Ikstens: Rinkēvičam ir mazliet lielākas izredzes uzvarēt Valsts prezidenta vēlēšanās

LETA
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" Valsts prezidenta amata kandidāts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Partiju apvienības "Jaunā vienotība" Valsts prezidenta amata kandidāts, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Foto: Zane Bitere / LETA

No trīs kandidātiem partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) izvirzītajam kandidātam, pašreizējais ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (JV) ir mazliet lielākas izredzes uzvarēt trešdien gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās, uzskata Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekāns, politologs Jānis Ikstens.

Viņš gan aģentūrai LETA norādīja, ka tas vēl nenozīmē, ka Rinkēviču rīt ievēlēs par Valsts prezidentu. Tikpat labi var būt arī tā, ka trešdien valsts pirmās personas amatā neievēl ne Rinkēviču, nedz "Apvienotā saraksta" (AS) virzīto kandidātu, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, ne arī "Progresīvo" virzīto kandidāti, publiskās pārvaldības eksperti Elīnu Pinto.

Taujāts, kādēļ partijām ir tik grūti vienoties par vienu kandidātu, Ikstens skaidroja, ka tam ir liela saistība arī ar Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. AS pārstāvji pirms vēlēšanām sacīja, ka partijai būs savs Valsts prezidenta amata kandidāts, un diezgan skaidri bija noprotams, ka runa ir par Pīlēnu. Domstarpības starp JV un AS bija redzamas valdības veidošanas gaitā, kad nebija saprotama Pīlēna piedalīšanās koalīcijas padomes sēdēs.

Runājot par to, kāpēc Nacionālā apvienība (NA) neatbalsta Rinkēvičs kandidatūru, politologs atzīmēja, ka NA labprātāk redzētu prezidenta amatā savu kandidātu. Ikstena ieskatā, runa nav par Rinkēviču, bet par JV. Valdības veidošanas gaitā starp JV un NA bija vērojamas domstarpības attiecībā uz Civilās savienības likums un Stambulas konvencijas ratificēšanu. Tāpat viņš uzsvēra, ka NA ir konservatīva partija, savukārt JV - drīzāk liberāla.

Taujāts, ko JV varētu maksāt Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) atbalsts Valsts prezidenta vēlēšanās, Ikstens norādīja, ka šis jautājums ir viena no ironiskākajām lietām prezidenta izraudzīšanas procesā. Tad, kad tika veidota valdība, sankcijām pakļautais Aivars Lembergs nebija pieņemams JV, taču patlaban, kad JV "actiņas mirdz", pēkšņi Lembergs ir kļuvis pieņemams.

"ZZS vēlēsies gandarījumu par atbalstu Rinkēvičam, taču mēs patlaban nezinām, kāds tas varētu būt. Pats fakts vien, ka prorietumnieciskais Valsts prezidenta amata kandidāts Rinkēvičs nevairās no ZZS atbalsta, ir savdabīgs. Mēs esam dzirdējuši, ka Pīlēns var tikt ievēlēts amatā ar "Stabilitātei" līdera Alekseja Rosļikova balsīm un cik tas būtu briesmīgi, šausmīgi, bet Rinkēviču var ievēlēt ar Lemberga balsīm," sacīja politologs.

Ikstens aicināja JV nemaldināt sevi - ZZS ir sadarbības līgums ar partiju "Latvijai un Ventspilij", savukārt Lembergs bija ZZS premjera amata kandidāts, no kura kampaņas laikā norobežojās daudzi, atsakoties pat debatēt, ja Lembergs piedalīsies. Tagad JV ir gatava atteikties no skaidrās, loģiskās un konsekventās nostājas tikai tāpēc, lai Rinkēviču ievēlētu par Valsts prezidentu, uzskata politologs.

Jautāts, kā mainīsies spēku samērs, ja pirmajās prezidenta vēlēšanās neievēl nevienu no kandidātiem un tiek rīkotas nākamās, Ikstens sacīja, ka izmaiņas var būt tikai tad, ja starp partijām tiek panākta vienošanās. Citādākā gadījumā var atkārtoties iespējamais 31.maija scenārijs, kad neievēl nevienu.

LETA jau rakstīja, ka trešdien, 31.maijā, sasaukta Saeimas sēde Valsts prezidenta vēlēšanām.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu