Levits: Vardarbības novēršanai valstī ir jāstrādā trīs virzienos

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Valsts prezidents Egils Levits
Valsts prezidents Egils Levits Foto: Ieva Leiniša / LETA

Valsts pienākums ir novērst vardarbību, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, kurš šodien Rīgas pilī tikās ar "Centrs Marta" vadītāju Ilutu Lāci, lai pārrunātu, kā novērst vardarbību ģimenē, it sevišķi pret sievietēm.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits un Lāce bija vienisprātis, ka valsts līdz šim nav darījusi visu iespējamo, lai sabiedrībā mazinātu vardarbību. Valsts prezidents uzsvēra, ka tāda traģēdija kā Jēkabpilī vairs nedrīkst atkārtoties, tāpēc jābūt izmaiņām un uzlabojumiem trīs virzienos.

Viņa ieskatā, nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas likumdošanā, jo patlaban policijas, prokuratūras un tiesas rīcībā esošie līdzekļi ir pārāk vāji, lai novērstu personas apdraudējumu. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties nevis tikai pret atsevišķām vardarbības epizodēm, bet gan par varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz arī nopietnāks sods.

Valsts prezidents pozitīvi novērtēja, ka šīs dienas Saeimas Juridiskās komisijas sēdē jau sākts darbs pie likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā".

Pēc prezidenta paustā, ir jāstiprina tiesībsargājošo iestāžu darbinieku izglītība un profesionālā kvalifikācija tieši jautājumos par vardarbību ģimenēs un par vardarbību pret sievietēm. Ja tiek saņemts personas lūgums pēc aizsardzības, jo īpaši atkārtots lūgums, bet varmākam netiek piemēroti atbilstoši līdzekļi, ko jau patlaban paredz likums, tas liecina, ka trūkst zināšanas un izpratnes. Līdz ar profesionālās kvalifikācijas stiprināšanu nepieciešama arī attieksmes maiņa un uzlabota starpinstitucionālā sadarbība.

Valsts prezidents arī aicināja Tieslietu ministriju un Iekšlietu ministriju izstrādāt vadlīnijas, kas metodiski palīdzētu gan izvērtēt vardarbības risku, gan vadīt izmeklēšanas procesu un sankciju pielāgošanu.

Levits norādīja, ka likumdevējam ir jāievieš jauns drošības līdzeklis - elektroniskā uzraudzība. Tas šādos personas apdraudējuma gadījumos varētu būt jo īpaši efektīvs instruments. Tāpat Valsts prezidents aicināja likumdevēju pārdomāt iespēju varmāku preventīvi izolēt, ja varmāka sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties viņa apdraudētajam cilvēkam.

VienlaikusLevits atkārtoti uzsvēra, ka visa vaina par sievietes slepkavību Jēkabpilī ir valsts pusē. Valsts pienākums aizsargāt cilvēku izriet no Satversmes, tāpēc jādara viss iespējamais, lai Latvijas krimināltiesību politika primāri būtu vērsta uz upura aizsardzību, nevis uz noziedznieka tiesību paplašināšanu.

LETA jau rakstīja, ka 16.aprīlī Jēkabpils novadā sava bērna un mātes acu priekšā tika nogalināta 1983.gadā dzimsi sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika. Konkrētajā situācijā personai bija 19 kriminālprocesi, no kuriem 18 - par nolēmuma par aizsardzību pret vardarbību nepildīšanu.

Portāls "Delfi" vēsta, ka letālais uzbrukums aprīlī nebija pirmā reize, kad Rusiņš uzbruka sievietei ar nazi. Viņas radi stāstījuši, ka uzbrukums noticis arī 2022.gada 18.februārī pie iepirkšanās centra "Sēlija". Rusiņš tur sievietei uzbrucis ar nazi, no kā palikušas skrambas no naža griezieniem uz sejas un rokām. Par to Rusiņam piemēroja 500 eiro sodu.

Līdzīgas problēmas radušās arī citai Rusiņa bijušajai dzīvesbiedrei, kuru arī viņš pēc izšķiršanās sācis terorizēt. Arī šī sieviete uzsvērusi, ka no tiesībsargiem gaidīto palīdzību īsti nav saņēmusi - viņa rakstījusi iesniegumus policijai, vēstules Valsts prezidentam un tiesībsargam, taču "tas neko nedeva". Sieviete pašlaik cenšas neatklāt savu dzīvesvietu, jo baidās, ka "viens nepareizs solis, un viss būs pagalam", proti, ka viņa var būt nākamais upuris.

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks ir uzdevis sākt dienesta pārbaudi, lai "pārliecinātos, ka policisti ir rīkojušies atbilstoši normatīvajam regulējumam, pietiekoši aktīvi un profesionāli". Ruks uz šo gadījumu aicināja skatīties plašāk, proti, būtu nepieciešams veikt grozījumus likumos, kas paredzētu bargāku atbildību par gadījumiem, kad persona nepilda jau tiesas noteiktos pienākumus.

Rusiņu pēc slepkavības policijai nav līdz šim izdevies aizturēt, bet vienlaikus nav izslēgts, ka viņš izdarījis pašnāvību.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu