VIDEO ⟩ "Mana āda ir dzelzs vairogs." Zelenskis emocionāli uzrunā ukraiņus pareizticīgo Lieldienās

Zelenskis atgādinājis, ka ukraiņiem ir vienas lielas mājas - Ukraina - un viens liels mērķis - uzvara.

Video: Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzruna pareizticīgo Lieldienās

Lord's Resurrection means victory of life. We celebrate Easter with faith in irreversibility of this victory. Heaven sees our faith & firmness. The world sees valor & invincibility. The enemy sees our strength & determination. 🇺🇦 will see the light of victory. Christ is Risen! pic.twitter.com/FFOOfz4hqn

— Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) April 16, 2023

Savā uzrunā Zelenskis pieeminēja kritušos un uzmundrināja tos, kuri pašlaik cīnās par savu zemi.

"Mana āda ir dzelzs vairogs, manas asinis - cieta rūda, mani kauli - Damaskas zobens.

Es esmu ātrāks par bultu, straujāks par piekūnu. Mans ķermenis ir bruņās tērpts, mans Kungs ir manī. Par rītdienu, par mierpilnu rītausmu, par uzvaru, par Ukrainu. Kristus ir augšāmcēlies! Patiešām augšāmcēlies!"

Svētdien, 16. aprīlī, tiek atzīmētas pareizticīgo Lieldienas.

Lieldienu datums ir mainīgs, jo tas ir atkarīgs no Mēness fāzes. Citi kristiešu svētki tiek svinēti atkarībā no Lieldienu datuma.

Šogad katoļi, luterāņi un baptisti Lieldienas svinēja 9. aprīlī, savukārt pareizticīgie šos svētkus svin šodien.

Jēzus Kristus Augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Teologi no dažādām Romas impērijas malām savulaik diskutēja par to, kurš tad ir īstais Lieldienu datums. 325. gadā Nīkajas koncilā teologi atteicās no likuma, ka Lieldienas ir svinamas vienlaikus ar Pashā svētkiem, un noteica, ka tās jāsvin svētdienā pēc pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma.

Taču neskaidrības turpinājās, svētkus turpināja svinēt dažādos datumos, jo Romas impērijā par pavasara sākumu bija dažādi viedokļi. 525. gadā Dionisijs Eksigijs 21. martu noteica kā pavasara sākumu. Astronomiski pavasaris sākas 20. martā vai 21. martā, kad diena un nakts ir vienādā garumā.

Tikai 800. gadā, kad valdīja Kārlis Lielais, visa kristīgā pasaule sāka svinēt Lieldienas vienā datumā. Taču vienprātība ilga tikai līdz viduslaikiem, kad 1582. gadā pāvests Gregors veica kalendāra reformu. Katoļi un evaņģēliskie kristieši pieņēma reformēto kalendāru, bet lielākā daļa pareizticīgo kristiešu turas pie Juliāna kalendāra.

Evaņģēlijos stāstīts, ka šajā dienā sievas ļoti agri nāca pie kapa un nesa svaidāmās zāles. Taču viņas atradušas kapu tukšu, bez Jēzus miesas tajā. "Kad tās nezināja, ko darīt, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs. Un, kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: "Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem? Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies"," raksta evaņģēlists Lūka.