Kā brutāla karagūstekņu nometne kļuva par idillisku paradīzes salu?

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: Sorbis/Shutterstock

Sentosa ir populāra atpūtas vieta, pateicoties tās smilšainajām pludmalēm, majestātiskiem lietusmežiem, greznajiem kūrortiem un atrakciju parkiem. Bet aiz šīs idilliskās vietas slēpjas pārsteidzoši stāsti par spīdzināšanu, laupīšanu un nāvējošām epidēmijām. Kas ir Sentosas sala?

Sentosa bija pazīstama kā vieta, kur dzīvoja pirāti un atradās karagūstekņu nometne, pirms Singapūras valdība to pārveidoja par izsmalcinātu brīvdienu galamērķi 1970. gadā.

Mūsdienās aptuveni 10 miljoni cilvēku gadā apmeklē šo unikālo salu. Singapūras valdība nesen pasludināja, ka 19. gadsimta Siloso fortu pārveidos par valsts nozīmes pieminekli un paralēli veidos jaunas tūrisma vietas, kas ir saistītas ar tās vēsturi.

Pirms 50 gadiem šī sala tika pārdēvēta par Sentosu, bet iepriekš tai bija baismīgāks nosaukums. To sauca par Pualu Blakang Mati, kas nozīmē – sala, aiz kuras slēpjas nāve.

Nosaukums ir saistīts ar jūras nomadiem, kuri reiz dzīvoja Singapūras Brani salā un, iespējams, ir apbedījuši mirušos blakus esošajā Sentosā, skaidro Singapūras Nacionālās universitātes vēstures asociētais profesors Kva Čongs Guans.

Sentosas reputāciju izpostīja pirāti un ienaidnieki. 1800. gada pirmajā pusē nezināma epidēmija nogalināja lielu daļu salas iedzīvotāju. Singapūras ūdeņus kontrolēja noziedznieki, taču vēlāk, 1819. gadā, to pārņēma briti.

Pat pēc britu ierašanās pirāti turpināja laupīt. Singapūra, kas bija brīvās tirdzniecības, ieroču tirdzniecības un apkalpes vervēšanas vieta, netīši veicināja pirātismu.

Iecienīta tūristu vieta ir arī Siloso forts, kas uzcelts 1800. gada beigās, lai aizsargātu Singapūru no draudiem, piemēram, Krievijas flotes.

Lai piekļūtu šim fortam kalna galā, apmeklētāji iet pa paaugstinātu celiņu cauri meža lapotnei. Apmeklētāji var apskatīt forta torņus, ložmetēju posteņus un plašo bunkuru, tuneļu un kazarmu tīklu. Muzejā var apskatīt video, fotoattēlus un kartes, kas liecina par Siloso vēsturi.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu