Kariņš: Viņķele nepildīja uzstādīto uzdevumu saistībā ar Covid-19 vakcinēšanu (1)

LETA
Veselības ministre Ilze Viņķele un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Foto: Valsts kanceleja

Bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) krimināllietu Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā plāno turpināt skatīt 11. septembrī plkst. 10.

Šodienas tiesas sēdē tika iztaujāts Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), kuru tiesas sēdē uzklausīja vairāk nekā divas stundas. Jautājumi tika uzdoti par laika posmu no 2020.gada beigām, kad Veselības ministrija (VM) sāka izstrādāt plānu par Covid-19 vakcīnu iepirkumu un to izlietošanu.

Kariņš liecībās uzsvēra, ka, viņaprāt, bijusī veselības ministre nepildīja uzstādīto uzdevumu, proti, Kariņam nebija skaidrs, kādā veidā un cik ilgā laika posmā Latvijas sabiedrība tiktu vakcinēta pret Covid-19, tāpēc Kariņš lēma Viņķeli no darba pienākumiem atstādināt.

Viņaprāt, tajā brīdī izveidojās situācijas, kad valsts nespēja pietiekami strauji uzsākt vakcinēšanu pret Covid-19. Kariņš uzsvēra, ka Viņķele pašlaik par notikušo jau ir politiski sodīta.

Kariņš norādīja, ka viņam un Viņķelei bijis pretējs skatījums par Covid-19 vakcinēšanu, un tas noveda pie viņas atstādināšanas. Šis lēmums savulaik esot pieņemts vienpersoniski un, pēc Kariņa vārdiem, viņš tobrīd bijis gatavs valdības krišanai vai vismaz koalīcijas izmaiņām.

Pērn novembrī tiesa nolēma lietu skatīt slēgtās sēdēs, bet vēlāk pēc Viņķeles lūguma lietu atsāka skatīt atklātās sēdēs.

Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Viņķeli apsūdz pēc Krimināllikuma 319.panta pirmās daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.

Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Apsūdzība Viņķelei celta par to, ka viņa nenodrošināja Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu vīrusa izplatības ierobežošanai Latvijā, kas ietver vakcīnu iegādi, glabāšanu, loģistiku, amatpersonu kompetenci un medicīniskos resursus vakcinācijas procesa nodrošināšanai.

Prokuratūra norāda, ka Viņķele zināja par iespējamo Covid-19 vakcīnu pieejamību pasaules tirgū 2021.gadā un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalsta vienošanos par vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu. Viņai bijis pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, izstrādāt minēto stratēģiju.

Kā uzskata prokuratūra, neizstrādājot stratēģiju, Viņķele neizpildīja valsts amatpersonas pienākumu, tas ir, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm, un ar to radīja būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

2020.gada novembrī ES piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties "Pfizer/Biontech" ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija nolēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās ES valstīs.

Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā pagājušā gada sākumā, premjers Kariņš pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un pašlaik Viņķelei ir uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.

Pēc VM iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kura vēl turpina tiesāties par šo sodu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 2021.gada 9.martā atteicās sākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu, tomēr pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors un kriminālprocess tika sākts.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu