ir aizliegts, turklāt "Gazprom" faktiski "Latvijas gāzi" pārvaldīt nemaz nedrīkst, kamēr uzņēmumam pieder gāzes sadales sistēmas operators "Gaso". "Latvijas gāze" šobrīd meklē sadales sistēmai pircēju. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "de facto" zināms, ka interese ir arī Latvijas valstij piederošajam uzņēmumam "Latvenergo". Lēmumu, kam infrastruktūru pārdot, pieņems "Latvijas gāzes" padome, tomēr arī valdība varēs darījumu apturēt, ja pircējs neatbildīs Nacionālās drošības likuma prasībām.

Par gāzes sadales sistēmas iegādi interese arī iepriekš

Agrāk uzņēmumam "Latvijas gāze" piederēja faktiski visa dabasgāzes saimniecība Latvijā, taču Eiropas Savienības (ES) prasības lika to sadalīt. Gāzes pārvades sistēma un Inčukalna dabasgāzes krātuve bija jānodala pilnībā, un pārvades un krātuves operatora "Conexus Baltic Grid" kontrolpaketi pakāpeniski iegādājās valsts kompānija "Augstsprieguma tīkls". Savukārt gāzes sadales sistēma, kas gāzi nogādā līdz katram mājoklim, palika "Latvijas gāzes" īpašumā un tika nodota jaunam meitasuzņēmumam ar nosaukumu "Gaso".

LTV zināms, ka neilgi pēc nodalīšanas nopietnu interesi par ietekmi "Gaso" izrādījusi Latvijas valstij piederošā kompānija "Latvenergo". Uzņēmumam bijušas jau detalizētas sarunas ar vienu no "Latvijas gāzes" akcionāriem par daļu iegādi.

Ralfs Nemiro, kurš ekonomikas ministra amatā bija no 2019. gada janvāra līdz 2020. gada martam, apstiprina, ka iespēja "Latvenergo" iegādāties sadales sistēmu caur "Latvijas gāzi" tikusi apsvērta. Jautājums esot nācis mantojumā no iepriekšējās valdības.

Nemiro stāsta, ka bijuši vairāki pretargumenti, kādēļ beigās darījums nav noticis.

Piemēram, prognozes par gāzes patēriņa mazināšanos, kā arī tas, ka "Latvenergo" būtu kļuvis par "Latvijas gāzes" akcionāru līdzās "Gazprom": "Gāzes tirgus ir nevis ar augšupejošu tendenci, bet ar sarūkošu tendenci. Otra lieta – vai Latvijas valstij ir jāpiedalās gāzes tirdzniecības uzņēmuma kapitāldaļu pirkšanā? [..] To apstākļu kopums lika skatīties uz šo jautājumu diezgan negatīvi."

Likuma prasības spiež atbrīvoties no "Gaso"

Krievijas karš pret Ukrainu situāciju "Latvijas gāzē" ir būtiski mainījis. Lai gan sankcijas "Latvijas gāzi" tieši neskar, pagājušajā gadā Saeimas pieņemtās izmaiņas Nacionālās drošības likumā aizliedz Krievijas akcionāriem pārvaldīt nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības, kāda ir "Gaso". Līdz ar to lielākais īpašnieks "Gazprom" nevar balsot "Latvijas gāzes" akcionāru sapulcēs, kamēr tās īpašumā ir "Gaso".

LTV zināms, ka pirms vairākiem mēnešiem "Latvijas gāze" kā potenciālu pircēju uzrunājusi arī "Latvenergo".

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) apstiprina, ka diskusijas par iespēju "Latvenergo" iegādāties "Gaso" pērn ir bijušas. Viņasprāt, šāds solis valstij dotu vairākus ieguvumus.

"Mēs arī esam diskutējuši vēl tajā laikā, kad enerģētika bija Ekonomikas ministrijas kompetencē, ka šī te līdzdalība vai iespēja ietekmēt šo infrastruktūras attīstību būtu ļoti izdevīga tajos brīžos, kad ir jāpieņem lēmumi par izmaiņām, jo noteikti, ka valsts pusē redzējums, kā attīstīt šo infrastruktūru, ir, iespējams, mazliet atšķirīgs kā biznesā balstīti lēmumi," teica Indriksone.

