Latviete Everita Kennija šogad saņēmusi balvu kā labākās kāzu plānošanas grāmatas autore Īrijā. Viņa organizē un plāno kāzas gan Īrijā, gan Latvijā. Arī savas kāzas Everita izplānoja pati. Pirms pandēmijas sākuma Everita apprecējās ar savu īru vīru Alanu, klātesot abu trīs bērniem. Kāzas notika Latvijā – tieši tādas, kādas Everita izsapņojusi bērnībā, stāsta Everita Kennija tiešsaistes žurnālam "Klik".
Tev bija sapnis par savām kāzām? Daudzām meitenēm no bērnības izsapņota kleita un viss pārējais.
Jā! Tieši tā! Man bija viens sapnis no bērnības. Mēs dzīvojām blakus Vecajai Ģertrūdes baznīcai. Katru dienu, kad gāju uz skolu, gāju garām baznīcas trepēm – un es vienmēr iztēlojos, kā es reiz apprecēšos, un mana līgavas kleitas šlepe skaisti slīdēs pa tām kāpnēm.
Un mēs arī precējāmies tajā baznīcā – divi katoļi. Dabūjām atļauju no bīskapa, ka katoļu mācītājs drīkst mūs salaulāt luterāņu baznīcā. Patiesībā neesmu ticīga, bet man vajadzēja piepildīt to sapni.
/nginx/o/2023/06/16/15395858t1h0fb6.jpg)
Diena bija fantastiska, viss gāja kā smērēts – un pat tas, kas negāja, izrādījās, ka labi vien bija. Man ir trīs bērni, un jaunākajai meitiņai mūsu kāzās bija 11 mēneši. Uztraucos, kā būs, jo tieši tajā laikā, kad mums bija paredzēta ceremonija, viņai vajadzētu iet gulēt – domāju, ka viņa būs kašķīga. Viņa no rīta arī pamodās ātrāk, un es uztraucos, kā tas viss būs. Bet viss sanāca ideāli. Jo mācītājs nokavēja mūsu kāzas.
Mēs noparkojāmies mūsu ekskluzīvajā retro mašīnā netālu no baznīcas, gaidījām, kad atbrauks mācītājs. Pa to laiku pabarojām manu meitiņu, un pēc tam viņa nebija ne kašķīga, ne niķīga, šķiet, ka baznīcā pat aizmiga.
Par to, kā precas īri un latvieši, un kādus knifus Everita iesaka gan latviešu, gan īru līgavām, lai kāzas izdotos brīnišķīgi, lasi tiešsaistes žurnālā "Klik".
