"Mana miera osta." Mežsaimnieks Jānis Iesalnieks par mīlestību pret darbu mežā

Spilgta vīzija par darbu mežā

Jānis 1954. gadā piedzima un uzauga Ventspilī. "Mani vecāki nav saistīti ar mežiem. Interese par mežiem parādījās tad, kad beidzu vidusskolu. Man interesēja norises dabā. Mans pirmais sapnis bija kļūt par meža zinātnieku.

Kad pabeidzu vidusskolu, man bija izvēle – studēt bioloģiju vai mežsaimniecību Meža fakultātē. Nosvēros par labu bioloģijai.

Interese par mežiem nepārtraukti pieauga. Bioloģijas fakultātē arī diplomdarbu rakstīju par meža atjaunošanas jautājumiem. Studiju laikā man bija skaidrs, ka pēc absolvēšanas strādāšu mežā," atminas Jānis.

Pēc augstskolas beigšanas viņa pirmā darba vieta bija Kuldīgas MRS Vārmes mežniecība, kurā strādāja par mežsargu.

Kā viņš raksturo pats, meža nozarē karjeru sācis no paša sākuma. "Esmu strādājis daudzās pozīcijās. Par mežsargu strādāju aptuveni pusotru gadu, pēc tam ģimenes pieauguma dēļ bija nepieciešams dzīvot tuvāk pilsētai.

Pārgāju strādāt par mežizstrādes meistaru un pēc tam sāku strādāt par meža aizsardzības un medību inženieri," viņš saka.

Kopumā Kuldīgas MRS nostrādāja 11 gadus. No 1990. līdz 1992. gadam Jānis bija Gaujas Nacionālā parka direktors, bet no 1999. gada ZM Meža departamentā nodarbojās ar Meža likuma gatavošanu un meža ekonomikas jautājumiem.

2000. gadā Jānis atgriezās Kuldīgas virsmežniecībā virsmežziņa amatā un strādāja līdz 2017. gadam.

Īpašuma iegāde par sertifikātiem

Par īpašuma iegādi viņš saka: "Pie meža īpašuma tiku, kad sākās zemes privatizācija. Savācu no visas ģimenes pārstāvjiem sertifikātus un nopirku meža gabalu Rumbas pagastā. Tādu zemesgabalu, kura īstie īpašnieki gāja bojā Sibīrijā izsūtīšanas dēļ.

Īpašumu iegādājos 1996. gadā. Es visu laiku saimniekoju tajā pašā zemesgabalā, neesmu paplašinājies līdz šim. Nebija arī laika. Strādāju dažādos amatos un nebija laika domāt par biznesu."

Vaicājot, vai Jānis vēlas vēl kādu meža īpašumu, viņš norāda, ka ir grūti atbildēt.

"Manuprāt, prieku rada tas, ja pats mežā vari izdarīt visu, kā nākas. Es pārraugu 20 hektārus, un slodze ir pietiekami liela," norāda Jānis.

Ģimene iesaistās meža darbos

Par ģimenes lomu meža darbos Jānis stāsta: "Neviens no maniem bērniem nedzīvo Kuldīgas pusē, intereses par mežu nav, tāpēc man nav motivācijas paplašināties, jo būtu arī jāalgo cilvēki.

Mani bērni iesaistās talkās, meža atjaunošanas talkās, jaunaudžu kopšanās, visur piedalās ar prieku. Notiek aktīva darbošanās. Mana miera osta ir mežs."

Jānis mežā ir katru brīvo brīdi. Mežsaimnieks turpina: "Ja skaita kopā ar darbošanos mežā kā medniekam, tad mežā esmu katru trešo dienu. Varbūt pat katru otro dienu. Man patīk būt arī vienam mežā.

Es pats veicu visas nepieciešamās darbības pilna meža audzes cikla ietvaros, sākot no stādīšanas, jaunaudžu kopšanas līdz meliorācijai."

Šobrīd viņš ir arī "Latvijas valsts mežu" eksperts jautājumos par zinātniskajiem pasūtījumiem.

Par savu ikdienu Jānis saka: "Pētniecību es ikdienā neveicu, bet novērojumus gan. Ikdienā mani interesē, kādi ir rezultāti manām darbībām vienā vai otrā ciklā."

Gūtās mācības un pieredze

Jānis pērn bija spiests 20 gadu vecā egļu audzē veikt sanitāro cirti, jo bija briežu radīti bojājumi.

"Egles kļuva viegli pieejamas briežiem, tā ir ļoti laba barošanās vieta. Patiesībā tā bija mana kļūda. Egļu augšanā būtu pēc iespējas mazāk jāiejaucas ar ciršanas darbiem," saka Jānis.

Būtiski ir egļu audzi izretināt jau agrīnā vecumā. Tad tā tik ātri neatzarojas un nav viegli pieejama pārnadžiem.

Liels bieds ir egļu astoņzobu mizgrauzis, kuram ļoti patīk ieperināties novājinātās audzēs.

"Man ir nācies saskarties arī ar šo, bet es izmantoju veco metodi – atstāju mežā sagatavotus egļu sortimentus līdz jūnijam. Kad mizgrauži ir iegrauzušies sortimentos, tad es tos izvedu ārā no meža kopā ar mizgraužiem.

Protams, to nevar izdarīt masveidā, jo tas saistās ar kokmateriālu izvešanu. Es to varu atļauties, jo mežā esmu bieži un rūpīgi vēroju procesus," uzsver mežsaimnieks.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.