"Tās attiecības bija murgs." Daugavpils naida noziegumā cietušais Līvajs atklāti par kopdzīvē piedzīvoto vardarbību

Šis nav pirmais gadījums, kad Līvajs sastapies ar vardarbību. Viņš saka: "Dzīvē esmu daudz traumēts, un arī vardarbības bijis daudz. Varētu teikt, ka esmu pieradis, kaut arī nevajadzētu pierast pie tādām lietām.

Kad vēl dzīvoju Rīgā, man bija puisis. Jau tad es biju uzsācis sociālo pāreju, lai mainītu dzimumu – ģērbos kā vīrietis, mani draugi mani uzrunāja vīrieša vārdā. Mans bijušais bija tam visam pret, viņš gribēja, lai palieku kā meitene.

Tas, kas notika mūsu mājās, bija klusā vardarbība. Es nevienam to nemācēju izstāstīt, nezināju, pie kā vērsties. Tikai pēc kādiem diviem gadiem sāku par to stāstīt draugiem, un draugi pateica, ka tas nav normāli. Viņš arī mēģināja visus draugus no manis attālināt – neej pie viņiem, viņi ir slikti… Daži tomēr bija palikuši. Bijām ar vienu draugu sarunājuši: ja kas atgadīsies, es zvanīšu un viņš uzreiz atbrauks man pakaļ.

Mēs ar manu pusi jau trīs reizes bijām mēģinājuši šķirties, viņš vienmēr uz ceļiem lūdzās, lai palieku. Teicu: ja vēlreiz pacelsi roku pret mani, tā būs pēdējā reize. Viņš, protams, pacēla. Es uzrakstīju draugam telefonā ziņu, draugs atbrauca, bet mans toreizējais puisis viņam aizcirta durvis deguna priekšā.

Mans draugs, klausoties, kas notiek dzīvoklī, izsauca policiju. Mans bijušais mani ar spēku turēja klēpī, žņaudza, man bija bail kliegt. Sākumā policija bija teikusi, ka dzīvoklī vispār neviena nav.

Taču mēs bijām ar draugu sarunājuši, ka viņš man piezvanīs – un viņš piezvanīja policijas klātbūtnē, un es nenoliku klausuli. Līdz ar to policija dzirdēja skaņas, un saprata, ka dzīvoklī kāds ir. Viņi nolēma izlauzt durvis, redzēja situāciju, aizveda manu bijušo un aizveda mani uz iecirkni rakstīt iesniegumu. Bet jau tad smējās, teica: visas vecenes raksta iesniegumus un pēc tam paņem atpakaļ, tu tāpat to paņemsi atpakaļ. Bet es nepaņēmu atpakaļ savu iesniegumu."

Atceroties šīs kopdzīves laiku, Līvajs saka: "Es pat nezinu, kāpēc es biju tik stulbs, lai ar viņu tik ilgi būtu kopā. Tās attiecības bija murgs."

Par bērnībā piedzīvoto vardarbību, par to, kā Līvajs satika un apprecēja savu vīru Erenu, un par to, kā viņi kopā ar draugiem sarīkoja Daugavpilī pirmo piketu pret vardarbību vairāk lasi tiešsaistes žurnālā "Klik".