Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Latvijas Radio skaidrojusi, kur telti drīkst celt pie jūras, lai nesaņemtu iespaidīgu naudas sodu.
"Kā nosaka aizsargjoslu likums, teltis kāpu aizsargjoslā celt nedrīkst. Izņemot speciāli ierīkotās vietās, atpūtas vietās, kempingos," viņa saka.
VVD pārstāve Sabīne Jaunbirze skaidro, ka kāpu aizsargjosla ir tā zona pie jūras, kur sākas augu veģetācija, zaļā josla. Šajā zonā nedrīkst nedz kurt ugunskuru, nedz novietot teltis.
"Arī mēs, inspektori, braucot pārbaudēs, ja telts būs uzcelta smiltīs pie jūras, tad mēs nesodīsim. Labāk telti celt smiltīs tuvāk jūrai nekā kāpu veģetācijai.
Pludmalē, ja ugunskurs ir ierakts smiltīs, izveidots apkārt valnītis un iekšā iekurts ugunskurs, tad arī es kā inspektors nesodu.
Arī aizsargjoslu likumā ir teikts, ka teltis un ugunskurs ir aizliegti krasta kāpu aizsargjoslā. Nav teikts, ka pludmalē.
Aizliegts ir kurt ugunskuru ārpus šīm nolūkam ierīkotām vietām un māju pagalmiem," saka eksperte.
Attiecībā uz telts celšanu pludmalē izņēmums ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tur arī pludmalē telti celt nedrīkst.
"Fiziskai personai, privātpersonai no 30 līdz 1400 eiro. Jā, par telts celšanu krasta kāpu aizsargjoslā. Neskaitot vietas, kur vēl ir īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Tur jau ir cits tarifs.
Speciāliste norāda, ka lielākas raizes inspektoriem rada nevis cilvēki, kas kāpās ceļ teltis, bet gan tie, kas kāpu aizsargjoslā iebrauc ar automašīnām, kā arī braukā pa kāpu joslu ar motocikliem un kvadricikliem. Tāpat viņa min metāla meklētājus, kas rakņājas.
Jaunbirze skaidro, ka vēl viena problēma ir brīdinošo zīmju trūkums.
Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele Latvijas Radio saka, ka Latvijā pašvaldībām trūkst vienotu noteikumu, kā uzvesties dabā - ko drīkst un nedrīkst darīt.
2021. gada augustā VVD ziņoja, ka turpmāk varēs piemērot naudas sodu par neatļautu transportlīdzekļa apstāšanos vai stāvēšanu Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē arī situācijās, kad transportlīdzekļa vadītājs neatradīsies pārkāpuma izdarīšanas vietā.
To paredz VVD un valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" noslēgtā vienošanās par sadarbību apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu kontrolē. Naudas sods par šādu pārkāpumu var sasniegt 350 EUR.