Putina menedžeri Krievijā saņem ordeņus un Latvijā turpina saimniekot nekustamo īpašumu biznesā

Apollo.lv
Kara noziedznieks Vladimirs Putins.
Kara noziedznieks Vladimirs Putins. Foto: Evgenii Sribnyi/Shutterstock

Krievu disidentu organizācija ceļ trauksmi, ka pusotru gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā joprojām bez raizēm turpina saimniekot personas, kas guvušas finansiālu labumu no autoritārā Putina režīma un to aktīvi atbalstījušas. Viņi iesaka Latvijai paplašināt nacionālo sankciju sarakstu, taču reakciju uz šādu piedāvājumu nav sagaidījuši, vēsta raidījums "Nekā Personīga".

Jeļcina laikā naftas kompānija "Jukos" bija viens no lielākajiem Krievijas uzņēmumiem. Tās īpašnieks Mihails Hodorkovskis bija bagātākā persona valstī.

Līdz ar Putina nākšanu pie varas, bizness Krievijā kļuva iespējams tikai prezidentam lojāliem uzņēmējiem. 2003.gadā Mihailu Hodorkovski arestēja, uzņēmumu Jukos viņam atņēma. Drīz naftas atradnes nonāca Vladimira Putina bērnības draugu kontrolētajā "Rosneft". Hodorkovskis cietumā pavadīja 11 gadus.

Apsūdzības Hodorkovskim bija safabricētas. Pret Hodorkovski liecināja viens no "Jukos" direktoriem Aleksejs Golubovičs. Par to viņš tika atalgots. Kamēr pārējā kompānijas vadība sēdēja cietumā vai slēpās trimdā, Golubovičs Krievijā vairoja bagātību un iesaistījās politikā.

Sadarbība ar autoritāro režīmu viņam izrādījās ienesīga. Viņam pieder investīciju kompānijas, daļas bankā, villas Londonā un Krimā. Golubovičs savulaik iegādājies īpašumus arī Latvijā un par to saņēmis uzturēšanās atļauju.

Ēka Tērbatas ielā 14 mediju publikācijās minēta daudzkārt. Tā savulaik bija pazīstama kā "Šķēles biroja nams". Patiesībā jau vismaz kopš 2018. gada tā pieder Aleksejem Golubovičam. Pareizāk sakot, piederēja līdz pagājušajai vasarai, kad visām ēkām un būvēm par īpašnieci kļuva viņa sieva Elena Loginova.

Arī viņai izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā. Ēka pieder firmai "Tērbatas 14 Centrs", tā savukārt kompānijai "Kaivas Residential", bet tā - Kipras firmai "Belveron Holdings Limited". Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Elena Loginova.

Kipras ofšoram "Belveron Holdings" Latvijā pieder vēl vairāki vērtīgi nekustamie īpašumi Vecrīgā, Mārupē, Raiņa bulvārī, Teikā un Mežaparkā.

Projektu ar vairāk nekā 300 dzīvokļiem Kaivas ielā attīstīja uzņēmums "Dzimtā sēta". Finanšu krīzē šī uzņēmuma maksātnespēja kļuva par vienu no skaļākajiem skandāliem. Finālā šie dzīvokļi nonāca Alekseja Goluboviča firmas īpašumā.

Lai arī saistība ar Hodorkovka prāvas viltus lieciniekiem ir skaidri redzama Latvijas uzņēmumu reģistrā, nevienam no šiem īpašumiem nav uzlikts arests. Arī uzņēmumu daļas nav iesaldētas.

Ciemats "Green Village" pieder Genadija Burceva sievai. Viņš ir Krievijas valsts uzņēmuma "Surgutņeftegaz" ģenerāldirektora vietnieks. Šogad februārī Putins ar savu rīkojumu viņam piešķīris ordeņa "Par nopelniem Tēvijas labā" II pakāpes medaļu.

Šī naftas giganta īpašniekos ir simtiem firmu, kuru beneficiāri it kā ir "Surgutņeftegaz" vadība, bet tā visas dividendes noglabā kādu nezināmu cilvēku labā. Ari pats uzņēmums uzkrājis triljoniem rubļu rezerves. Krievijas opozīcijas politiķi rūpīgi pētījuši "Surgutņeftegaz" darījumus un atklājuši, ka finanses kontrolē Vladimira Putina bērnības draugi ar Genādiju Timčenko priekšplānā.

Fragments no "Khodorkovsky Live" sižeta:

Visa "Surgut" darbība jau 20 gadus saistīta ar viena cilvēka vārdu -Vladimiru Putinu. Viņa draugi - sākumā Genādijs Timčenko, bet pēc tam arī Pjotrs Kolbins - visus šos gadus kontrolēja gandrīz pusi "Surgut" eksporta un vienlaicīgi veica dāsnus dāvinājumus pašam Putinam un viņa apkārtējo lokam.

Latvijā Burcevs uzcēlis kotedžu ciematu "Green Village" Babītes novadā. Tas pieder viņa sievai Natālijai Burcevai. Viņa ieguva uzturēšanās atļauju par to, ka iegādājās īpašumu Piņķos, Salienas ciematā. Tas ir projekts, ko savulaik attīstīja vairāki politbiznesmeņi, ieskaitot Aināru Šleseru.

Burceva par savu dzīvesvietu norādījusi adresi Jūrmalā. Pirms pieciem gadiem viņa prasīja pagarināt uzturēšanās atļauju un dokumentos norādīja, ka īpašumu iegādei izmantoti ģimenes uzkrājumi, kurus veido vīra darba alga.

Dmitrijs Savvins ir krievu publicists un aktīvists, kas asi uzstājās pret Krimas aneksiju un par to izpelnījās politisku vajāšanu. 2015. gadā viņš valsti pameta un lūdza politisko patvērumu Latvijā.

Viņš aicina Latvijas atbildīgās institūcijas daudz vairāk uzmanības pievērst tiem Kremļa režīmam pietuvinātajiem, kas gadu gaitā te iegādājušies īpašumus un saņēmuši uzturēšanās atļaujas.

Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācijas vadītājs Dmitrijs Savvins saka: "Tas ir reāls aģentūras tīkls, un tā ir ļoti liela problēma mūsdienās Latvijā.

Galvenais jautājums, pirmais jautājums ir, ka vajadzīgs sistemātisks darbs. 01:30 Galvenā ideja, kas ir mūsu ziņojumā, ir par to, ka mums vajadzēs strādāt katru dienu, un, mūsuprāt, ir vajadzīga jaunas juridiskas definīcijas, varbūt vajadzēs jaunus likumus. Protams, ir konkrēti cilvēki piemēri - jā, tā ir mūsu pozīcija, bet, mūsuprāt, šie cilvēki ir liela un reāla problēma Latvijai.

Krievijas Federācijas pilsoņi, kuri ļoti ilgi dzīvo Latvijā un mēs redzam, ka viņiem ir kontakti Krievijas Federācijā, kontakti ar Putina režīmu. Atvainojiet, bet tā ir reāla ietekmes aģentūra."

Savvins nesen vērsās Saeimas Ārlietu komisijā. Viņš norādīja uz nepietiekami stingro regulējumu. Savvins rosina sankcijas piemērot nevis atsevišķiem indivīdiem bet pret visiem Putina režīmu atbalstītājiem kolektīvi: Krievijas valdību, prezidenta administrāciju, visiem specdienestiem, bruņoto spēku ģenerālštābu, partiju "Vienotā Krievija", visām partijām, kuru pārstāvji akceptēja Krimas aneksiju, kā arī visiem medijiem un organizācijām, kas ar šīm grupām saistītas.

Savins aicina tās Latvijas likumos atzīt par noziedzīgām organizācijām. Tad nenāktos sankciju sarakstā iekļaut katru personu atsevišķi, bet būtu skaidrs, ka nevienam no, piemēram, partijas "Vienotā Krievija" vai bruņoto spēku ģenerālštāba nav atļauts iebraukt Latvijā.

Noziedzīgo organizāciju lokā būtu loģiski iekļaut:

1) Krievijas Federācijas valdību.

2) Krievijas Federācijas prezidenta administrāciju.

3) Federālais drošības dienestu (FDD).

4) Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestu (SVR).

5) Federālais drošības dienestu (FSO).

6) Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi (GRU).

7) Krievijas Federālo Nacionālās gvardes dienestu (Rosgvardija).

8) Krievijas Federācijas bruņoto spēku ģenerālštābu.

9) Politisko partiju "Vienotā Krievija".

10) Visas Krievijas Federācijas politiskās partijas, kuru frakcijas Krievijas Federācijas Valsts domē 2014. gadā apstiprināja Krimas aneksiju.

11) Visi plašsaziņas līdzekļi, komercorganizācijas un sabiedriskās organizācijas, kas saistītas ar augstāk minētajām struktūrām.

Papildus Savvins uzskata, ka sankcijas jāvērš arī pret visiem, kas piedalījās "Jukos" un Magņitska lietā apsūdzības pusē, tiem, kas piedalījās karā pret Gruziju, palīdzēja viltot parlamenta un prezidenta vēlēšanas, kā arī tiem, kas īsteno politiskās izmeklēšanas un vēršas pret disidentiem.

1) Aktīva piedalīšanās "Jukos" lietā no apsūdzības puses.

2) Aktīva līdzdalība Magņitska lietā no apsūdzības puses.

3) aktīva piedalīšanās Krievijas Federācijas bruņoto spēku vai specdienestu rindās karā pret Gruziju 2008. gadā.

4) Personiskā līdzdalība parlamenta un prezidenta vēlēšanu viltošanā Krievijas Federācijā kopš 2011. gadа.

5) Atrašanās aktīvajā karadienestā struktūrās, kuras tieši veica politisko izmeklēšanu un teroru pret disidentiem Krievijas Federācijā — FSB Konstitucionālās iekārtas aizsardzības dienestā un IeM galvenajā pārvaldē cīņai pret ekstrēmismu.

Par sankciju politiku atbildīgā Ārlietu ministrija ļauj noprast, ka tā vēlas sekot Eiropas ieviestajām sankcijām, nevis Latvijai radīt savu atsevišķu sistēmu.

"Latvija atbalsta sankciju noteikšanu pret personām, kuru rīcība grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Latvijai saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu ir tiesības noteikt nacionālās sankcijas, lai sasniegtu likumā noteiktos mērķus.

Vienlaikus, ES sankcijas ir nozīmīgs ārpolitikas instruments, kas ir saistošs visām ES dalībvalstīm.

Tādēļ tieši ES sankcijām ir būtiskāka ietekme, kā Latvijas nacionālām sankcijām, kas ir jāievēro tikai Latvijā. Latvija kā ES dalībvalsts aktīvi uzstāj uz Krievijai noteikto sankciju paplašināšanas.

Ārlietu ministrija nesniedz komentārus par sankcijām pirms to noteikšanas," vēsta Ārlietu ministrija.

Taču Latvijai jau ir instruments, kā sodīt Kremļa atbalstītājus. Viņiem izsniegtās uzturēšanas atļaujas, kas ļauj netraucēti pārvietoties pa Eiropu, tagad revidē Finanšu izlūkošanas dienests kopā ar specdienestiem, policiju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Pērn šīm iestādēm dots uzdevums līdz šī gada oktobrim pārbaudīt visas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem izdotās uzturēšanās atļaujas.

"Veicot šī uzdevuma izpildei nepieciešamo specifisko finanšu analīzi, tika secināts, ka līdz 2023. gada 30. aprīlim, 49 Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi, kuri ieguvuši ieguldījumu termiņuzturēšanās atļaujas, tika minēti 45 FID nosūtītajos atzinumos tiesībaizsardzības iestādēm par pamatotām aizdomām, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šo darbību mēģinājumu," skaidro Finanšu izlūkošanas dienests.

Visi aizdomīgie atļauju saņēmēji tās ieguvuši, pērkot īpašumus Latvijā. Par 19 personām iestādes sākušas pārbaudes, kas varētu pāraugt kriminālprocesos.

Disidentu organizācija brīdina, ka nerīkojoties, ietekmes aģentu tīkls tikai pieaugs. Taču vienlaikus tā arī aicina vienkāršot procedūras tiem, kas Krievijā un Baltkrievijā reāli tiek vajāti.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu