17. Latvijas Republika. Sociālā dzīve

Pirmā homoseksuāļu izklaides vieta jau 1991. gadā apmeklētājus uzņēma Pārdaugavā kādas fabrikas kopmītņu pēdējā stāvā. Kāda cita ap 1992. gadu aicināja izklaidēties kāda puspagraba telpās Maskavas forštatē Sadovņikova ielā.

No 1992. līdz 1995. gadam tika atvērti daudzi bāri un diskotēkas, tomēr gandrīz neviens no tiem nespēja izdzīvot. Adreses bieži mainījās, turklāt tā sauktos klubus bijis sarežģīti pat klasificēt, jo dažkārt izklaides iestādē ietilpa pat četri vienā – bārs, kafejnīca, diskotēka un klubs.

Rīgas homoseksuāļu klubu subkultūru varētu turpināt iedalīt vairākos posmos. Par otro posmu būtu uzskatāms laiks no 90. gadu vidus līdz 90. gadu beigām. Vairākus gadus rūpnīcas "Straume" telpās K. Ulmaņa gatvē 2 darbojās "Oāze", par kuru viens no tālaika homoseksuāļu līderiem Ainārs Ločmelis rakstījis, ka tā ir vienīgā vieta Rīgā, kas daudzmaz atbilst diskotēkas nosaukumam. Otra vieta atradās pagrabā Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja pagalmā Antonijas ielā 1, saukta par Aptieciņu. 1995. gada vasarā un rudenī te apmeklētājus uzņēma klubs "Queers".

90. gadu vidus ir bijis interesants laiks – geju klubs "Jancis & Co" ir darbojies pat Latgalē. Šajā laikā "Oāzi" izkonkurēja pirmie klubi, kas kļuva par ilgdzīvotājiem "mamutiem", piemēram, iecienītais "Purvs" Matīsa ielā 60/62, kas pastāvēja 15 gadus un beidza darboties 2010. gadā. 90. gadu vidū tika atvērta diskotēka "808" A. Kalniņa ielā 8, kas darbojās līdz 2000. gadam.

Savukārt 90. gadu beigu izklaides vietas bija "Purvs" un diskobārs "XXL" A. Kalniņa ielā 4. "XXL" tika slēgts 2017. gada sākumā. Toties jau februārī bijušajās "XXL" telpās tika atklāts jaunais LGBT kopienas klubs "Top Club Riga". Bārs–klubs "Golden", kurš durvis vēra 2005. gadā Ģertrūdes ielā 33/35, tika slēgts 2019. gada 31. jūlijā.

Savukārt 2023. gada 2. martā tika atklāta jauna kvīru kultūrvieta "Skapis".

Mediji

• Informatīvs izdevums lesbietēm un gejiem "Loks" (izdevējs – Latvijas Asociācija seksuālai vienlīdzībai (LASV), redaktors Ainārs Ločmelis, tirāža 1000 eksemplāru; 1993, 1995)

• Žurnāls gejiem "ELWIS" (izdevējs – Dagdas Jancis; 1994 – nav zināms)
• Biļetens gejiem "Gaysma" (izdevējs – Jānis Ivanovskis Latgalē; 1995 – nav zināms)
• Laikraksts ne tikai gejiem un lesbietēm "10%" (izdevējs – Homoseksualitātes informācijas centrs, redaktors Ainārs Ločmelis, iznāca reizi mēnesī; 1998)

• Laikraksts ne tikai lesbietēm un gejiem "Homoziņas" (izdevējs – Homoseksualitātes informācijas centrs, redaktors Ainārs Ločmelis; 2000)

• Sabiedriskās organizācijas "Geju atbalsta grupa" biļetens "Gaylatvia" (2000)

• www.gay.lv (domēna vārds reģistrēts 1999. gadā)
• "Kvīri runā" (2022)

Sabiedriskās organizācijas

• Latvijas Asociācija seksuālai vienlīdzībai (izveidota 1990. gada rudenī, reģistrēta 1993. gadā, darbību pārtrauca 1997. gadā)
• Homoseksualitātes informācijas centrs (reģistrēts 1997. gadā, darbību pārtrauca šīs tūkstošgades pašā sākumā)
• Geju atbalsta grupa (reģistrēta 2000. gadā, darbību pārtrauca 2003. gadā)
• Biedrība "Geju un lesbiešu jauniešu atbalsta grupa" (reģistrēta 2003. gadā, aktīvu darbību pārtrauca tajā pašā gadā)
• Latvijas Nacionālā LGTB organizācija "ILGA-Latvija" (dibināta 2003. gadā, reģistrēta 2004. gadā, darbību pārtrauca 2007. gadā)
• LGTB un viņu draugu apvienība "Mozaīka" (reģistrēta 2006. gadā un pašlaik ir vienīgā aktīvā LGBT organizācija Latvijā)

Pretorganizācijas

• Biedrība "Par Latvijas sabiedrību bez homoseksuālisma" (dibināta 1999. gadā, likvidēta 2007. gadā)
• Biedrība "NoPride" (reģistrēta 2006. gadā). No 2013. gada tā nav sevi afišējusi publiskajā telpā.

1995. gadā bija tā

Viens no pirmās homoseksuāļu organizācijas – Latvijas Asociācijas seksuālai vienlīdzībai – līderiem Ainārs Ločmelis:

"Atrast kādu no Rīgas gejklubiem nereti ir diezgan problemātiski, pat zinot tā adresi. Parasti tie tiek iekārtoti kādā dzīvoklī, pagrabā, bēniņos vai arī kādas iestādes paspārnē, līdz ar to par kaut kādām norādēm vai izkārtnēm nevar būt pat runa. Pēdējā laika tendences gan nedaudz iepriecina, jo viens otrs gejklubs iegūst civilizētu izskatu, un turp vairs nav jādodas, baidoties nolauzt kaklu. Bēniņu un pagrabu laiks, šķiet, iet uz beigām, un par to lielā mērā jāpateicas pašiem klubu apmeklētājiem, kurus vairs nav tik vienkārši ievilināt jebkurā ūķī tikai tāpēc, ka tas domāts lesbietēm un gejiem."

(Ainārs Ločmelis. Kur atpūsties Latvijas gejam? Loks. 1995. Nr. 2 (4), 20. lpp.)