15. Latvijas Republika. Sociālā dzīve

Homoseksualitāte tika legalizēta 1992. gada 1. martā, kad stājās spēkā Augstākās Padomes pieņemtais likums par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā. Tajā pašā gadā Pasaules Veselības organizācija izslēdza "homoseksuālismu" no garīgo slimību saraksta.

1993. gadā Latvijā tika aizliegtas laulības starp viena dzimuma personām, jo stājās spēkā atjaunotais 1937. gada Civillikums, kas tika papildināts ar šādu normu: "35. Aizliegta laulība radiniekiem taisnā līnijā, brāļiem ar māsām un pusbrāļiem ar pusmāsām (213. p.). Aizliegta laulība starp viena dzimuma personām."

1999. gadā stājās spēkā jaunais Krimināllikums, kas noteica vienādu tā sauktā piekrišanas vecuma cenzu (16 gadus) pretēja dzimuma un vīriešu viendzimuma seksuālajiem aktiem, tādējādi likvidējot atjaunotajā Latvijā pārņemto padomju normu, kas bija noteikusi attiecīgi 16 un 18 gadu cenzu. Priekšlikumu papildināt Kriminālkodeksa pantus, kas aizliedz diskrimināciju rases, nacionālās vai reliģiskās piederības dēļ, ar normu, kas aizliegtu diskriminēt cilvēkus viņu seksuālās orientācijas dēļ 5. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai Latvijas Asociācija seksuālai vienlīdzībai nosūtīja jau 1995. gadā. Savukārt 1996. gadā 6. Saeimas komisijai, kas nodarbojās ar jaunā Krimināllikuma izstrādi, līdzīgu priekšlikumu nosūtīja arī Valsts Cilvēktiesību birojs. 1999. gadā Valsts Cilvēktiesību birojs 7. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniedza likumprojektu "Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju". Pēc pāris nedēļām šādas idejas pretinieki reģistrēja sabiedrisko organizāciju "Par Latvijas sabiedrību bez homoseksuālisma".

2005. gadā Pēc pirmā Rīgas praida 8. Saeimas deputāti Satversmi papildināja ar normu, kas paredz, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. "110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības."

2006. gadā Darba likumā tika pārņemtas Eiropas Savienības pretdiskriminācijas normas, iekļaujot arī seksuālo orientāciju. Attiecīgu likumprojektu Tieslietu ministrija 7. Saeimā bija iesniegusi jau 1999. gadā.

2011. gadā biedrība "Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka"" izstrādāja reģistrēto partnerattiecību likumprojektu paketi. Valsts prezidents Valdis Zatlers izteicās, ka šis ir "diskutējams jautājums" un, ja "šāda realitāte [viendzimuma pāri] pastāv, tad valsts pienākums ir viņiem palīdzēt". Taču jau nākamajā dienā pēc Saeimas deputāta Aināra Šlesera ultimāta saņemšanas Zatlers pauda pilnīgi pretēju uzskatu, minot, ka šis likumprojekts "faktiski paredz legalizēt viendzimuma attiecības, pielīdzinot tās likumiskai laulībai, kuru aizsargā Latvijas pamatlikums", un raksturojot to kā "slēptu mēģinājumu apiet Satversmē aizsargātās pamatvērtības un laulības institūta nozīmes vājināšanu". Pēc prezidenta izteikumiem savu viedokli pauda arī Latvijas Juristu biedrība, kas 2011. gada 23. maijā atklātā vēstulē kategoriski iebilda "pret homoseksuālisma legalizāciju un pielīdzināšanu tradicionālajam ģimenes un laulības institūtam". Savukārt tiesībsargs jautājuma skatīšanai par partnerattiecību tiesisko regulējumu 2011. gadā izveidoja konsultatīvo padomi. Tās dalībnieku vairākums vienojās, ka nav nepieciešams speciāls homoseksuālu partnerattiecību kopdzīves regulējums, bet ir jāsakārto partnerattiecību regulējums bērnu aprūpes, mantisko un veselības aprūpes jautājumu kontekstā.

2015. gada 30. janvārī Saeimas deputāts Veiko Spolītis Saeimā iesniedza priekšlikumu grozījumiem Civillikumā, kas ļautu jebkurām divām personām neatkarīgi no to dzimuma noslēgt kopdzīvi. Iniciatīvu 2015. gada 24. februārī noraidīja Saeimas Juridisko lietu komisija, atsaucoties uz to, ka šī likuma dēļ būtu jāmaina Civillikums.

2015. gada martā aktīvisti portālā Manabalss.lv sāka parakstu vākšanu par Kopdzīves likuma pieņemšanu, kas pēc savas būtības ir līdzīgs noraidītajam deputāta Veiko Spolīša priekšlikumam. Lai iniciatīvu iesniegtu izskatīšanai Saeimā, ir jāsavāc vismaz 10 000 iedzīvotāju parakstu.

2017. gada 4. decembrī nepieciešamais parakstu skaits tika savākts. Igaunijā Kopdzīves likums stājās spēkā 2016. gada 1. janvārī, kaut arī dažādu likumdošanas izmaiņu trūkumu dēļ Kopdzīves likums pilnībā nav ieviests. Situācijas uzlabošanos ilgtermiņā homoseksuāļi mēģinās panākt, izmantojot arī tiesvedību.

2015. gada oktobrī pieci viendzimuma pāri devās uz dzimtsarakstu nodaļu, lai reģistrētu laulības. Pēc atteikumu saņemšanas viņi vērsās tiesā. Šobrīd jau četras lietas ir apelācijas instancē. Pēc tiesvedības beigām Latvijā prasītāji varētu vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

1993. gadā Latvijā tika aizliegtas laulības starp viena dzimuma personām, jo stājās spēkā atjaunotais 1937. gada Civillikums, kas tika papildināts ar minēto normu.

2005. gadā pēc pirmā Rīgas praida 8. Saeimas deputāti Satversmi papildināja ar normu, kas nosaka, ka valsts sargā laulību, kas ir savienība starp vīrieti un sievieti.

Pasaules konteksts Latvijā

Arī Igaunijā homoseksualitāti dekriminalizēja 1992. gadā, savukārt Lietuvā tas notika 1993. gadā.

Kāda bija situācija 2023. gadā citur Eiropā, liecina Starptautiskās Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transseksuāļu un interseksuāļu asociācijas Eiropas nodaļas (ILGA-Europe) apkopotie dati.

Viedokļu līderis teica

Žurnālists Kārlis Streips (1960), vērtējot homoseksuāļu (ne)piedalīšanos LGTB un viņu draugu apvienības "Mozaīka" rīkotajos publiskajos pasākumos:

"Tas ir kaut kas, ko es nekad neesmu sapratis un kas mani padara dusmīgu – visi tie cilvēki, kas bauda to, ko nodrošināja kāds cits: ka pants tika izņemts no Kriminālkodeksa, ka Saeima pieņēma nediskriminācijas likumu attiecībā uz nodarbinātību. Kāds atvēra bārus, kāds atvēra saunas, kāds cits nodibināja "Mozaīku", kāds izveidoja visas darba grupas, bet tev nav laika vai vēlmes pat piedalīties praidā! Ja tu vienu reizi gadā aiz smagas policijas aizsardzības nevari aiziet praidā, tad būtībā tev tas viss nepienākas. Tev nepienākas šīs valsts likumi, tas, ka tev ir kaut kādas tiesības un ka tev piektdienās un sestdienās ir, kur iet tusēties. Tu neesi ne pirkstu pielicis pie tā visa!"

(Kārlis Streips – Latvijas "vienīgais gejs". 27.12.2011.)

8. Saeimas deputāte Inese Šlesere (1972) 2005. gada 15. septembrī Saeimas debatēs par Satversmes 110. panta papildināšanu ar normu, kas noteic, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti:

"Saeimas starptautiskajos dokumentos figurē tāds jēdziens kā "ģimene tās dažādos veidos", kas būtībā netieši norāda uz viendzimuma laulībām. Vairākās pasaules valstīs, to skaitā virknē Eiropas valstu, kā jūs zināt, šādas laulības ir atļautas un tiek atzītas, un tiek oficiāli reģistrētas. Jāatzīstas, ka es esmu lepna par to, ka šādas laulības nav atļauts reģistrēt Latvijā. Es gribētu cerēt, ka tas nozīmē, ka mūsu tautai un līdz ar to arī likumdevējiem ģimene kā vērtība kaut ko nozīmē. Tāpēc arī es ceru, ka Latvija tuvākajā laikā nepievienosies to valstu skaitam, kurās iespējama šī ģimenes parodija – viendzimuma laulības –, jo Latvijas Civillikuma 35. pants šobrīd aizliedz reģistrēt laulību starp viena dzimuma personām. Tomēr ik pa brīdim mēs redzam, ka tiek mēģināts šo trauslo barjeru nojaukt, un piemērs tam ir pagājušajā Saeimas sēdē pieņemtie, komisijām nodotie grozījumi Civillikumā, kuri paredz diskriminācijas aizliegumu uz seksuālās orientācijas pamata civiltiesiskajās attiecībās." 

(Pieejams šeit.) 

Informācija par Latvijas mūsdienu homoseksuāļu kustību krājas arī ārpus Latvijas. Piemēram, Homoseksuāļu muzejā Berlīnē top šai tēmai veltīts krājums, kurā atrodamas vācu preses publikācijas par norisēm Latvijā. Ilustrācijā redzamajā "Die Tageszeitung" rakstā (12.01.2006.) vēstīts par to, ka Latvijas valsts aizsargās tikai heteropārus.