"Kas viņa ir?" Internetā vētraini apspriež Pinto kandidatūru Valsts prezidenta amatam

Politoloģe Iveta Kažoka cer uz pozitīvām pārmaiņām.

Patīk šī gada prezidenta vēlēšanu laiks - beidzot ienākusi kāda enerģija, svaigums. Cerams, ka tas uz pozitīvām pārmaiņām. Sen vajadzēja!

Vienīgi partijas nedaudz žēl: nabadziņi šobrīd kaut kur starp 10dimensionālu šahu un reālu risku apmaldīties 3 priedēs … 😄

— Iveta Kažoka (@IvetaKazoka) May 11, 2023

Bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis netieši norāda, ka nevēlas "Jaunās Vienotības" kandidātu.

Viens no galvenajiem Prezidenta uzdevumiem ir rūpēties, lai MP&ministri strādā labākajās sabiedrības interesēs, reāli risina veselības, izglītības, ekonomikas, valsts pārvaldes jautājumus.

Ja P&MP no vienas partijas, nekāda objektīva darba vērtējuma nebūs un risks stagnācijai.

— Gatis Eglītis (@EglitisGatis) May 11, 2023

Ar ironiskām vārdu spēlēm nodarbojas jurists Kristaps Kretainis.

"Kariņa-Pinto režīms" tomēr skan daudz labāk par "Kariņa-Rinkēviča režīmu".

— Kristaps Kretainis 🇱🇻 🇺🇦 (@Kristap_s) May 12, 2023

Par Elīnu Pinto nav dzirdējis arī polittehnologs un rakstnieks Jurģis Liepnieks.

Diemžēl, neko nezinu par Elīnu Pinto.
Diemžēl, gan jau ne es viens...

— Jurģis Liepnieks (@JurgisLiepnieks) May 11, 2023

Blogeris Arvis Villa sniedz savu skaidrojumu, kas ir "Progresīvo" virzītā kandidāte.

«kas tā tāda?» (c) šaurās aprindās plaši populāra persona... https://t.co/MrsMa5qXND

— Arvis Villa (@Skepse) May 11, 2023

Nedalītu atbalstu Rinkēvičam pauž teātra kritiķe Zane Radzobe.

Rinkēvičam, pretēji citiem kandidātiem, ir būtiska priekšrocība: viņš FB vairākkārt mīļi izteicies par jūsu kaķīti. Tā ka - mūsu mājā viss ir skaidrs pic.twitter.com/mB4UQHRcDo

— Zane Radzobe (@kripaz) May 11, 2023

Politikas zinātniece Una Bergmane priecājas par abiem kandidātiem.

Man prieks, ka tādi cilvēki kā @EliinaPinto un @edgarsrinkevics kandidē prezidenta vēlēšanās. Ceru uz saturīgām, spēcīgām debatēm. Saeimai no sirds vēlu kaut kā tomēr rast spēju turēt valsts intreses augstāk par partejiskiem aprēķiniem.

— Una Bergmane (@UnaBergmane) May 12, 2023

Žurnāliste Baiba Strautmane dalās savos novērojumos par politiķu aprindās notiekošo.

Oligarhu/kremlinu nometne jūtami cenšas pārgrupēties... tāds klusums ilgi nav manīts... varētu būt, ka Levits spēris savu būtiskāko politisko soli

— Baiba Strautmane (@BaibaStrautmane) May 11, 2023

Retorisku jautājumu par atbalsta paušanu kandidātiem uzdod Latvijas Bankas ekonomists Gundars Davidsons.

Ir kāda jēga izteikt dedzīgu atbalstu savas partijas kandidātam savā tvitterburbulī, kas no savas partijas biedriem vien sastāv? Tas kāds pieburšanas paņēmiens vai?

— Gundars Davidsons (@gdavidsons) May 12, 2023

Ārste Gundega Skruze - Janava domā, ka abi kandidāti ir labi.

Rinkēvičs vai Pinto - vienalga, jebkurā gadījumā būs labi. ❤️

— Gundega Skruze-Janava (@GundegaFelicity) May 11, 2023

"Progresīvie" Valsts prezidenta amatam virzīs publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto, ceturtdien preses konferencē paziņoja partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Pinto preses konferencē pauda nostāju, ka Latvijai patlaban nepieciešama izlēmīga un iekļaujoša, enerģiska un empātiska vadība, kā arī tālejoša stratēģija, skaidri mērķi un spēja sakopot politiskos un pilsoniskos spēkus.

"Esmu gatava kā bezpartejiska Valsts prezidente uzņemties valstisku un dziļi personisku atbildību par Latviju. Es esmu gatava ieguldīt gan savu starptautisko rūdījumu, gan silto piederības sajūtu mūsu tautai, ko esmu kopusi šajos gados. Esmu gatava ieguldīt šajā darbā atjaunotās Latvijas neatkarības paaudzes drosmi un enerģiju," sacīja "Progresīvo" prezidenta amata kandidāte.

Pinto galvenā prioritāte augstajā amatā būtu drošība, arīdzan cīņa pret vardarbību un vienaldzību. Viņa uzsvēra, ka valsts drošība nozīmē arī nelokāmu un stingru atbalstu Ukrainai.

Otrā viņas prioritāte būtu ilgtspēja, kas, pēc Pinto vārdiem, nozīmē "beigt bārstīt" tukšus solījumus un investēt veselībā, labklājībā un izglītībā.

Pinto trešā prioritāte būtu jaunieši. "Tas nav taisnīgi, ka jauniešiem vēl gadu desmitiem būs jāsadzīvo ar to lēmumu sekām, kuru pamatā ir liktas vecāko paaudžu ērtības. Katrā šodienas lēmumā ir jāatspoguļo arī jauniešu vērtībām," uzskata Pinto.

Tāpat Pinto solīja ''neslēpties pilī'' un strādāt arī reģionos.

Pinto ir latviešu diasporas aktīviste Eiropā, septiņus gadus bijusi Eiropas Latviešu asociācijas vadītāja. Viņa strādājusi dažādās Eiropas Savienības (ES) institūcijās un starptautiskās organizācijās, liecina publiski pieejamās informācija.

Kopš 2023. gada viņa ir komunikācijas un partnerību vadītāja Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā. Pirms tam strādājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), Eiropas Komisijā, Eiropas Ārējās darbības dienestā un ES Padomē.

Pinto bijusi arī departamenta direktore Tiesībsarga birojā un pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos.

Maģistra grādu tiesību zinātnēs viņa ieguvusi Latvijas Universitātē, bet maģistra grādu cilvēktiesībās un demokratizācijā - Eiropas Starpuniversitāšu centrā-Eiropas maģistrantūrā. Papildinājusi zināšanas Londonas Ekonomikas augstskolā un Luksemburgas Universitātē.

Kopš 2021.gada viņa veido latviešu diasporas pētnieku, uzņēmēju un profesionāļu kustību "Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai" ("esiLV") un tajā vada starptautisko organizāciju profesionāļu domnīcu.

Iepriekš Briškens solīja, ka viņa pārstāvētā politiskā spēka virzītā Valsts prezidenta amata kandidāte būs "ļoti harizmātiska, izcili izglītota, profesionāli pieredzējusi sieviete".

Pašlaik Valsts prezidenta amatam oficiāli ir pieteikts viens kandidāts - "Apvienotais saraksts" amatam virza savu sākotnējo premjera amata kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu. Pilnīgi droša atbalsta ievēlēšanai viņam nav, jo koalīcijas partneri viņam nav pauduši atbalstu un viņa ievēlēšana var balstīties uz opozīcijas balsīm.

Levits sākotnēji piekrita, taču vēlāk atsauca savu kandidatūru uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Viņu uz amatu grasījās virzīt Nacionālā apvienība (NA) un atbalstīja lielākā koalīcijas partija - "Jaunā vienotība" (JV). Ar NA un JV balsīm tomēr būtu daudz par maz Levita pārvēlēšanai.

Pēc Levita paziņojuma par atteikšanos kandidēt savu kandidātu Valsts prezidenta amatam grasoties pieteikt JV. Starp šīs partijas kandidātiem minēti ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, eirokomisārs Valdis Dombrovskis un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete. Politikas kuluāros tieši Rinkēvičs tiek minēts kā ticamākais kandidāts.

Citi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki pašlaik nav pauduši gatavību izvirzīt pretendentus Valsts prezidenta amatam. Kandidātu pieteikšana noslēgsies sestdien, bet Valsts prezidenta vēlēšanas notiks maija izskaņā.