Kas ir digitālie displeji, un kādiem mērķiem tie tiek izmantoti?

Mēs dzīvojam ļoti dinamiskā vidē, tāpēc pārsteigt mērķauditoriju un nodot informāciju standarta veidos, izmantojot drukātos reklāmas plakātus un izdales materiālus, ir izaicinoši. Ierastās metodes informācijas gūzmā nobāl. Arvien biežāk dažādās tirdzniecības un publiskās vietās redzam dažādus digitālos risinājumus, kā, piemēram, digitālos displejus, kas tiek izmantoti komunikācijā. Šādi risinājumi ir viens no labākajiem un ātrākajiem veidiem, kā auditorijai nodot savu vēstījumu. To pielietojums ir ļoti daudzveidīgs. Primāri tos izmanto dažādām reklāmas vajadzībām tirdzniecības vietās, operatīvās informācijas atspoguļošanai (piemēram, informējot par rindas kārtību), izvietojot ar uzņēmumu saistīto informāciju darbavietās un iekšējai komunikācijai, izklaides industrijā, bet publiskajā sektorā – apziņošanai (lidostās, autoostās, dzelzceļa stacijās, publiskajā vidē).

Informācijas uztveršana vizuāli ir viens no labākajiem un ātrākajiem veidiem, kā nodot un saņemt informāciju. Pat audio informāciju mūsu smadzenes apstrādā ilgāk, jo ir jāatkodē valoda un jāuztver vēstījuma saturs. Taču ieraugot informāciju vizuāli, viss vēstījums tiek nodots gandrīz uzreiz. Vizuāli vairums digitālo displeju līdzinās standarta televizoriem, ko ierasti izmantojam mājās, bet būtiska atšķirība ir tajos iestrādātajām tehnoloģijām un funkcijām. Displejiem, ko izmantojam profesionāliem mērķiem, var uzstādīt darbības ciklu, lietot iekštelpās vai ārtelpās, kā arī centralizēti pārvaldīt. No praktiskās puses raugoties, informāciju, ko izvietojam displejos, var nomainīt tiešsaistē, kad vien tas ir nepieciešams, kā arī ieplānot atskaņošanas sarakstu ilgākam laikam uz priekšu vai īpaši to pielāgojot pēc dinamiskiem noteikumiem un iestatījumiem. Šādu iespēju, piemēram, nodrošina “Samsung” izstrādātais “MagicINFO™” risinājums, ar kuru iespējams attālināti un centralizēti pārvaldīt simtiem displeju. Pārvaldība attiecas gan uz pašu iekārtu – displeju –, gan uz tajā attēlojamo un atskaņojamo saturu.

Kādas tendences vērojamas digitālo ekrānu izplatības ziņā Baltijā?

Digitālo ekrānu izplatības ziņā šobrīd mums priekšā ir igauņi. Bet katru gadu vairāk un vairāk Latvijas uzņēmumu apzinās digitālo risinājumu priekšrocības un sper soli digitalizācijas virzienā. Tirdzniecības vietās lielākais digitālo displeju izvietojums atrodas iepirkšanās centrā “Akropole Rīga”, kas skaidrojams arī ar to, ka tas ir visai jauns un moderns iepirkšanās centrs. Arī pilsētvidē katru gadu digitālo displeju īpatsvars palielinās. Piemēram, šobrīd “Samsung” lielākā āra LED displeja instalācija Baltijā atrodas Rīgā – Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā. LED ekrāna kopējā platība ir 155 m2. Drīzumā varēsim redzēt arvien vairāk šāda tipa LED tipa instalācijas Rīgā un, cerams, arī ārpus tās. Turklāt šos āra ekrānus var izmantot ne tikai reklāmas vajadzībām, bet arī apziņošanai, lai operatīvie dienesti varētu centralizēti informēt sabiedrību. Latvijā šī prakse gan vēl nav strikti noregulēta un pielietota.

Vai ir iespējams izmērīt digitālo displeju efektivitāti?

Jā, digitālo displeju pielietošanas efektivitāti ir iespējams izmērīt, bet, vai digitālais displejs darbosies ar atdevi, veicinās informētību vai noietu, noteiks saturs. Biežāk pielietotā metode ir ievākt konkrētus pārdošanas apjomus pirms digitalizācijas un pēc, kā arī aptaujas veidā iztaujājot apmeklētājus, vai konkrētu pirkumu ir veicinājusi konkrētā reklāma. To visu salīdzina ar pārdošanas rezultātiem pēc digitalizācijas. Ja runājam par investīciju atdevi, uzņēmumam ieguldot digitālajos displejos, tad šeit ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, – vai jūs ar šiem displejiem pelnāt, atrādot saturu, vai veicināt savu procesu vai produktu noietu. Ja ar displejiem pelna, atrādot maksas saturu, investīcijas nosedzas vidēji 18 mēnešu laikā.

Izmantojot digitālos displejus, vislielākais ieguvējs būs uzņēmējs, kas spēs nodot informāciju dinamiski un saistoši vai arī padarīs displeju par peļņas avotu, saņemot samaksu no reklāmdevējiem par reklāmas izvietošanu. 41 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka ir ievērojuši mazumtirdzniecības vietās izvietotās tehnoloģijas un iepērkoties pievērš uzmanību tajos izvietotajai informācijai. Taču jāatceras, ka vēstījumam un reklāmai ir jābūt efektīvai – digitālais displejs ir tikai tehnisks paņēmiens. Cilvēku reakcija būs atkarīga no tā, kāds saturs tiks nodots.

Digitālie displeji energokrīzes laikā – cik daudz elektroenerģijas tie patērē?

Bažas par digitālo displeju elektrības patēriņu izjutām pēc pirmajiem lielajiem elektrības rēķiniem – sekoja vairāki jautājumi no partneru puses un detalizēta izpēte, kā samazināt tieši digitālo displeju elektrības patēriņu gadījumos, ja tie darbojas 24/7 režīmā. Līdzīgi kā ar automašīnas iegādi un izmantošanu, patēriņš būs atkarīgs no lietošanas. Profesionālo displeju tehniskie parametri krietni atšķiras no parasto mājas televizoru rādītājiem. Konkrētā displeja elektrības patēriņš būs atkarīgs no tā lieluma, veida un noslodzes. Analoģiski – jo lielāks ekrāna izmērs, jo lielāks būs patēriņš.

Mūsu tehniskie kolēģi Polijā veica dažādus izmēģinājumus, lai varētu ieteikt klientiem optimizācijas risinājumus. Visefektīvākais veids, kā samazināt elektrības patēriņu, ir samazināt displeja apgaismojumu līdz minimāli pieļaujamajam līmenim, lai nezustu attēla kvalitāte, vai atslēgt apgaismojumu, ja ar sensoriem vai kādā citā veidā tiek konstatēts, ka ap displeju nav auditorijas, kas šo saturu patērē. Testos tika konstatēts, ka displejā atrādāmā satura veidam (attēls, kustīgs video) vai tā izšķirtspējai nav nekāda īpaša iespaida uz energopatēriņu, ja vien tas ir standarta saturs. Maksimālo patēriņu rada spilgtas baltas gaismas izstarošana no displeja. Ja displejs būs pilnīgi balts, tad tas sasniegs maksimālo patēriņu. Protams, “Samsung” digitālajos displejos ir iespēja apgaismojuma līmeni mainīt automātiski – atkarībā no apkārtējā gaismas daudzuma, nodrošinot energoefektivitāti un atbilstošu attēla kvalitāti diennakts laikam.

Kādas priekšrocības sniedz digitālie displeji tirdzniecības vietās?

Digitālais displejs ir tikai aisberga redzamā daļa, un liela loma ir informācijas un displeju pārvaldības risinājumam – programmatūrai. Ar programmatūras palīdzību ir iespējams iestatīt vairākus faktorus, kuri ļaus pielāgot, kāds saturs tiks atrādīts digitālajā displejā. Piemēram, ja līst lietus, tiek rādīta kafijas vai lietussargu reklāma, bet saulainā – saldējuma. Ar papildu sensoru piesaisti var radīt gan interaktīvus, auditoriju iesaistošus risinājumus, gan arī nodrošināt atskaites par uzrunāto auditoriju vai satura atrādīšanu noteiktā periodā. Uzsākt izmantot pašus satura pārvaldības risinājumus ir samērā viegli – pietiek vien ar angļu valodas zināšanām standarta ofisa programmatūras pielietojuma līmenī.

Citviet Eiropā digitālo displeju priekšrocības apzinās jau pavisam citā līmenī. Vairāk un vairāk parādās auditoriju iesaistoši un interaktīvi risinājumi. Piemēram – publiskā vietā uzstādīta LED displeja arka ar iebūvētu tiešsaistes saziņas risinājumu, kur var virtuāli sasveicināties ar citas pilsētas apmeklētājiem, vai arī risinājumi, kas nosaka, cik plats smaids jums ir, un attiecīgi tiek piešķirta atlaide pirkumam kādas kampaņas ietvaros. Par standartu jau kļuvis digitālais displejs, kas ar mākslīgā intelekta un paplašinātās realitātes palīdzību palīdzēs uzmērīt apģērbus. Ir arī displeju risinājumi, kas pārtop par tūrisma objektu neatņemamu sastāvdaļu, atrādot trīsdimensionālu saturu, kas aizrauj vērotāju.

Kādus izaicinājumus saskatāt Latvijas tirgū, lai sasniegtu plašāku digitālo displeju izplatību?

Attīstoties digitalizācijai un pieaugot klientu prasībām, partneri neaprobežosies vien ar vienkāršu displeju uzstādīšanu un informācijas nodošanu. Saskatu iespējas partneriem attīstīt programmatūras izstrādi un IoT integrāciju, veidojot kompleksus risinājumus. Piemēram, lai izstrādātu risinājumu, kas ļauj pircējam veikalā, paceļot kādu preci, uz displeja redzēt par to detalizētāku informāciju. Līdz ar to jāprot strādāt ar dažādiem devējiem un to kontrolieriem, to pārvaldību integrējot ar displeju vadību. Vai arī korporatīvajā segmentā, lai atrādītu dinamisku informāciju uz displeja, papildināt kādu programmatūras koda rindu, lai ziņojums būtu iesaistošāks un vizuāli pielāgots displejiem. Iespēju ir daudz, tāpēc katru gadu papildinām savu sniegto pakalpojumu klāstu, piedāvājot jaunākās inovācijas un risinājumus arī digitālo displeju segmentā. Fokusējamies uz to, lai ne tikai palielinātu displeju jaudu un kapacitāti, uzlabotu attēla kvalitāti, bet arī uz to, lai viss produktu ražošanas un loģistikas process būtu ilgtspējīgs un saudzētu vidi.

* Tiešsaistes aptauju 2023. gada aprīlī veica “Samsung Electronics Baltics” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

¹ https://www.wyzowl.com/human-attention-span/