Banku analītiķi: Straujais algu kāpums turpināsies

LETA
Nauda. Ilustratīvs attēls.
Nauda. Ilustratīvs attēls. Foto: Paula Čurkste/LETA

Turpmākajos mēnešos straujais algu kāpums turpināsies, bet sarūkošā inflācija paaugstinās strādājošo pirktspēju, pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs norāda, ka pēc sarežģīta 2022.gada ekonomiskā aktivitāte Latvijā pakāpeniski uzlabojas, ko varēja redzēt arī šā gada pirmā ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) ātrā novērtējuma datos. Arī algu pieauguma temps nav izņēmums - pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada pirmajā ceturksnī algas kāpušas par 12,3%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Migunovs atzīst, ka viens no tik strauja kāpuma iemesliem ir minimālās algas palielinājums, kas augstās inflācijas apstākļos bija īpaši svarīgs mājsaimniecībām ar zemu ienākuma līmeni, lai tās spētu nodrošināt pamatvajadzības un nenokļūtu aiz nabadzības robežas.

Ja augstās inflācijas dēļ šā gada pirmajā ceturksnī darbinieku vidējā pirktspēja turpināja rukt, tad tai iedzīvotāju daļai, kas saņem minimālo algu, tā gandrīz nemainījās, skaidro Migunovs. Lai gan ne tik straujš, bet arī nākamgad tiek plānots minimālās algas palielinājums, kas uzlabos mazāk atalgoto darbinieku zemo pirktspēju, ja inflācija turpinās sarukt un atgriezīsies pie zema līmeņa.

Cits iemesls samērā straujajam algu kāpumam esot ekonomikas atkopšanās pirmajā ceturksnī - uzņēmējiem bija labāks noskaņojums, kā arī bija vērojams bezdarba kritums, salīdzinot ar 2022.gada ceturto ceturksni.

Migunovs norāda, ka zema bezdarba apstākļos, meklējot darba tirgū labākus kandidātus, uzņēmēji ir gatavi piedāvāt lielāku algu, lai kandidāts no vairākiem darba piedāvājumiem izvēlētos tieši viņa darbavietu.

Turklāt ar novēlojumu uz algām sākusi spiest arī iepriekšējā gada inflācija, piebilst Migunovs. Ievērojamā cenu kāpuma dēļ darbinieku pirktspēja ir strauji samazinājusies, un viņi meklē iespējas vienoties ar saviem darba devējiem par algu palielināšanu, lai kompensētu zaudējumus. Saspringta darba tirgus apstākļos darba ņēmējam ir vairāk priekšrocību šādā vienošanās procesā, jo uzņēmējam ir grūtāk aizvietot esošos darbiniekus, ja tie nomaina darbavietu uz citu, labāk apmaksātu.

Lai gan inflācija joprojām mazina Latvijas iedzīvotāju vidējo pirktspēju, plaisa starp cenu un algu kāpumu vairs nav tik liela kā 2022.gada otrajā pusgadā - inflācija sāk piebremzēt, bet algu kāpums kļūst ātrāks, pauž Migunovs.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija norāda, ka algu kāpums šī gada sākumā joprojām bija mazāk straujš nekā cenu pieaugums - tādejādi strādājošo iedzīvotāju reālā neto alga jeb pirktspēja samazinājās par 6,1%.

Prognozes par algu un inflācijas attīstību Zorgenfreijai gan liek secināt, ka pavisam drīz - iespējams, jau gada trešajai ceturksnī varēs novērot patīkamāku ainu. Straujais algu kāpums turpināsies, bet, inflācijai sarūkot, darba ņēmēja pirktspēja beidzot atkal augs.

Algu pieaugumu pirmajā ceturksnī turpināja veicināt sarūkošais bezdarba līmenis un darbaspēka trūkums, skaidro ekonomiste. Vienīgā nozare, kur darbaspēka trūkums uzņēmējus uztrauc krietni mazāk nekā pirms gada, ir apstrādes rūpniecība, savukārt darba roku trūkums saglabājas augsts pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, bet ļoti ievērojams - būvniecībā.

Tāpat Zorgenfreija norāda, ka vidējo darba samaksu celt palīdzēja arī minimālās algas palielināšana par 24% līdz 620 eiro. Minimālās algas kāpuma ietekme uz vidējo algu visvairāk bija jūtama Latgalē, kur lielāka daļa strādājošo saņem minimālo algu, vai tuvu tai. Latgalē gada pirmajā ceturksnī algas auga pat par 16,4%, tomēr joprojām saglabājās par 29% zemākas nekā vidēji Latvijā.

Algas auga praktiski visās nozarēs, izņemot veselības aprūpi, kur darbinieku vidējā mēnešalga 2023.gada pirmajā ceturksnī bija par 2,7% zemāka nekā pērn. To Zorgenfreija daļēji skaidro ar faktu, ka vēl pērn nozares darbinieki saņēma speciālās piemaksas, kas bija saistītas ar darbu Covid-19 apstākļos. Straujākais algu kāpums vērojams lauksaimniecībā, enerģētikas nozarē un ieguves rūpniecība, kur darba samaksa augusi par vairāk nekā piektdaļu.

Saspringtā darba tirgus situācija, darbaspēka trūkums kopā ar darbinieku vēlmi kompensēt joprojām augsto inflāciju veicinās darba samaksas pieaugumu arī turpmāk, uzsver Zorgenfreija. Aprīlī "Swedbank" prognozēja, ka vidējā alga šogad augs par aptuveni 9%, tomēr pirmā ceturkšņa dati liecina, ka algu kāpums varētu būt vēl spēcīgāks.

Straujais algu kāpums darbiniekam ir laba ziņa, tomēr, ja algu kāpums nenāk komplektā ar ražīguma celšanu, ekonomiku kopumā ilgtermiņā tas ietekmē negatīvi, brīdina Zorgenfreija. Atsevišķas eksportējošās nozares, piemēram, apstrādes rūpniecība jau šobrīd noieta tirgos sastopas ar ekonomikas un pieprasījuma bremzēšanos. Būtisks izmaksu sadārdzinājums nesamērīgi straujas atalgojuma celšanas dēļ var vēl vairāk samazināt pieprasījumu pēc Latvijas uzņēmumu produkcijas.

"Tas var nozīmēt ne tikai to, ka uzņēmumi vairs nākamajā algu pārskatīšanas reizē nevarēs atļauties tādu kāpumu, bet arī to, ka kādu daļu darbinieku var nākties atlaist. Šobrīd šāda notikumu attīstība vēl ierindojama "risku scenāriju" kategorijā, taču, noieta tirgiem balansējot uz recesijas robežas, šis risks nav maznozīmīgs," atzīst Zorgenfreija.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka pirmajā ceturksnī vidējās bruto algas Latvijā sasniedza 1462 eiro, gada laikā pieaugot par 12,3%. Šī gada sākumā bija milzu starpība starp vidējās algas un vidējās algas par stundu kāpumu, otrā auga tikai par 5,2%. Strautiņš skaidro, ka tā lielā mērā ir pandēmijas ierobežojumu atcelšanas atbalss, te lielu lomu varēja spēlēt atbalsta pasākumu radītie stimuli norādīt mazāku darba laiku un šo pamudinājumu izzušana.

Taču Strautiņam nav šaubu, ka arī faktiski nostrādātais laiks ir audzis. Viņaprāt, bāzes efekti jeb atskaites perioda dīvainības ir acīmredzami piedalījušās tik skaista aprēķinātā algu kāpuma tapšanā. Ekonomists norāda, ka algas gada sākumā pret iepriekšējā gada beigām mēdz sarukt, bet kritums 2022.gada sākumā pret 2021.gada beigām (par 2,6%) bijis neparasti liels. Šī gada sākumā algas pret pērnā gada beigām augušas par 1,1%, arī tas ir neparasti. Strautiņš skaidro, ka te liela ietekme bija minimālās algas palielināšanai un inflācijas kompensācijām daudzos privātajos uzņēmumos.

Strautiņš pauž pārliecību, ka šogad vidējā bruto alga pārsniegs 1500 eiro, jo pārējos ceturkšņos algas attiecībā pret gada sākumu aug sezonālu faktoru dēļ. Skatoties mēneša datos, tas notika martā (1525 eiro), bet marta alga parasti ir zemāka par gada vidējo algu. Ir palikusi viena nozare, kurā vidējā bruto alga ir zem 1000 eiro - tā ir izmitināšana un ēdināšana, turklāt ir labi zināms, ka tās darbiniekiem ir papildus ienākumi jeb dzeramnaudas, atgādina Strautiņš. Savukārt lielākās algas bija finanšu pakalpojumos (2803 eiro), kā arī informācijas un sakaru nozarē (2461 eiro).

Par spīti iespaidīgam nominālajam algu kāpumam, reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 6,1%, kas tomēr ir labāk nekā samazinājums par 12,8% pērn trešajā ceturksnī. Strautiņam nav šaubu, ka reālā alga gada griezumā kritās arī aprīlī, maijā tā varētu būt palikusi apmēram nemainīga, bet jau jūnijā tā kāps, inflācijai pārvēršoties par viencipara skaitli.

Strautiņam šķiet interesants ļoti straujais algu kāpums Latgalē par 16,4% un Vidzemē par 15,3%, kas nekādi nav izskaidrojams ar šo reģionu ekonomisko dinamiku. Ekonomists norāda, ka Latgalē privātā sektora investīcijas ir vājas, reģionā ir liels sabiedriskā sektora īpatsvars, kur pirmajā ceturksnī algu kāpuma temps bija zem vidējā.

Savukārt Vidzemes ekonomikai ar tās lielo preču ražošanas un jo īpaši kokapstrādes īpatsvaru ir nelabvēlīga globālā konjunktūra.

Strautiņš domā, ka īpaši straujais algu kāpums Latvijas austrumu pusē varētu būt izskaidrojams ar lauku iedzīvotāju skaita samazināšanos zem kritiskā sliekšņa, kas iezīmē visā pēcpadomju ērā pastāvējušā darbaspēka pārpalikuma "uzsūkšanos" lauku reģionu augošajos uzņēmumos un pilsētās.

Strautiņš atgādina, ka pirmajā ceturksnī darba meklētāju īpatsvars sasniedza pēcpadomju ēras zemāko punktu gada sākumam. Nozaru griezumā tas ļoti labi saskan ar izcili strauju algu kāpumu par 22,4% lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā. Citā dabas resursu nozarē - ieguves rūpniecībā - algas auga par 20,3%.

Strautiņš piebilst, ka algu samazinājums par 2,7% veselības un sociālajā aprūpē atspoguļo pandēmijas piemaksu beigas. Ekonomists gan uzsver, ka šis mīnuss dzēš tikai nelielu daļu notikušā straujā kāpuma, algu kāpums piecos gados šajā nozarē joprojām ir straujāks (+49%) par vidējo (+40%). Algu kritums gada laikā medicīnā ir vēl straujāks - par 4,9%, bet piecos gados algas nozarē augušas par 53%, kamēr aizpagājušā gada beigās piecu gadu griezumā bija vairāk nekā divkāršojušās.

Strautiņš norāda, ka jaunākie noskaņojuma dati sniedz svarīgu vēstījumi par darba tirgus un algu skaitļu kopējo virzību. Tie iezīmē ekonomikā pretstatus nozaru starpā, kuri prognozēti jau ilgāku laiku, bet kas līdz šim noskaņojuma datos pārliecinoši neizpaudās - pakalpojumiem iet drīzāk labi, bet rūpniecībai klājas drīzāk slikti.

Uzņēmumu nodarbinātības gaidu indekss maijā ir tuvu nullei, tātad var sagaidīt, ka kopējā nodarbinātība mainīsies maz, varbūt nedaudz pieaugs, norāda Strautiņš. Pie drīzāk sarūkoša cilvēku skaita tas nozīmē, ka bezdarbs turpinās samazināties un spiediens celt algas saglabāsies spēcīgs.

Patērētāju noskaņojums maijā bija augstākais kopš pagājušā gada februāra, bet vēl ir zem vēsturiski vidējā. Strautiņš informē, ka mājsaimniecību gaidas par finansiālo situāciju nākamā gada laikā ir strauji kāpušas, gandrīz sasniedzot vidējo, tas ir pamatoti - algu kāpums turpināsies, bet vismaz pamatvajadzību kopējais budžets nākamā gada laikā samazināsies. Patērētāju gaidas par bezdarba izmaiņām ir optimistiskākās jeb zemākās kopš 2020.gada novembra, noslīdot zem vidējā līmeņa. Prognozes par cenu izmaiņām nākamā gada laikā ir tālu zem normas. Tām krītoties šādā tempā, jau pēc mēneša var signalizēt par deflācijas gaidām. Tieši tas pats sakāms par patērētāju nenoteiktības uztveri.

Lai arī pirmā ceturkšņa algu dati ir "ar raksturu" un īpatnībām, tie liek pārskatīt atalgojuma dinamikas perspektīvas šajā gadā, norāda Strautiņš un prognozē, ka vidējais algu pieaugums gadā kopumā būs ap 10%.

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu