Zinātnieki mēģina izprast miljardiem insektu, kas izlien virszemē reizi 17 gados

Visā pasaulē zināmas vairāk nekā 3000 cikāžu sugu. Vairums no tām aktivizējas katru gadu, taču dažas ASV mītošās sugas virs zemes parādās tikai reizi 13 vai 17 gados

Ziemeļamerikā cikādes attīstās pazemē, sūcot sulu no koku saknēm. Kukaiņi attīstās trīspadsmit līdz septiņpadsmit gadus.

2020. gadā miljardiem cikāžu izlīda no pazemes pēc 17 gadu ilgas attīstības perioda un pamatīgi trokšņoja. Tikai pēc dažiem mēnešiem viss atkal apklusa.

Zinātnieki norāda, ka haotiskās skaņas nozīmē pārošanos. Cikādes iznāk laukā viena iemesla dēļ - lai pārotos un nodrošinātu sugas izdzīvošanu.

"Galīgi nav skaidrs, kā tiek kontrolēti to periodiskie dzīves cikli," saka zoologs Teiji Sota.

Nevienam citam dzīvniekam nav tik gara, fiksēta un sinhronizēta dzīves cikla, kurā vairošanās notiek masveidā un tikai vienu reizi mūžā.

Pieaugušās cikādes neilgi pēc pārošanās iet bojā, pirms tam uz koku zariem izdējot oliņas. Sešu nedēļu laikā tās izšķiļas. Kāpuriņi nokrīt zemē, kur turpmākos 17 gadus barojas no koku saknēm, līdz pienāk nākamā pārošanās sezona.

Viena no vadošajām teorijām ir tāda, ka cikāžu dzīves cikls ir ilgs, jo tās pavada līdz 99,5% savas dzīves zem zemes.

Daži zinātnieki uzskata, ka svarīgs faktors unikālajam dzīvesveidam ir temperatūra. Līdz ar globālo sasilšanu zinātnieki ir novērojuši, ka dažas cikādes parādās arī četrus gadus agrāk nekā parasti.