/nginx/o/2023/05/19/15331207t1hbe6b.jpg)
Pasaules sabiedrībai ir maldīgi uzskatīt, ka Krieviju karš Ukrainā ir pilnībā novājinājis un tā nav spējīga uz jauniem stratēģiskiem pārsteigumiem, uzrunājot Ziemeļu grupas aizsardzības ministrus, 22. maijā šādu vērtējumu pauda Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Aizsardzības ministrija informēja, ka 22. maijā Mūrniece piedalījās Ziemeļu grupas aizsardzības ministru sanāksmē Polijā.
Sanāksmē, pārrunājot NATO ziemeļaustrumu flanga drošības jautājumus, ministri bija vienisprātis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski mainījis drošības vidi.
Krievijas agresīvā pozīcija rada tiešus draudus visas eiroatlantiskās telpas drošībai, stabilitātei un labklājībai, tāpēc ir ļoti svarīgi turpināt sniegt militāro atbalstu Ukrainai tās cīņā pret Krievijas brutālo agresiju.
Aizsardzības ministre informēja kolēģus, ka Latvijas militārais atbalsts, iekļaujot pēdējo militārā atbalsta paketi Ukrainai, jau pārsniedzis 1% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Latvija šobrīd koncentrē spēkus, lai apmācītu Ukrainas bruņoto spēku virsniekus un karavīrus. Pirms nedēļas uzsākta jauna Latvijas un Kanādas iniciatīva, lai Latvijā apmācītu Ukrainas jaunākos virsniekus.
Savukārt, pārrunājot Ziemeļu grupas valstu prioritātes NATO samitā Viļņā, aizsardzības ministri pauda pārliecību, ka, lai stātos pretī Krievijas radītajiem pašreizējiem un arī nākotnes draudiem, Viļņas samitā pieņemtajiem lēmumiem ir jāstiprina Alianses atturēšanas un aizsardzības spējas reģionā.
Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības forums, kas ietver divpadsmit valstis - Zviedriju, Somiju, Norvēģiju, Islandi, trīs Baltijas valstis, Vāciju, Poliju, Nīderlandi un Lielbritāniju. Grupas dalībvalstis vieno mērķis attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.
Ziemeļu grupas aizsardzības ministru tikšanās notiek divas reizes gadā. Katru pusgadu Ziemeļu grupas vadība tiek uzticēta kādai citai dalībvalstij, un pašlaik Ziemeļu grupas vadošā valsts ir Polija.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)