26. maijā Konstantīns kopā ar dēlu vēlreiz policijā sniedza liecības. Konstantīns stāsta: "Lietai varēju papildus pievienot pierādījumus par to, kā viss noticis, ar detalizētu notikušā aprakstu pēc dēla teiktā. Uzrakstīju arī papildu iesniegumu policijai. Kopā ar policistiem devāmies uz Imantu uz māju Tālavas gatvē un rādījām maršrutu, pa kuru Antons tika nogādāts piekaušanas vietā. Policijā man teica, ka lieta varētu tikt slēgta līdz gada beigām."
Par to, kādu sodu saņems vainīgie, protams, lems tiesa un citas tiesībsargājošās iestādes. Piekautā zēna tēvs Konstantīns ir apņēmības pilns:
"Mūsu mērķis ir panākt taisnību, lai pusaudži, kas nonākuši līdzīgā situācijā, zinātu, ka sekos sods.
Un lai mātes varētu droši palaist savus bērnus uz ielas, nebaidoties, ka viņi var neatgriezties mājās."
Par dēla psiholoģisko stāvokli Konstantīns jau iepriekš teicis – tas uzlabojas, viņš dodas uz skolu, saņem atbalstu no klases biedriem un draugiem. Bet kā jūtas viņš pats?
"Sieva jutās briesmīgi. Pirmajā nedēļā viņa pastāvīgi raudāja, viņai uzbruka panikas lēkmes.
Tad izdevās mazliet atpūsties, Mātes dienā visi kopā devāmies uz Ventspili. Tagad ir mazliet labāk.
Es pats pirmā pirmās divas dienas pēc uzbrukuma turējos, bet tad, kad bija jādodas uz policiju, jānoskaidro, kā noritēs process, un vairākas reizes dažādiem cilvēkiem jāstāsta, kā viss notika, arī mans stāvoklis pasliktinājās. Pirmās darba dienas pēc notikuma pagāja ar sāpošu galvu, strādāju autopilotā un ļoti neproduktīvi.
Šobrīd jūtos daudz labāk. Principā uz jebkuriem dzīves notikumiem reaģēju diezgan mierīgi, filozofiski. Es cenšos pārraidīt mieru un mīlestību uz ārpasauli. Gribu pateikt paldies visiem cilvēkiem, kuri mūs atbalstīja un turpina to darīt līdz šim."
Par to, kas patiesībā notika 5. maija vakarā Imantā, ko piekautais skolēns atklāja savam tēvam un ko pieredzēja zēna tēvs Konstantīns, lasi tiešsaistes žurnālā "Klik".