Beidzot Latvijas hokejs ir sapratis, ka neesam zviedri vai šveicieši

Latvijas hokeja izlase šo čempionātu sāka pietiekoši drūmi - 0:6 zaudējums pret Kanādu un 1:2 pret Slovākiju. Neapmierinošs bija ne tikai rezultāts, bet arī sniegums laukumā. Kliboja gan disciplīna kā tāda (astoņas soda minūtes pret Kanādu), gan disciplīna lēmumu pieņemšanā.

Kļūdas savā zonā, neizteiksmīga pāreja uzbrukumos un iniciatīvas trūkums bija šo divu maču (jo sevišķi Kanādas spēles) rokraktsts.

Tad sekoja šī čempionāta lūzuma punkts - vēsturiskā (zinu, zinu, šis vārds pēdējās dienās droši vien visiem jau "sēž aknās") uzvara pār Čehiju. Cita spēle un cits rezultāts. Vienkāršāks hokejs, metieni no jebkuras pozīcijas, pat no laukuma centra, bet rezultātu tas deva. Pat tas šķietami bezjēdzīgais metiens no centra, jo vārtsargs ripu fiksē un seko iemetiens pie pretinieka vārtiem.

Pašaizliedzība, disciplīna un rezultāts rokā. Šeit mēs nonākam pie tās daļas, kurā sapratām, ka "neesam zviedri". Šis salīdzinājums izvēlēts, vadoties pēc vakardienas spēles.

Gadu gadiem Latvijas hokeja niķis bija kombinēt, pārkombinēt, vērpt, lai tiktu līdz tukšiem vārtiem. Vairumā gadījumu tas ne pie kā laba nenoved. Jā, arī šā čempionāta uzvarētajās spēlēs šis vecais niķis kaut kur pabāza degungalu, bet spēles rokraksts bija cits. Metieni un virzība uz vārtiem!

Beidzot šajā čempionātā arī laukumā ir redzams, ka Latvijas izlase nav komanda, kas ar skaistu vērpšanu (kā piemēram Zviedrija) var tik pie vēlamā rezultāta.

Tēlaini izsakoties - sapratām, ka neesam zviedri un jau otro maču pēc kārtas tādēļ izdevās apspēlēt krietni meistarīgāku pretinieku.

Galu galā arī šveicieši manāmi gribēja nospēlēt skaisti un apdedzinājās pret Latvijas sīksto un vienkāršo hokeju.

Paskatāmies uz vārtu guvumiem pret Zviedriju - perfekts piemērs tam, kā jāspēlē pret meistarīgāku komandu.

Ločmelis - mērķtiecīga virzība uz vārtiem.

🇱🇻 Dans Locmelis with his first goal of the tournament puts @lhf_lv on the board! #IIHFWorlds #SWELAT pic.twitter.com/43l339TIgz

— IIHF (@IIHFHockey) May 25, 2023

Jaks - metiens no zilās līnijas un cīņa vārtu priekšā. Citiem vārdiem sakot - darba gols ar veiksmes palīdzību. Šeit gan kārtējo reizi jāuzteic Oskars Batņa par pašaizliedzīgo cīņu vārtu priekšā

Janis Jaks doubles the lead for @lhf_lv!🇱🇻💥 #SWELAT #IIHFWorlds pic.twitter.com/wHVqaTXU5V

— IIHF (@IIHFHockey) May 25, 2023

Indrašis - dāmas un kungi, šī, lūk, bija individuālā meistarība tās vispatiesākajā izpausmē

Miks Indrasis with a beauty!😍 @lhf_lv takes the lead again. #SWELAT #IIHFWorlds pic.twitter.com/kkusWyrT3B

— IIHF (@IIHFHockey) May 25, 2023

Tieši šāds spēles plāns uzvarās ir strādājis čempionāta laikā - tā sauktie darba goli ar dozētu individuālās meistarības piešprici. Nav tā, ka Latvijas izlasē būtu izpildītāju vakuums. Vienkārši bija jāsaprot, ka ap individuālo meistarību Latvijai neizdosies uzbūvēt uzvarošu komandu. Vītoliņš to ir sapratis un spēlētājiem ir "pārdevis" darba mentalitāti, kas nes augļus.

Vārds "raksturs" šajās dienās ir teju tikpat nodrāzts vārds kā "vēsturisks", bet to ir jāpiemin vēlreiz. Raksturs un pašatdeve aizsardzībā. Raksturu Latvijas hokejisti parādīja pēc nonākšanas piecu minūšu mazākumā. Šeit nepieciešama neliela atkāpe par Mārtiņu Dzierkalu.

Enerģiskais uzbrucējs, vismaz šo rindu autora vērtējumā, ir bijis viens no šā čempionāta vērtīgajiem spēlētājiem Latvijas izlases rindās. Tomēr šis Dzierkala noraidījums bija pamatīga darvas karote medus mucā. 

Jā, zviedri ar riebīgām provokācijām visu spēli mēģināja kaut ko panākt un atrast īsto Latvijas izlases hokejistu. Atrada...

Noraidījums absolūti nav attaisnojums, bet tiesneši šeit pieņēma pareizo lēmumu. Cik bieži nav redzēts, ka hokejists pretspēlētājam ar cimdu iebrauc sejā un par to nopelna iespēju divas minūtes izvēdināt galvu uz noraidīto soliņa. Šeit bija sitiens ar nūjas galu - piecas minūtes. Bez diskusijas.

Šādas vaļības mačā pret Kanādu Latvijas hokejisti, protams, nevarēs atļauties. Šajā mačā pretinieks atšķirsies no Zviedrijas un Šveices. Kanādiešiem darba un fizisks hokejs nav svešs. Šāda nesavaldība, ko pieredzējām Zviedrijas mačā, var izrādīties fatāla.

Tuvojoties nobeigumam, nedaudz jāpiemin arī Artūru Šilovu. Droši vien ir pateikts jau pietiekami daudz, lai izdomātu ko jaunu. Tas gan nenozīmē, ka viņš par maču pret Zviedriju un visu šo turnīru kopumā nebūtu pelnījis uzslavas. Varbūt drošāk jāspēlē izgājienos, bet tā jau būtu "piesiešanās" niansēm.

Dienā, kad Latvijas hokeja fani pielūdz Šilovu, gribētu publikas uzmanību vērst uz kādu spēlētāju, kurš šā turnīra gaitā pieminēts nav teju vispār - Kārlis Čukste.

Arī Kristaps Zīle izdara milzīgu darbu aizsardzībā, kļūdoties ļoti reti un pašaizliedzīgi guļoties ripas ceļā. Kristapa vārds gan plašāk tika publiski iztirzāts Šveices mačā ar seju bloķētā metiena dēļ. Savukārt Čukste, kurš spēlē tikpat pašaizliedzīgi, uzvar savas divcīņas un visa turnīra garumā ir bijis čempionāta labākā mazākuma balsts, netiek izcelts saulītē. Tāpēc arī šī atkāpe jeb "ziedi" Kārlim.

Rezumējot par maču pret Zviedriju, jācitē treneri Vītoliņu: "Teikšu tā - mazs brīnums!" Kā būs pret Kanādu? Atšķirīgs pretinieks, kas, visticamāk, prasīs citu pieeju un spēles zīmējumu. Bet, brīnumi taču var notikt vairāk nekā vienu reizi, vai ne?