FOTO ⟩ "Stāvam pie koka, lūdzamies un draudam..." Kā izglāba Frediju

"Šovakar pirmo reizi nolēmu izvest savu "melno panteru" Frediju paēst zāli pagalmā," stāsta Ineta. "Mans tramīgais zvērs satrūkās no dievs zina kā, izrāvās no iemauktiņiem un uzkāpa kokā.

Iesākumā otrā stāva augstumā. Meita raud. Dēls dusmīgs. Stāvam pie koka, lūdzamies un draudam...

Mums apkārt dzīvo kolosāli cilvēki - kaimiņi, garāmgājēji. Kaimiņi nāk ārā, domājam, ko darīt. Kāds garāmejošs tētis ar meitu arī nāca palīgā. Tētis kāpa kokā un … Fredijs uzkāpa trešā stāva augstumā.

Ar trepēm kāpjot, Fredijs sabijās vēl vairāk un bija jau ceturtā stāva - mūsmājas jumta augstumā. Plānoju nakti pavadīt lejā pie koka. Izredzes, ka nokāps pats, - prātā zīmējās šausmu ainas. Fredijs nav parasts kaķis. Viņš ir ļoti tramīgs un bailīgs. Bezgala mīļš mums visiem, bet mūsmājās viņš atzīst un murrā tikai ar meituku.

Kaimiņienei izdevās pierunāt ugunsdzēsējus atbraukt. Uz maniem pirmajiem diviem zvaniem bija noraidījums. Notika brīnums, un ugunsdzēsēju dispečers atļāva šai specoperācijai pieslēgt lielo pacēlāju ar grozu.

No sirds paldies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta 6. nodaļas brīnišķīgajiem puišiem! Tik gudri, nosvērti un atbalstoši… Viņiem taču tas bija tikai kaķis, bet manai ģimenei - bērns un brālis... Uz manām pateicībām puiši tikai atteica, ka dara savu darbu."