Nekāds konkrēts uzdevums "Latvenergo" no Ekonomikas ministrijas kā kapitāldaļu turētājas gan nav dots, tomēr Indriksone norāda, ka uzņēmums pats var izsvērt, vai "Gaso" iegādāties. Vienlaikus viņa uzsver, ka lēmums, kam "Gaso" pārdot, ir "Latvijas gāzes" ziņā: "Mēs jau cerējām, ka kaut kad martā būs kaut kāds rezultāts zināms. Šobrīd manā rīcībā nav informācijas par rezultātiem. Noteikti, ja arī būs kāds pircējs, viņam būs jānāk pēc atļaujas Ministru kabinetā iegūt līdzdalību nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā, tad mēs droši vien arī uzzināsim, ja būs kaut kāds rezultāts."

Potenciālie pircēji esot vairāki

"Latvijas gāze" šonedēļ paziņoja, ka uzrunāti esot vairāki potenciālie investori, kas tagad iesūta konkrētus piedāvājumus.

"Šobrīd tiek saņemti potenciālo investoru saistošie piedāvājumi. Pēc šī posma noslēgšanās tiks veikta saņemto piedāvājumu analīze un priekšlikuma izstrāde. Paredzēts, ka priekšlikums par investoru izvēli AS "Gaso" pārdošanas procesa noslēdzošajā posmā tiks iesniegts izvērtēšanai AS "Latvijas gāze" padomē šā gada aprīļa mēneša ietvaros," norādīja uzņēmums.

"Latvijas gāzes" padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis LTV norādīja, ka izvēlē svarīgs kritērijs būs cena, tomēr ne tikai.

Piemēram, jāatbilst Nacionālās drošības likuma prasībām.

Savickis norāda: "Es domāju, ka tas būs tāds komplekss lēmums. Cena ir viens no galvenajiem jautājumiem, bet būs arī papildus kaut kādi kritēriji, un tad padomei būs jālemj."

Savickis raidījumam nespēja sniegt atbildi, par kādu cenu varētu būt runa. 

"Es domāju, kad notiks darījums, jūs uzzināsiet," viņš sacīja.

Vai saistošo piedāvājumu iesniedzis arī "Latvenergo", iesaistītās puses nekomentē. "Latvijas gāze" rakstiskā atbildē uzsvēra, ka informācija ir konfidenciāla.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis uzskata, ka "Gaso" infrastruktūra ir pietiekami nozīmīga, lai valsts tās iegādi izsvērtu.

Ja politiķi tiešām lemtu par labu gāzes sadales sistēmas iegādei, darīt to caur "Latvenergo", viņaprāt, būtu loģiski. "Tā sinerģija būtiskākā tieši "Latvenergo" un "Gaso" gadījumā būtu tas, ka uzņēmumiem ir šīs klientu apkalpošanas platformas, kas palīdz strādāt ar tiem diezgan optimizētā veidā un efektīvi apkalpot arī nelielus klientus, kas ir ļoti būtisks jautājums."

Savukārt kā pretargumentu "Gaso" iegādei Valdmanis min to, ka gāzei pieslēgto mājsaimniecību skaits, visticamāk, saruks.

Pārdošanas darījums jāapstiprina valdībai

Tikmēr Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars norāda, ka arī bez "Gaso" daļu pirkšanas valstij ir rīki, kā savas intereses nodrošināt. Viņaprāt, drošības riski pārdošanas procesā ir mazi, jo "Gaso" ir regulēts uzņēmums ar daudziem ierobežojumiem.

Čudars teica: "Šobrīd ir pavisam skaidri un konkrēti noteikumi, kā šo kritisko infrastruktūru jāizmanto, kādi ir šīs infrastruktūras turētāja pienākumi. Mēs šobrīd runājam par pavisam regulētu vidi, nevis brīvu tirgu. [..] Protams, ka šī "Gaso" infrastruktūras turēšana var notikt arī nosacīti uzņēmējdarbības vidē no uzņēmumiem, kas to vēlas darīt, atkārtojot, ka šis uzņēmums ir regulēts un pārbaudāms nepārtraukti."

Čudars arī uzsver, ka nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss dod iespēju valdībai nepieļaut situāciju, ka "Gaso" nonāktu Latvijai nedraudzīga uzņēmuma rokās.

"Gaso" nerevidētie finanšu pārskati liecina, ka 2022. gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,7 miljonu eiro lieliem zaudējumiem. Tomēr iepriekšējos gados gan "Gaso" nesis stabilu peļņu aptuveni 10 miljonu eiro apmērā katru gadu, savukārt uzņēmuma apgrozījums ir ap 50 miljoniem eiro gadā.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu