1999. gads

Publicēts Valsts Cilvēktiesību biroja pasūtītais pētījums «Geju un lezbiešu tiesību stāvokļa analīze Latvijā».

Valsts Cilvēktiesību biroja ziņojumā norādīts uz Satversmes 91. pantā noteikto pret diskriminācijas principu, kurš attiecas arī uz homoseksuāliem cilvēkiem, kā arī uz to, ka praksē notiek diskriminācija civiltiesībās un citās jomās.

1999. gada 28. septembris

Valsts Cilvēktiesību birojs iesniedz izskatīšanai 7. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai likumprojektu «Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrēšanu».

1999. gada 30. novembris

7. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraida likumprojekta «Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrēšanu» turpmāku virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Balsojums: PAR 2, PRET 8.

2004. gada 11. oktobris

Satversmes tiesas spriedumā lietā nr. 2004-02-0106 «Par Civillikuma 155. panta sestās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko statusu, kuri nav dzimuši laulībā 4. pantam» norādīts, ka jēdziens «ģimene» var attiekties arī uz pāriem, kas nav laulājušies, un ka valstij ir jāaizsargā ikviena ģimene. 

2005. gada 15. decembris

8. Saeima izdara grozījumus Latvijas Republikas Satversmes 110. pantā, nosakot, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.

Balsojums: PAR 65, PRET 6, ATTURAS 9.

Iepriekšējā redakcija: «110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.»

Jaunā redakcija: «110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.»

2006. gada 17. janvāris

Stājas spēkā 2015. gada 15. decembrī pieņemtie Satversmes 110. panta grozījumi, nosakot, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti.

2011. gads

LGBT un viņu draugu apvienība «Mozaīka» izstrādā reģistrēto partnerattiecību likumprojekta paketi. Paketē iekļauts Reģistrēto partnerattiecību likums un 23 likumprojektiem par grozījumiem dažādos speciālajos un vispārējos likumos. Likumprojekta iniciatīva negūst nepieciešamo 5 Saeimas deputātu atbalstu likumprojekta virzībai izskatīšanai Saeimā, lai lemtu par tās nodošanu darbam komisijās.

2011. gada 24. maijs

Tiesībsargs pieņem lēmumu par Konsultatīvās padomes izveidi par partnerattiecību tiesisko regulējumu. Konsultatīvās padomes mērķis ir apzināt ekspertu viedokli un izvērtēt priekšlikumus par partnerattiecību tiesisko regulējumu, kā arī izvērtēt grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos naida noziegumu novēršanai pret homoseksuālām personām.

2011. gada 15. septembris

Darbu uzsāk Tiesībsarga biroja izveidotā Konsultatīvā padome par partnerattiecību tiesisko regulējumu. Konsultatīvās padomes darba rezultāts - tiesībsarga viedoklis, ka «Mozaīkas» likumprojekta turpmāka virzība nav atbalstāma, tā vietā rekomendējot veikt grozījumus atsevišķos tiesību aktos, kas attiecas uz pacientu tiesību aizsardzību, interešu konfliktu novēršanu, procesuālajām tiesību normām, personas sociālajām tiesībām un tiesībām uz informāciju, ar mērķi uzlabot ārpuslaulības savienībā dzīvojošu pāru tiesisko aizsardzību.

2012. gada 26. janvāris

Tiesībsarga viedoklis, kurā pausta rekomendācija veikt izmaiņas atsevišķos tiesību aktos ar mērķi uzlabot ārpuslaulības savienībā dzīvojošu pāru tiesisko aizsardzību, iesniegts 10. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, 11. Saeimas Juridiskajā komisijā un Ministru kabinetā.

Vēlāk

Grozījumi tiesību aktos, lai uzlabotu ārpuslaulības savienībā dzīvojošu pāru tiesisko aizsardzību, netiek veikti, argumentējot šo lēmumu ar 2005. gada 15. decembra Satversmes 110. panta grozījumiem, kuros laulība noteikta kā savienība starp vīrieti un sievieti, un ka no šī izriet, ka likumdevējs ir politiski izšķīries par to, ka personu ārpuslaulības savienība nav pielīdzināma laulībai, t.i., savienībai starp vīrieti un sievieti.

2015. gada 30. janvāris

12. Saeimas deputāts Veiko Spolītis iesniedz priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi Civillikumā» Saeimas Juridiskajai komisijai. Likumprojekts paredzēja grozīt Civillikuma 40. pantu un atļautu jebkurām divām personām neatkarīgi no dzimuma noslēgt kopdzīvi.

Piedāvātie grozījumi: 40. «Divas personas var noslēgt partnerību, kas ir vienlīdzīga ar šā likuma 11.pantā noteikto tiesību institūtu un rada ar to vienādas tiesiskās attiecības, tiesības un pienākumus, izņemot šā likuma 33.panta, 35.panta 2. teikuma, 51.panta un 146.panta otrās, trešās un ceturtās daļas noteikumus.»

2015. gada 25.februāris

12. Saeimas Juridiskā komisija priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi Civillikumā» neatbalsta.

2015. gada 5. marts

12. Saeima neatbalsta priekšlikumu likumprojektam «Grozījumi Civillikumā».

2015. gada 23. marts

Portālā «Manabalss.lv» tiek uzsākta parakstu vākšana sabiedrības iniciatīvai «Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā».

2015. gada decembris

Pārresoru koordinācijas centra pasūtītajā pētījumā «Pētījums par laulību nereģistrēšanas problemātiku» norādīts, ka notiek pārliecinoša ģimenes modeļu maiņa, nereģistrētai kopdzīvei kļūstot arvien populārākai.

2017. gada 4. decembris

Iniciatīva «Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā» portālā «Manabalss.lv» savāc nepieciešamos 10 000 parakstu iesniegšanai Saeimā.

2018. gada 31. janvāris

12. Saeimas Mandātu, Ētikas un Iesniegumu komisija uzsāk skatīt iniciatīvas «Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā» iesniegumu (iniciatīva iesniegta 12. Saeimā 2018. gada 15. janvārī).

2018. gada 7. marts

12. Saeimas Mandātu, Ētikas un Iesniegumu komisija atbalsta iniciatīvas «Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā» virzīšanu izskatīšanai pirmajā lasījumā, aicinot iesniegumu noraidīt.

2018. gada 15. marts

12. Saeima noraida iniciatīvu «Par Kopdzīves likuma pieņemšanu Latvijā».

Balsojums: PAR 48, PRET 18 un ATTURAS 4.

2018. gada 6. oktobris

13. Saeimas vēlēšanas. Ievēlētās frakcijas:

Saskaņa (22 mandāti),

KPV LV (16 mandāti),

Jaunā konservatīvā partija (16 mandāti),

Attīstībai/PAR! (13 mandāti),

Nacionālā Apvienība (13 mandāti),

Zaļo un zemnieku savienība (11 mandāti)

Jaunā Vienotība (8 mandāti).

2018. gada 29. oktobris

Latvijas Republikas Tiesībsarga atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2018- 38-26G par dažādu ģimenes formu atzīšanu tiek sniegtas rekomendācijas grozīt Ministru kabineta noteikumus nr. 1250 «Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā» (saistībā ar nekustamā īpašuma valsts nodevām nereģistrētiem pāriem) un izveidot vienotu izpratni par ģimenes jēdzienu un aizsardzību, paredzot tajā juridisku ietvaru dažādu ģimenes formu atzīšanai.

2018. gada 6. novembris

Darbu sāk 13. Saeima.

2018. gada 18. decembris

Publicēts Labklājības ministrijas pasūtītais pētījums «Ģimenes valsts politikas pamatnostādņu 2011. – 2017. gadam ex-post novērtējums», kura secinājumos un ieteikumos ģimenes politikas uzdevumu plānošanai norādīta nepieciešamība pēc ģimenes jēdziena un mērķgrupu traktējuma, kas atbilst mūsdienu ģimeņu formu un tipu daudzveidībai.

2019. gada 1. februāris

Dibināta kustība/ nodibinājums «Dzīvesbiedri».

2019. gada 18. jūnijā

Likumprojekts «Dzīvesbiedru likums» tiek iesniegts izskatīšanai Saeimā ar 10 Saeimas deputātu atbalstu.

Iesniedzēji: Marija Golubeva, Daniels Pavļuts, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Inese Lībiņa-Egnere, Artūrs Toms Plešs, Mārtiņš Šteins, Inese Voika, Mārtiņš Staķis, Dace Bluķe, Atis Lejiņš.

2019. gada 18. jūnijs

Ministru kabinets apstiprina Tieslietu ministrijas atbildes vēstuli Tiesībsarga biroja atzinumā pārbaudes lietā Nr. 2018- 38-26G par dažādu ģimenes formu atzīšanu sniegtajām rekomendācijām, Tieslietu ministrija Tiesībsarga sniegtajām rekomendācijām nepiekrīt.

2019. gada 20. jūnijs

13. Saeima noraida likumprojektu «Dzīvesbiedru likums».

Balsojums: PAR 23, PRET 60, ATTURAS 1.

2019. gada 16. decembris

Satversmes tiesa ierosina lietu nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam» («Mozaīka» lietā tiek pieaicināta kā trešā puse).

2020. gada 9. marts

Platformā «ManaBalss.lv» tika uzsākta parakstu vākšana iniciatīvai ar nosaukumu «Viendzimuma partneru reģistrēšana».

2020. gada 27. aprīlis

Iniciatīva «Viendzimuma partneru reģistrēšana» portālā «Manabalss.lv» savāc 10 000 parakstus.

2020. gada 15. jūnijs

13. Saeimā iesniegts Aizsardzības ministrijas izstrādātais likumprojekts «Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā», kas paredz grozīt likuma 15.1 pantu.

Iesniegtā redakcija:

«1) sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (ja nepieciešams, arī veselības aprūpes pakalpojumus) personām, tai skaitā Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, kā arī šo karavīru un zemessargu laulātajiem un nepilngadīgajiem bērniem, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un normatīvajos aktos par starptautisko palīdzību noteiktajiem civilajiem ekspertiem;»;

«1.1. Šā panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām šajā likumā noteiktie sociālās rehabilitācijas pakalpojumi (ja nepieciešams, arī veselības aprūpes pakalpojumi) tiek nodrošināti atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā karavīri un zemessargi, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām, kā arī viņu laulātie un nepilngadīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un pakalpojumu finansēšanas kārtību.»

2020. gada 16. jūnijs

Satversmes tiesa pieņem izskatīšanai Tiesībsarga pieteikumu par Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 «Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā» 13.punkta atzīšanu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 91.,105.un 110. pantam.

2020. gada 7. jūlijs

Satversmes tiesa ierosina lietu nr. 2020-34-03 «Par Ministru kabineta 2009. gada 27.oktobra noteikumu Nr. 1250 »Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā« 13.punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110.pantam» («Mozaīka» lietā tiek pieaicināta kā trešā puse).

2020.gada 22. jūlijs

13. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija uzsāk iniciatīvas «Viendzimuma partneru reģistrēšana» iesnieguma izskatīšanu (iniciatīva iesniegta komisijā 2020. gada 26. jūnijā).

2020.gada 30. septembris

13. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraida iniciatīvu «Viendzimuma partneru reģistrēšana» un lemj virzīt to izskatīšanai pirmajā lasījumā.

2020. gada 1. oktobris

Tiek uzsākta parakstu vākšana portālā «Manabalss.lv» sabiedrības iniciatīvai «Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību».

2020. gada 6. oktobris

Satversmes tiesa uzsāk skatīt lietu nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam».

2020. gada 7. oktobris

Iniciatīva «Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību» portālā «Manabalss.lv» savāc 10 000 parakstu.

2020. gada 7. oktobris

Satversmes tiesa turpina skatīt lietu nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam». «Mozaīka» sniedz viedokli.

2020. gada 13. oktobris

Satversmes tiesa noslēdz lietas nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam» izskatīšanu.

2020. gada 29. oktobris

13. Saeima noraida iniciatīvu «Viendzimuma partneru reģistrēšana».

Balsojums: PAR 55, PRET 30, ATTURAS 1.

2020. gada 12. novembris

Satversmes tiesas spriedums lietā nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam», kurā atzīst apstrīdēto Darba likuma 155. panta pirmo daļu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajai daļai, kā arī nosaka nepieciešamību izveidot tiesisko ietvaru viendzimuma partneru ģimeņu aizsardzībai.

Vēlāk

Premjers Krišjānis Kariņš uzdod ĀM, TM un LM rast risinājumu tiesas sprieduma izpildei.

2021. gada 7. janvāris

«Nacionālās Apvienības» deputāti iesniedz 13. Saeimā likumprojektu «Grozījums Latvijas Republikas Satversmē», kas paredz grozīt Satversmes 110. pantu.

Iesniedzēji: Jānis Iesalnieks, Raivis Dzintars, Ritvars Jansons, Rihards Kols un Ilze Indriksone.

Pašreizējā redakcija:

«110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.»

Piedāvātā redakcija:

«110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.»

2021. gada 14. janvāris

13. Saeima atbalsta Nacionālās Apvienības iesniegto Satversmes 110. panta grozījumu turpmāku virzību un nodošanu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Balsojums: PAR 47, PRET 25, ATTURAS 0.

2021. gada 17. februāris

Ar Tieslietu ministra Jāņa Bordāna rīkojumu nr. 1-1/37 darbu uzsāk Tieslietu ministrijas darba grupa Satversmes tiesas 2020.gada 12.novembra sprieduma lietā Nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam» izpildei. 

2021. gada 8. aprīlis

Satversmes tiesas spriedums lietā nr. 2020-34-03 «Par Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 »Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā« 13. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110. pantam», kurā Ministru kabineta noteikumu nr. 1250 13. pants atzīts par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajai daļai. Noteikts, ka pēc viendzimuma partneru ģimenes attiecību tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā Ministru kabineta noteikumos noteiktajam ģimeņu aizsardzības un atbalsta regulējumam jābūt saskanīgam ar jaunieviesto ģimenes attiecību tiesisko regulējumu.

2021. gada 16. jūlijs

«Latvijas Vīru biedrība» iesniedz iesniegumu Centrālajai Vēlēšanu komisijai par parakstu vākšanas uzsākšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumu projektam.

Pašreizējā 110. panta redakcija:

«110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.»

Piedāvātā redakcija:

«110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.

Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem».

Centrālā Vēlēšanu komisija reģistrē iniciatīvu 2021. gada 29. jūlijā.

2021. gada 30. jūlijs

Centrālajā vēlēšanu komisijā uzsākta parakstu vākšana par grozījumiem Satversmes 110. pantā un «ģimenes» definīcijas sašaurināšanu. Likumprojekta iesniegšanai Saeimā/ nodošanai tautas nobalsošanai nepieciešami 154 868 paraksti, no kuriem līdz parakstu vākšanas termiņa beigām 2022. gada 29. jūlijā tika savākti 58 222.

2021. gada 29. septembris

13. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lemj atbalstīt likumprojekta «Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā» virzību izskatīšanai pirmajā lasījumā.

2021. gada 7. novembris

13. Saeima atbalsta likumprojektu «Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā» pirmajā lasījumā.

Balsojums: PAR 66, PRET 0, ATTURAS 0.

2021. gada 11. novembris

13. Saeimā iesniegti Sociālās un darba lietu komisijas izstrādātie «Grozījumi Pacientu tiesību likumā», kas paredz grozīt likuma 7. un 11. pantu, sniedzot tiesības lēmumus par pacienta ārstēšanu prioritāri pieņemt pacienta pilnvarotai personai.

Iesniegtā redakcija:

7. pants

«1) Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, — pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.»

11. pants

«2) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tiesības piekrist viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā ir pacienta pilnvarotajai personai, pacienta laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem, kas savu piekrišanu apstiprina rakstveidā šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam un šādiem nosacījumiem [...].»

2021. gada 25. novembris

13. Saeima atbalsta likumprojektu «Grozījumi Pacientu tiesību likumā» pirmajā lasījumā.

Balsojums: PAR 73, PRET 0, ATTURAS 0.

2021. gada 10. decembris

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr.SKA-[B1]/2021. 2015. gadā, kad Rīgas pilsētas Pārdaugavas Dzimtsarakstu nodaļa noraidīja viendzimuma pāra pieteikumu reģistrēt viņu laulību, un pāris vērsās Rīgas Administratīvajā rajona tiesā. Rīgas Administratīvā Apgabaltiesa lietu skatīja 2017. gadā, un pieteikumu noraidīja, pamatojoties uz to, ka viendzimuma partnerattiecību reģistrācija ir tiesībpolitisks jautājums, kas ir likumdevēja izšķiršanās. Lietas nr. Nr.SKA-[B1]/2021 spriedumā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments lēma atcelt Rīgas Administratīvās apgabaltiesas 2017. gada spriedumu, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumos lietās nr. 2019-33-01 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam» un nr. 2020-34-03 «Par Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 »Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā« 13. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110. pantam» izteikto valsts pienākumu nodrošināt visu ģimeņu aizsardzību, kā arī uz cilvēka cieņas principu, un lieta nodota atkārtotai izskatīšanai Rīgas Administratīvajā apgabaltiesā.

2021. gada 22. decembris

13. Saeima atbalsta likumprojektu «Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā» otrajā lasījumā.

Balsojums: PAR 71, PRET 0, ATTURAS 0.

2022. gada 20. janvāris

13. Saeima atbalsta likumprojektu «Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā» trešajā lasījumā. Pieņemtajā redakcijā iekļauts, ka militārpersonas, kuras atgriezušās no starptautiskajām operācijām, var iziet rehabilitāciju kopā ar laulātajiem partneriem un bērniem, vai ar faktiskajiem partneriem.

Balsojums: PAR 66, PRET 0, ATTURAS 0.

Jaunā redakcija:

«1) sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (ja nepieciešams, arī veselības aprūpes pakalpojumus) personām, tai skaitā Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem, kuri atgriezušies no starptautiskajām operācijām vai no dalības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības ātrās reaģēšanas jūras spēku komponentēs, ja karavīrs pildījis dienesta pienākumus uz kuģa jūrā ne mazāk kā trīs mēnešus, šo karavīru un zemessargu laulātajiem un bērniem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu vai nav pabeiguši vidējās izglītības iestādi, kā arī karavīru un zemessargu faktiskajiem partneriem, ar kuriem karavīram un zemessargam ir kopīgi bērni vai mājsaimniecība, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm un normatīvajos aktos par starptautisko palīdzību noteiktajiem civilajiem ekspertiem;».

2022. gada 1. februāris

13. Saeimas Juridiskās komisijas darba grupas un Sociālo un darba lietu komisijas darba grupas kopsēdē izskatīts Tieslietu ministrijas izstrādātais tiesiskā regulējuma projekts ārpus laulības kopā dzīvojošu personu personisko un mantisko tiesību aizsardzības jautājumu risināšanai - Civilās savienības likums.

Likumprojekts tika iesniegts Saeimā 2022. gada 2. februārī.

2022. gada 3. marts

13. Saeima atbalsta likumprojektu «Grozījumi Pacientu tiesību likumā» otrajā lasījumā.

Balsojums: PAR 82, PRET 0, ATTURAS 0.

2022. gada 4. februāris

Stājas spēkā 2022. gada 20. janvārī pieņemtie «Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā», kas paredz iespēju militārpersonām, kuras atgriezušās no starptautiskajām operācijām, iziet rehabilitāciju kopā ar laulātajiem partneriem vai faktiskajiem partneriem.

2022. gada 8. marts

13. Saeimas Juridiskā komisija virza Civilās Savienības likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā.

2022. gada 17. marts

13. Saeima pieņem likumprojektu «Grozījumi Pacientu tiesību likumā» galīgajā lasījumā.

Balsojums: PAR 69, PRET 0, ATTURAS 0.

Jaunā redakcija:

5. pants:

«8) Ja pacients ir pārtraucis ārstniecību un atstājis ārstniecības iestādi, par savu rīcību neinformējot ārstējošo ārstu vai ārstniecības iestādi, to norāda viņa medicīniskajos dokumentos. Ja pacients ir nepilngadīga persona vai persona, kura sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nav spējīga pati par sevi parūpēties, ārstniecības iestāde nekavējoties informē pacienta pilnvaroto pārstāvi, bet, ja tāda nav, — likumisko pārstāvi, laulāto vai tuvāko radinieku, bet, ja arī tādu nav, — bāriņtiesu. Ārstniecības iestāde nekavējoties informē kompetentās iestādes, ja pacients sava veselības stāvokļa dēļ apdraud citu personu drošību vai veselību.»

7. pants

«1) Ja pacients sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pats nespēj pieņemt lēmumu par ārstniecību, tiesības pieņemt lēmumu par piekrišanu ārstniecībai kopumā vai ārstniecībā izmantojamai metodei vai atteikšanos no ārstniecības kopumā vai ārstniecībā izmantojamās metodes ir pacienta pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, — pacienta laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: pacienta bērniem, pacienta vecākiem, pacienta brālim vai māsai, pacienta vecvecākiem, pacienta mazbērniem.»

11. pants

«2) Ja pacients nespēj paust savu gribu, tiesības piekrist viņa iesaistīšanai klīniskajā pētījumā ir pacienta pilnvarotajai personai, pacienta laulātajam vai tuvākajiem radiniekiem, kas savu piekrišanu apstiprina rakstveidā šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, vienlaikus pastāvot šā panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajam un šādiem nosacījumiem [...].»

2022. gada 31. marts

13. Saeima atbalsta Civilās Savienības likumprojektu pirmajā lasījumā.

Balsojums: PAR 42, PRET 32, ATTURAS 0.

2022. gada 13. aprīlis

Stājas spējā 2022. gada 17. martā pieņemtie «Grozījumi Pacientu tiesību likumā», kas paredz lēmumus par pacienta ārstēšanu prioritāri pieņemt pacienta pilnvarotai personai.

2022. gada 12. maijs

13. Saeima atbalsta Civilās Savienības likumprojektu otrajā lasījumā.

Balsojums: PAR 43, PRET 32, ATTURAS 1.

2022.gada 18. maijs

13. Saeimā tiek iesniegts lēmumu projekts «Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Civilās savienības likums" (Nr.1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022.gada 30.oktobrim».

Iesniedzēji: Ramona Petraviča, Jūlija Stepaņenko, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Māris Možvillo, Kaspars Ģirģens, Ieva Krapāne, Ralfs Nemiro, Ēriks Pucens, Aldis Gobzems.

2022. gada 26. maijs

Saeima pēc Nacionālās apvienības aicinājuma uz nedēļu atlika Civilās savienības likumprojektu, ko Juridiskā komisija nodevusi skatīšanai galīgajā lasījumā un kas pavērtu iespējas reģistrēt viendzimuma pāru attiecības. Vienlaikus no rīta pie Saeimas notika nepilnu stundu ilgs pikets likumprojekta atbalstam.

2022. gada 31. maijs

31. maijā, Administratīva rajona lieta pieņēma pirmo spriedumu lietā, kurā lūgts konstatēt tās ģimenes faktu, lai taptu «juridiski redzamas» valsts priekšā. Tiesa savā spriedumā atzina, ka attiecības starp pieteicējiem ir atzīstamas par ģimenes attiecībām Latvijas Republikas Satversmes 110. panta izpratnē.

Administratīvās rajona tiesas spriedums, kurā atzīta pirmā viendzimuma pāra ģimene.

2022. gada 1. jūnijs

Satversmes tiesas spriedumi lietās nr. 2019-33-11 «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam» un nr. 2020-34-03 «Par Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 »Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā« 13. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91., 105. un 110. pantam» nav izpildīti tiesas spriedumos noteiktajā termiņā.

2022. gada 2. jūnijs

14. Saeima neatbalsta lēmuma projekta «Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Civilās savienības likums" (Nr.1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022.gada 29.oktobrim» iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā.

Balsojums: PAR 34, PRET 39, ATTURAS 1.

Ar norisi saistīti jautājumi: Par 17.darba kārtības punkta, likumprojekta Civilās savienības likums (1380/Lp13), 3.lasījums izslēgšanu no Saeimas sēdes darba kārtības.

Ar norisi saistīti jautājumi: «Par punkta Par 27.darba kārtības punkta, lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta «Civilās savienības likums» (Nr.1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022.gada ... iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā".

Balsojums: PAR 26, PRET 40, ATTURAS 1.

Lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta «Civilās savienības likums» (Nr.1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022.gada 30. oktobrim" - nav izskatāms.

Likumprojekts "Civilās Savienības likums" tiek skatīts 14. Saeimā trešajā lasījumā. Deputāti Jūlija Stepaņenko, Jānis Iesalnieks, Karina Sprūde, Ļubova Švecova, Inguna Rībena lūdz likumprojektu "Civilās savienības likums" nodot atpakaļ Juridiskajai komisijai. Saeimas sēdes kvoruma trūkuma dēļ sēde tiek slēgta un Civilās Savienības likumprojekts tiek izslēgts no darba kārtības.

2022. gada 7. jūnijs

Pēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta sprieduma lietā Nr.SKA-[B1]/2021, kurā atcelts iepriekšējais Rīgas Administratīvās Apgabaltiesas 2017. gada spriedums par viendzimuma pāra attiecību reģistrēšanu, Rīgas Administratīvā Apgabaltiesa atkārtoti skata pāra pieteikumu un nolemj to apmierināt un konstatēt, ka attiecības starp abām pieteicējām ir atzīstamas par ģimenes attiecībām.

2022. gada 8. jūnijs

Saeima balso pret lēmumu projekta »Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta «Civilās savienības likums» (Nr.1380/Lp13) trešajam lasījumam līdz 2022.gada 30.oktobrim« iekļaušanu darba kārtībā.

Balsojums: PAR 26, PRET 40, ATTURAS 1.

2022. gada 10. jūnijs

KNAB konstatē iespējamus pārkāpumus Šlesera biedrības darbībā saistībā ar aģitāciju uz autobusiem un avīzē. Partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) valdes priekšsēdētāja Aināra Šlesera vadītās biedrības "Latvija pirmā" uz "Liepājas autobusu parka" autobusiem izvietotie materiāli un izplatītie drukas materiāli ir aģitācija. To secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas pārbaudē biedrības darbā konstatējis arī iespējamus aģitācijas pārkāpumus. KNAB lems par administratīvā soda piemērošanu biedrībai, kā arī par aizliegumu veikt turpmāko aģitāciju.

2022. gada 13. jūnijs

Pēc četru gadu pārtraukuma Rīgā atkal notika praida gājiens. Turklāt šogad Rīgas praids norisinājās arī kā daļa no Kijivas praida. Devīze – "līdz mēs visi būsim brīvi". Sākot no 13. jūnija līdz pat nedēļas beigām notika 40 dažādi pasākumi.

2022. gada 27. jūlijs

"Latvijas Vīru biedrība" atkārtoti iesniedz iesniegumu Centrālajai Vēlēšanu komisijai par parakstu vākšanas uzsākšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumu projektam.

Iesniegtā redakcija:

"110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.

Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem".

Centrālā Vēlēšanu komisija reģistrē parakstu vākšanu 2022. gada 2. augustā.

2022. gada 29. jūlijs

"Latvijas Vīru biedrības" 2021. gada 30. jūlijā uzsāktā iniciatīva par grozījumiem Satversmes 110. pantā, sašaurinot "ģimenes" jēdzienu, nesavāc nepieciešamo parakstu skaitu. Iniciatīva savāc 58 222 no nepieciešamajiem 154 868 parakstiem.

2022. gada 3. augusts

"Latvijas Vīru biedrība" sāk atkārtotu parakstu vākšanu par Satversmes 110. panta grozījumu un "ģimenes" definīcijas sašaurināšanas iniciatīvu. Parakstu vākšana ilgs līdz 2023. gada 2. augustam. Likumprojekta iesniegšanai Saeimā/ nodošanai tautas nobalsošanai nepieciešami 154 868 paraksti.

2022. gada 20. septembris

Valdība 20. septembrī atbalstīja Valsts aizsardzības dienesta un ar to saistīto tiesību aktu projektu paketi, kas paredz tā uzsākšanu jau 2023. gada janvārī. Tie paredz, ka valsts aizsardzības dienests būs obligāts vīriešiem vecumā no 18 līdz 27 gadu vecumam un to piemēros Latvijas pilsoņiem, kuri dzimuši pēc 2004. gada 1. janvāra.

Valdības sēdē Pabriks ("Attīstībai/Par!") pārējiem ministriem skaidroja, kāpēc aizsardzības dienestā nav plānota obligātā iesaukšana sievietēm: "Ja mums ir vajadzīga speciālo uzdevumu vienība, kas spēj būt maksimāli konkurētspējīgi, šajā gadījumā būt labāki par citu speciālo vienību, tad acīmredzot, ja mēs šeit attiecinātu principu, ka mums būtu 50% vīriešu, 50% sieviešu un vēl kaut kas, mēs to padarītu par vienību, kas neko nevar izdarīt".

2022. gada 1. oktobris

Notiek 14. Saeimas vēlēšanas. 14. Saeimā ievēlētās frakcijas:

Jaunā Vienotība (26 mandāti)

Zaļo un Zemnieku savienība (16 mandāti)

Apvienotais saraksts (15 mandāti)

Nacionālā apvienība (13 mandāti)

Stabilitātei! (11 mandāti)

Progresīvie (10 mandāti)

Latvija pirmajā vietā (9 mandāti)

2022. gada 20. oktobris

13. Saeima iekļauj Civilās Savienības likumprojektu darba kārtībā.

Balsojums: PAR 39, PRET 11, ATTURAS 0.

Tās pašas sēdes ietvaros Civilās Savienības likumprojekts tiek izņemts no darba kārtības. Balsojums: PAR 42, PRET 39, ATTURAS 0.

2022. gada 21. oktobris

Kustība «Dzīvesbiedri» turpinās cīnīties par Civilās savienības likumprojekta pieņemšanu, «TV3» raidījumā «900 sekundes» norādīja kustības vadītājs Kaspars Zālītis. Zālītis norādīja, ka cīņa par likumprojekta pieņemšanu tiks turpināta – notiks skaidrošanas darbi, piemēru rādīšana politiķiem.

2022. gada 27. oktobris

13. Saeimai nespējot pieņemt Civilās savienības likumu, ceturtdien, 27. oktobrī, kustība «Dzīvesbiedri» Saeimā iesniedza līdzdalības platformas «Manabalss.lv» iniciatīvu «Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību» ar 23 544 Latvijas iedzīvotāju parakstiem, informēja kustībā «Dzīvesbiedri».

2022. gada 1. novembris

Darbu sāk 14. Saeima.

2022. gada 30. novembris

14. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija noraida iniciatīvu «Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību» (iniciatīva iesniegta 13. Saeimā 2022. gada 27. oktobrī).

2022. gada 6. decembris

14. Saeimas Juridiskā komisija balso pret Civilās Savienības likumprojekta pārņemšanu 14. Saeimā.

2022. gada 8. decembris

14. Saeima neatbalsta iniciatīvu «Par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību».

Balsojums: PAR 50, PRET 32, ATTURAS 1.

2022. gada 14. decembris

Publicēta «Deklarācija par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību», kurā iekļauts sekojošs punkts:

«27. Nodrošināsim vienā mājsaimniecībā kopīgi dzīvojošu cilvēku tiesību un interešu aizsardzību neatkarīgi no dzimuma un vecuma.»

2022. gada 15. decembris

14. Saeima neatbalsta Civilās Savienības likumprojekta pārņemšanu 14. Saeimā.

Balsojums: PAR 33, PRET 55, ATTURAS 1.

Ceturtdienas rītā pie Saeimas notiek pikets, kurā aicina iestāties par visām Latvijas ģimenēm un pieņemt Civilās savienības likumu.

2022. gada 23. decembris

Uzsākta parakstu vākšana portālā «Manabalss.lv» par iniciatīvu «Sargāsim visas ģimenes».

2022. gada 28. decembris

Iniciatīva «Sargāsim visas ģimenes» portālā «Manabalss.lv» savāc 10 000 parakstu. Parakstu vākšana turpinās.