2. LGBTI Latvijā. Pēdējo 100 gadu vēsture

Īss ceļvedis vairāk nekā 100 gadus senā pagātnē, kuras notikumi ir saistīti ar tiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus mūsdienās ietver abreviatūra "LGBTI", – tātad lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem, transpersonām un interseksuāļiem. Tas būtu precīzākais šīs grāmatas būtības raksturojums.

Vēstījums strukturēts hronoloģiskā secībā, balstoties uz politiskajā vēsturē pieņemto periodizāciju. Sākot no 20. gadsimta sākuma cauri Pirmajam pasaules karam, kura rezultātā Latvijas nācijas līderi 1918. gada 18. novembrī nodibināja neatkarīgo Latvijas Republiku un gandrīz nekavējoties to nostiprināja ar uzvaru Latvijas Neatkarības karā (1918–1920).

Sižets tālāk vijas, raksturojot divus posmus Latvijas valstī – parlamentārās demokrātijas gadus (1918–1934) un autoritārā režīma laiku (1934–1940). Dzīve turpinājās arī trijās okupācijās, kas sākās Otrajā pasaules karā, – pirmajā padomju okupācijas gadā (1940–1941), nacistu okupācijā (1941–1944) un atkal padomju, kas izvērtās gandrīz pusgadsimtu garā padomju periodā (1944–1990).

Stāstu noslēdz LGBTI pieredze atjaunotajā Latvijas valstī no 1990. gada līdz pat 2017. gada beigām, un tieši šajā posmā, kurā dzīvojam, Latvijas publiskajā telpā ienāca jēdzieni, kas iekļauti saīsinājumā "LGBTI". Piemēram, "gejs". Līdz 1990. gadam cilvēki runāja par homoseksuāļiem, nevis gejiem, par sievietēm un vīriešiem, kuri uzskata sevi par pretējā dzimuma personām (tagad – transdzimtes personas jeb transpersonas), par cilvēkiem ar abu dzimumu pazīmēm (tagad interseksuāļi) un par cilvēkiem, kuriem izdarīta dzimuma maiņas operācija (tagad transseksuāļi). Tikai lesbietes tika sauktas par lesbietēm un saskaņā ar vēl senāku tradīciju – par tribādēm šajā vairāk nekā 100 gadus senajā pagātnē, kura sniedzas arī 19. gadsimtā un vēl pirms tā. Savukārt biseksuāļu pieredzes vēl tikai gaida pētnieku, jo Latvijā citādās seksualitātes vēstures pētījumi ir sākti, vēršot uzmanību uz pagātnē pamanāmāko citādo.

Pasaules konteksts – iekļauj Latvijas vēsturi pasaulē un otrādi. Viedoklis savukārt informē, ko par to visu ir teicis kāds laikabiedrs. Savukārt fotogrāfiju un ilustrāciju mērķis ir ļaut iejusties laikmeta kontekstā. Par vizuālo dokumentu milzīgo nozīmi publiskās vēstures darbos liecinās arī šajā grāmatā apskatāmo Latvijas muzeju krājumu fotogrāfijas, kuras izmantotas ar sirsnīgu pateicību P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Latvijas Kara muzejam, Latvijas Dzelzceļa muzejam, Latvijas Okupācijas muzejam un Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam.

Daži šīs ilustrācijas būs redzējuši 2015. gada vasarā Eiropraida pasākumu ietvaros notikušajā izstādē "LGBTI vēsture Latvijā 20. gadsimtā", kuras vizuālo materiālu atlasīja mana kolēģe, vēsturniece Inese Runce. Izstāde bija aplūkojama tikai septiņas dienas un tikai Rīgā. Kopš tās pagājuši vairāk nekā divi gadi, kuru laikā ir izzināts tik daudz jauna un aizraujoša, it īpaši par homoseksuāļu vēsturi Otrā pasaules kara un padomju varas laikā, ka, šķiet, ir vērts dalīties šajās zināšanās, izmantojot to pašu populārzinātnisko formātu, kas bija pamatā 2015. gada izstādei. Tādējādi grāmata rāda arī ceļu uz iedziļināšanos – sekojot citējumu atsaucēm uz izmantotajiem vēstures avotiem un literatūru.

Ineta Lipša, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece. Vēstures doktora grādu ieguvusi 2009. gadā Latvijas Universitātē. Monogrāfijas "Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā, 1918–1939" (Rīga: "Zinātne", 2014) autore. Izstādes "LGBTI vēsture Latvijā 20. gadsimtā" (2015) tekstu autore. Pašlaik viņas pētnieciskās intereses galvenokārt ir saistītas ar seksualitātes, dzimtes un sociālās kontroles izpēti padomju Latvijā.