S, 27.07.2024.
Laika ziņas
Horoskopi
Komanda
Reklāma
Noteikumi
Par TVNET+
RUS
RUS

"Statistiski kādi 20 Saeimas deputāti un 3 ministri klapē savas sievas. Diez kuri?" Cilvēki cepas par Stambulas konvenciju

Apollo.lv Ieva Raiskuma
,
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: goffkein.pro/Shutterstock

Saeimas darba kārtībā ceturtdien, 27. aprīlī, netika iekļauts "Progresīvo" frakcijas priekšlikums Ministru kabinetam nekavējoties virzīt parlamentam ratifikācijai Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju. Par priekšlikumu balsoja 33 deputāti, pret - 42 deputāti, pieci atturējās, deviņi nebalsoja.

Sociālie tīkli vārās – te ir gan par, gan pret viedokļi. Gan par to, ka konvencija jāratificē – beidzot! Gan par to, ka tā neko nedos un kādas "sadomas un gamoras" gan sāksies, ja ratificēs. Gan par to, ka par dažiem deputātiem bēdas un pārsteigums, savukārt par dažiem – it nemaz. No sērijas – to jau varēja gaidīt. (Faktiski tā pati sajūta, kas nu jau tradicionāli ir daudziem nosisto sieviešu radiem, draugiem, paziņām, darbabiedriem: to jau varēja gaidīt, ka tā būs. Vai nav traģikomiska sakritība, ko?)

Lūk, kāds balsojums.

Daži šo sarakstu nodēvējuši par kauna listi. Daži saka: kuģis spītīgi tiek stūrēts austrumvalstu virzienā.

Starp citu, daudzas valstis izlēmušas, ka pietiek sist sievietes. Un ratificējušas Stambulas konvenciju. Protams, protams, neviens likums un neviena konvencija nav panaceja. Tas ir viens no mītiem, ko identificējis centrs "Marta": Latvijā jau ir likumi pret vardarbību un konvencija nav vajadzīga. Tā vai citādi to pauž arī daudzi sociālo tīklu lietotāji – priekš kam mums tas, ko tas mainīs!

Fakti ir citādi: līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana vairs nav individuālu politiķu gribas jautājums, bet gan valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Turklāt konvencija skaidri nosaka, ka vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē vairs nevar uzskatīt par privātu lietu un ka valstīm ir jāieņem nostāja un jāveic pasākumi, lai novērstu vardarbību, aizsargātu upurus un sodītu vardarbības veicējus.

Bet atgriezīsimies pie valstīm, kas ratificējušas Stambulas konvenciju. Tvitera lietotāji ir šokā, un diezgan loģiski. Jo gribētos taču domāt, ka Latvija nu gan ir viena varen progresīva un brīvi domājoša valsts, vai ne?

Tad kas kaiš 56 mūsu Saeimas deputātiem, kas 27. aprīlī izdarīja visu, lai Saeimā izgāztu priekšlikumu virzīt ratifikācijai Stambulas konvenciju? 

Daži skaidro – politikā jau nevar tā vienkārši. Sagatavošanās process vajadzīgs. Diez cik vēl ilgam vajadzētu būt šim sagatavošanas procesam? Citiem vārdiem sakot – cik vēl sieviešu jānosit (un no atbildīgajām institūcijām jāklausās, ka viss ir darīts pēc likuma burta un panta)?

Izskatās, ka daudziem tvitera lietotājiem gan liekas, ka sagatavošanās procesam laika tā kā bijis gana un ka deputātu balsojumam ar sievietēm, kuras sit, iespējams, ir daudz mazāk sakara, nekā varētu domāt. Vai tiešām varētu būt, ka deputātus satrauc kaut kas cits?

Tas tiešām būtu smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski. 

Daudzi tvitera lietotāji pamanījuši, ka pret Stambulas konvenciju aktīvi iestājas vīrieši – ko tas došot, priekš kam.

Ir tvitera lietotāji, kuri atsakās ticēt, ka statistika ir tieši tik briesmīga, cik tā ir. 

Diemžēl vardarbība nav ticības jautājums. 

Un te, lūk, kāda interesanta hipotēze. 

Jā, ļoti iespējams! Sievu sitēji ir visur. Un sievietes bieži klusē līdz beidzamajam. Jo bail, jo kauns... Diemžēl.

Daudziem skumjas un dusmas par vairāku sieviešu balsojumu. Īpaši par to dāmu balsojumu pret, kuras masu medijos dalījušās ar stāstiem par piedzīvoto vardarbību.

Kā vienmēr, atrodas kāds, kas atgādina nepatīkamu patiesību, kas nudien kož acīs: paši šo - un šādu - Saeimu ievēlējām.

Starp citu, ir kāda lieta, kur komisijām un visiem citiem acīmredzami ir bijis gan laiks, gan griba, lai neteiktu valstiska griba, iedziļināties, sagatavoties, likt darba kārtībā – steidzami turklāt! - un nobalsot. Arī vakar, 27. aprīlī! Vai nav mīlīgi? Ieklausieties: "par steidzamiem atzītos grozījumus". Prioritātes! 

Prioritātes.

Kad par steidzamiem tiks atzīti lēmumi, kas jāpieņem, lai apturētu vardarbību un izglābtu sieviešu dzīvības?

Dažiem deputātiem steigas (un kauna operēt ar faktiem bez konteksta un jēgas) nav.

Nē, nudien, dažam deputātam lietas jāskaidro kā bērnam, bet bērni, visticamāk, sapratīs ātrāk to, ko nesaprot lielākā daļa šīs Saeimas deputātu.

Lūk, tvitera pavediens, kur koncentrētā veidā izstāstīts, kas tad īsti ir Stambulas konvencija.

Kam bija jautājumi? Centrs "Marta" atspēko mītus ar faktiem. 

Un nē, Stambulas konvencija nav vēl viens papīrītis, ko parakstot vai neparakstot nekas reāli nemainās. Mainās – un kā vēl mainās. Jājautā, vai tieši no tā kāds baidās Saeimā? Ka nāksies uzņemties atbildību par vardarbību valstiskā līmenī?

Lielisks priekšlikums.

Kamēr tviteris vārās dienu un nakti, kaut kur maigā miegā dus 56 deputāti, kuri, iespējams, domā tāpat, kā dažs labs prokurors.

Tikmēr kaut kur nenotverts vazājas apkārt sievietes slepkavībā apsūdzēts noziedznieks, kuru tagad zina visa Latvija. Kaut kur kādās mājās drosmīgi klaigā sievu sitēji, par kuriem nezina neviens.

Kaimiņi, protams, zina. Bet jēgas sūdzēties jau īsti nav. Vardarbībai pakļauto sieviešu cerības tikt sadzirdētām, uzklausītām, pamanītām, pasargātām un izglābtām Latvijā joprojām samazinās. Valstiskā līmenī.

Un tas ir reāls skandāls.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

TVNET KALVE
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu