Kosovā pēc mēru iecelšanas izceļas protestētāju un policijas sadursmes

Foto: AP/Scanpix

Kosovas ziemeļos 26. maijā izcēlušās sadursmes starp policiju un serbu tautības protestētājiem, kas protestēja pret etnisko albāņu iecelšanu mēru amatos. Protestētāji centās nobloķēt pašvaldības ēku ieejas, policija pret demonstrantiem lika lietā asaru gāzi.

Kosovas etnisko serbu minoritāte boikotēja aprīlī notikušās pašvaldību vēlēšanas, un rezultātā kontrole vietējās padomēs nonāca albāņu rokās, kaut arī vēlētāju aktivitāte bija ļoti maza.

Pie balsošanas urnām devās tikai 1567 vēlētāji jeb 3,47% no aptuveni 45 000 balsstiesīgo, no kuriem 95% ir etniskie serbi.

Vairums no 1,8 miljoniem lielā Kosovas iedzīvotāju kopskaita ir albāņi, taču valstī joprojām ir arī aptuveni 120 000 etnisko serbu, no kuriem liela daļa kompakti dzīvo četrās municipalitātēs valsts ziemeļu pierobežā.

Tieši šajos ziemeļu rajonos, kurus vairākumā apdzīvo serbi, tika aizvadītas konflikus izraisījušās vēlēšanas, kuru laikā serbi piedalījās vispārējā vēlēšanu boikotā. 

Tas uzreiz radīja bažas, ka spriedze starp serbu minoritāti un Kosovas centrālo valdību atkal var pieaugt. Rezultātā amatos tika ievēlēti albāņu izcelsmes pārstāvji.

Kaut arī Eiropas Savienība ir centusies izlīdzināt Kosovas serbu un albāņu attiecības, tās joprojām ir saspīlētas.

Kosovas premjerministrs Albins Kurti kopš pagājušās nedēļas sācis iecelt mērus, ignorējot Eiropas Savienības un ASV aicinājumus.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apliecināja, ka ASV "stingri nosoda" Kurti rīcību, un aicināja premjeru mainīt kursu.

"Šī rīcība asi un nevajadzīgi eskalējusi spriedzi, graujot mūsu centienus palīdzēt normalizēt attiecības starp Kosovu un Serbiju, un tam būs sekas attiecībā uz mūsu divpusējām saitēm ar Kosovu," teikts Blinkena paziņojumā.

Zvečanā, kur vairums iedzīvotāju ir serbi, izraisījās sadursmes starp vietējiem serbiem un policistiem.

Tīmeklī publicētos video dzirdami šāvieni un trokšņu granātu sprādzieni.

Protestētāji ceļ barikādes. Drošības spēki pielietoja apdullinošās granātas un asaru gāzi, cenšoties demonstrantus savaldīt un izklīdināt. Ticis aizdedzināts policijas auto.

Vēlēšanas tika izsludinātas pēc tam, kad novembrī vairums etnisko serbu pameta savus amatus valsts un pašvaldību iestādēs, protestējot pret Prištinas prasību nomainīt vecās, vēl Serbijas izsniegtās automašīnu numurzīmes pret jaunām, Kosovas izsniegtām.

Reģiona konflikta vēsture daļēji skaidrojama ar Serbijas zaudēto kontroli pār Kosovu 1999. gadā un vienpusējo Kosovas neatkarības no Serbijas pasludināšanu 2008. gadā, kuru neatzīst vairums etnisko serbu un Belgrada.

Vēlēšanu boikotu atbalstīja arī Serbija, kas uzstāj uz pamatā serbu apdzīvoto municipalitāšu apvienības izveidi, lai tādējādi nodrošinātu to autonomiju.

Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Šo pozīciju atbalsta Serbijas sabiedrotā Krievija.

No 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm Kosovas neatkarību atzinušas 22, tai skaitā arī Latvija. 

Kosovā notiek NATO vadīta miera operācijā, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu