Joprojām nav zināms, kurš turpmāk vadīs "Latvijas dzelzceļu"

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
"Latvijas dzelzceļš" izkārtne pie ieejas stacijā.
"Latvijas dzelzceļš" izkārtne pie ieejas stacijā. Foto: Zane Bitere/LETA

Valsts uzņēmumā Latvijas dzelzceļš finansiālā situācija neuzlabojas. Šogad kravu apjoms kritīs līdz rekordzemam līmenim. Un tas nozīmē, ka uzņēmums atkal prasīs valstij naudu. Satiksmes ministrijai jau gada sākumā bija uzdevums izstrādāt ziņojumu ar scenārijiem, kā izmaksas dzelzceļa milzim vēl samazināt. Ziņojumam ir ierobežotas pieejamības statuss. Līdz valdības galdam tas netiek, jo iebildumi ir Finanšu ministrijai. Tā negrib dot subsīdijas prasītajā apmērā. Tikmēr joprojām nav zināms, kurš turpmāk vadīs "Latvijas dzelzceļu", jo konkurss vēl par mēnesi pagarināts, ziņo raidījums "Nekā personīga" (NP).

Reformas, izmaksu optimizācija un darbinieku atlaišana valstij piederošajā uzņēmumā “Latvijas dzelzceļš” turpinās jau ilgāku laiku, taču finanšu situācija neuzlabojas.

Kravu pārvadājumi pa dzelzceļu šī gada pirmajos trīs mēnešos salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājušies vairāk nekā par trešdaļu (36,3%) un bija 4 miljoni (4,353 miljoni) tonnu. Ilgstošo kravu apjomu lejupslīdi būtiski ietekmēja arī Krievijas iebrukums Ukrainā un ieviestais sankciju režīms. Nedaudz, bet pieauga vienīgi iekšzemes dzelzceļa kravu pārvadājumi.

Tomēr optimismam pamata ir maz.

Satiksmes ministrijas un paša uzņēmuma prognozes liecina, ka šogad kravu apjoms samazināsies līdz visu laiku zemākajam līmenim – 16 miljoniem tonnu.

Pēc pagājušā gada 24. februāra, kad Krievijas karš Ukrainā atsākās jaunā, daudz nežēlīgākā fāzē, publiskajā telpā izskanēja politiķu runas par pilnīgu robežu slēgšanu austrumu virzienā. Tomēr arī pērn lielākā daļa kravu nāca no Krievijas. Uzņēmumā stāsta, ka pašlaik būtisku apjomu “Latvijas dzelzceļa” kopējā bilancē veido no Kazahstānas vestās kravas.

Meklējot jaunas iespējas pelnīt, "Latvijas dzelzceļa" meitasuzņēmums "Ldz Cargo" šogad sāka pārvadāt kravas no Igaunijas ostām uz Krieviju. “Nekā personīga” jau stāstīja, ka Igaunija savam valsts uzņēmumam "Operail" Krievijas un Baltkrievijas kravas vest aizliedza. Tomēr mūsu politiķi, neskatoties uz dažādiem riskiem, to atbalsta. Satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs norāda - iespējas samazināt izdevumus “Latvijas Dzelzceļš” koncerns izsmēlis.

Satiksmes ministrijas ziņojumam par “Latvijas dzelzceļa” nākotni ir ierobežotas pieejamības statuss. Mums zināms, ka viens no scenārijiem paredz trīs meitas kompāniju “Ldz cargo”, “Ldz Ritošā sastāva serviss” un “Ldz Loģistika” apvienošanu. Ieguvums gan nebūs liels. Uzņēmumu apvienošana, pēc satiksmes ministra sacītā, ļautu samazināt izmaksas par aptuveni 2-3 miljoniem eiro. Netiek izslēgta arī versija pārdot “Latvijas dzelzceļa” apsardzes uzņēmumu “Ldz apsardze”.

Vienlaikus “Latvijas dzelzceļš” valdībai prasīs papildus naudu no budžeta. Ar to nav apmierināta finanšu ministrija, kura uzskata, ka izmaksas vēl jāsamazina.

Valsts subsīdijas dzelzceļa uzturēšanai vidēji sasniedz 70 miljonus eiro gadā. Kādu summu “Latvijas dzelzceļš” valdībai prasīs, uzņēmuma pagaidu vadītājs neatklāj.

Februāra sākumā padome izteica neuzticību “Latvijas dzelzceļa” vadītājam Mārim Kleinbergam.

Jauno valdes priekšsēdētāju meklē konkursā. Tajā pieteicies arī uzņēmuma valdes loceklis un pagaidu vadītājs Rinalds Pļavnieks.

Rinalds Pļavnieks iepriekš ieņēmis dažādus amatus Francijā bāzētās “GEFCO” grupas uzņēmumos. “Latvijas dzelzceļa” valdei pievienojies pirms pusotra gada. Šobrīd uz atlases laiku veic pagaidu vadītāja pienākumus.

Neoficiāli zināms, ka konkursā uz valdes priekšsēdētāju pieteicies arī “Latvijas dzelzceļa” finanšu direktors Rems Razums.

Razuma profesionālā pieredze saistīta ar dažādu uzņēmumu vadību, tai skaitā “Latvijas Balzams”, “Lido”, "Narvesen".Bijis "Linstow" valdes loceklis. Razums patlaban ir “Latvijas dzelzceļa” finanšu direktors, kā arī meitas kompānijas “Ldz ritošā sastāva serviss” padomes priekšsēdētājs.

Nominācijas komisija neatklāj, cik pretendentu pieteicās līdz iepriekš izziņotā termiņa beigām - 20.aprīlim. Šonedēļ konkursu uz “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētāja amatu pagarināja vēl par mēnesi, lai piesaistītu plašāku kandidātu loku.

Pēdējā laikā tiek apsvērts, ka taupības nolūkos “Latvijas dzelzceļu” varētu apvienot ar "Rail Baltica" nacionālo ieviesēju “Eiropas Dzelzceļa līnijas”. Taču par to nepieciešams politiski vienoties.

Valdībā satiksmes ministrijas ziņojumu par Latvijas dzelzceļa nākotni iecerēts skatīt šomēness. Konkurss uz jaunā vadītāja amatu tad visdrīzāk vēl nebūs noslēdzies.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu