Deputāti jūtas vainīgi par nespēju nodrošināt finansējumu Psihiskās veselības aprūpes plāna īstenošanai

LETA
Foto: Shutterstock

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē esošie deputāti apgalvoja, ka izjūt vainas apziņu par to, ka nespējot palīdzēt nodrošināt finansējumu Psihiskās veselības aprūpes plāna īstenošanai.

Pērn valdībā tika atbalstīts Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plāns 2023.- 2025.gadam, taču nepietiekamā finansējuma veselības aprūpei dēļ tas varētu netikt īstenots. Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents Māris Taube stāstīja, ka asociācija iesaistījās dažādās Veselības ministrijas (VM) aktivitātēs, izstrādāja kopīgi plānu, bet šobrīd esot diezgan liela vilšanās par to, ka tas netikšot īstenots. Viņš vērsa uzmanību, ka onkoloģijas joma, kurai piešķirts papildu finansējums 30 miljonu eiro apmērā, ir svarīga, taču arī psihiskajai veselībai ir jābūt prioritātei.

Bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs piebilda, ka būtiski saprast - ja pieaugušā vecumā ir "sacensība starp dažādām slimībām, kas bojā dzīvi", tad bērnu vecumposmā psihiskie traucējumi ilgtermiņā būs galvenais darbnespējas un invaliditātes cēlonis.

Viņaprāt, šobrīd būtu būtiski turpināt to pasākumu daļu, kas jau ir uzsākta, nevis sākt kaut ko jaunu.

VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere atzina, ka plānā bija savākta informācija par to, kas ir nepieciešamākais, lai cilvēks būtu darbspējīgs un lai nenogurtu no tā, ka viņam ir depresija. Pēc viņas paustā, šobrīd ir iedots nepilns miljons eiro visām diagnozēm, izņemot onkoloģiju, taču ar šo finansējumu nav iespējams palīdzēt tiem 7% pacientu, kuriem ir depresija - šai pacientu grupai nepieciešami 1,3 miljoni eiro.

Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tika uzdevis ministrijām līdz maija beigām savos budžetos pārskatīt izdevumus, lai meklētu papildu finansējumu veselības aprūpes un izglītības nozarēm. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija neatbalsta šādu pieeju. Tās viceprezidents Ainis Dzalbs uzsvēra, ka prioritārām jomām, kas ir definētas valsts līmenī, ir jābūt prioritārām, un tādam attiecīgi jābūt arī finansējumam - skaidram, paredzamam un prognozējamam.

Deputāti Hosams Abu Meri (JV) un Ingrīda Circene (JV) atzina, ka jūtas vainīgi par to, ka nevar palīdzēt šajā situācijā.

Abu Meri uzsvēra, ka centīšoties darīt visu iespējamo, un, ja politiskajā pusē parādīsies kādi līdzekļi, tad tie primāri tiks "spiesti" Psihiskā veselības aprūpes plāna īstenošanai.

Arī deputāts Edmunds Cepurītis (P) piebilda, ka šī brīža gaisotne ir drūma, taču, viņa vērtējumā, iespējams, nākotnē parlamentam būtu aktīvāk jāpārrauga valdības sagatavotie budžeta piedāvājumi, lai cilvēkiem rastos sajūta, ka viņu vērtības ir aizstāvētas. Vienlaikus viņš atzina, ka, iespējams, šim gadam piešķirto finansējumu būtu sanācis dalīt citādāk.

Deputāte Inga Bērziņa (JV) vēlas no VM sagaidīt konkrētu informāciju par to, kur primāri tiktu ieguldīts papildu finansējums, ja tas tiktu piešķirts. Tad arī komisijas deputāti varētu iedziļināties tajā vairāk.

Ņemot vērā, ka līdz 30.maijam jau ir jābūt kaut kādām aprisēm par 2024.gada budžetu, komisijas priekšsēdētāja Līga Kozlovska sacīja, ka uz kādu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdi varētu uzaicināt gan veselības ministri Līgu Meņģelsoni, gan finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), lai pārrunātu prioritātes un finanšu iespējas veselības aprūpē.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu