"Neadekvāti zemas kompensācijas." Kā dabas liegumu veidošana skar meža īpašniekus?

Petīcija par taisnīgas kompensāciju sistēmas izveidi

Latvijas Meža īpašnieku biedrība turpina vākt parakstus par taisnīgas kompensāciju sistēmas izveidi šādos gadījumos un jaunu aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidošanas apturēšanu, līdz tiks izveidota kompensāciju sistēma.  

Latvijas Meža īpašnieku biedrība parakstu vākšanu turpina ar petīciju "Nē jaunām aizsargājamām teritorijām bez taisnīgas kompensācijas nodrošināšanas!", šādi dodot cilvēkiem iespēju iepazīties ar problēmu, par kuru viņi vēl nav padomājuši, ka tā var skart arī viņus, un paralēli šonedēļ gatavoja vēstuli iesniegšanai gan esošajam, gan jaunajam Latvijas Valsts prezidentam, Ministru prezidentam, Saeimā ievēlētajām partijām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai, ko tām nosūtīt kopā ar petīciju, "Ziemeļlatviju" informē Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Ar šo kolektīvo iesniegumu Latvijas Meža īpašnieku biedrība un petīcijas parakstītāji aicina valdību nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem.

Latvijas Meža īpašnieku biedrība norāda - tā ir vajadzīga, lai neiznīcinātu Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos, nepasliktinātu ģimeņu labklājības līmeni un neliegtu pat elementāru vajadzību nodrošināšanu, kā, piemēram, malkas ieguvi apkurei vai līdzekļus zāļu iegādei.

Aizsargājamo teritoriju paplašināšana

Petīcijā uzsvērts, ka, ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, Latvijā straujā tempā tiek veidotas jaunas aizsargājamas teritorijas, kas aptver milzīgas zemes platības.

"Tiesību aktu portālā esošā informācija liecina, ka ir paredzēts izveidot jaunas vai paplašināt esošās aizsargājamās teritorijas – dabas liegumus un aizsargājamos ainavu apvidus, kas aptvertu vairāk nekā 42 tūkstošus hektāru lielu teritoriju. Līdztekus turpinās arī jaunu mikroliegumu veidošana.

Nepieņemama ir arī pati aizsargājamo teritoriju veidošanas procedūra, jo ierosinājumu par jaunu aizsargājamu teritoriju izveidošanu valsts iestādes gatavo, neinformējot zemes īpašnieku, līdz ar to, neko nenojaušot, zemes īpašnieks par pieņemto lēmumu uzzina tikai pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas.

Tas liedz iespēju zemes īpašniekiem piedalīties publiskās apspriešanas procesā. Normatīvie akti neparedz konkrētās zemes īpašniekam tiesības apstrīdēt ne priekšlikumu, ne pieņemto Ministru kabineta lēmumu. Netiek publicēta informācija par teritoriju veidošanas sociāli ekonomisko novērtējumu.

Zemes īpašnieki nav pret saprātīgas dabas aizsardzības sistēmas izveidi, taču pašreizējā situācijā cilvēki nonāk beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības viņu zeme tiek nacionalizēta.

Esošā kompensāciju sistēma ir klaji netaisnīga, jo reālās īpašumu vērtības vietā tiek maksāti 50 līdz 160 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par vienu procentu no reālās vērtības. Šāda netaisnīga sistēma ir jāaptur! Demokrātiskā valstī tiesību sistēmai jābūt izveidotai tā, lai visās situācijās indivīdam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības," norādīts petīcijā.

Petīcijas parakstītāji protestējot norāda, ka uzspiests privātīpašuma izmantošanas liegums bez tirgus vērtības kompensācijas noved pie sabiedrības nihilistiskas attieksmes pret valsti.

Kompensācijām ir jābūt taisnīgām, un dabas vērtību aizsardzība nedrīkst notikt uz cilvēku rēķina, kuri jau vairākās paaudzēs apsaimnieko savus īpašumus un, pateicoties mežam, cer nodrošināt pārtikušas vecumdienas sev un atbalstīt bērnus un mazbērnus, kad tas būs nepieciešams.

Mežu īpašnieki arī bažījas, ka jaunās plānotās aizsargājamās teritorijas veicinās vēl lielāku nabadzību lauku teritorijās un iedzīvotāju aizceļošanu.

Var būt ļoti grūti gūt ieņēmumus

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks skaidro, ka ir beigusies Eiropas nozīmīgo biotopu kartēšana, taču joprojām nav saņemts informatīvais ziņojums par to, kas notiek tālāk ar biotopiem.

"Tajā pašā laikā meža īpašniekiem rodas problēmas tajā brīdī, kad vēlas pārdot koksni, kas nāk no platībām, kur atrasts Eiropas nozīmes biotops.

Šie biotopi ir ar dažādu kvalitāti. Tas rada jautājumu nākotnei – ja mums ir tik daudz šie Eiropas nozīmes biotopi dažādās kvalitātēs, vai tiešām visi ir jāaizsargā? Tāda neskaidra situācija.

Pašlaik normatīvā vide neierobežo koku ciršanu Eiropas nozīmes biotopu teritorijās, bet meža īpašniekam ir problēmas, jo koksnes pārstrādātāji ir pievienojušies kādai sertifikācijas sistēmai un prasību dēļ īpašniekam var būt ļoti grūti pārdot koksni," skaidro Muižnieks.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs gan Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs gan uzsver, ka situācija visvairāk skar valsts mežus. "Neskatoties uz to, ka situācija relatīvi mazāk ietekmē privātos mežu īpašniekus, tas nav korekts arguments par mazāku ietekmi, jo tajā brīdī, kad tiek noteikti aprobežojumi, tas skar kādu īpašnieku, kādu ģimeni, mājsaimniecība tiek ļoti būtiski ietekmēta. Ir jāsaprot, ka, tikko tas nonāk pie konkrēta īpašnieka, ģimenes finansiālais stāvoklis var krietni pasliktināties un nākotnes plāni izjaukti."

Veidos 72 jaunus dabas liegumus

Lai daļēji novērstu Eiropas Komisijas pret Latviju ierosināto pārkāpuma procedūru par Biotopu direktīvas (Direktīvas 92/43/EEK) saistību neizpildi attiecībā uz dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Noteikumi par dabas liegumiem" (turpmāk - Noteikumu projekts), kas ieviesīs izmaiņas dabas liegumu iedalījumā un to teritorijās visā Latvijā.

Pamatojoties uz Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – pārvalde) sagatavotajiem priekšlikumiem, Noteikumu projekts paredz noteikt 76 jaunus dabas liegumus un paplašināt 6 esošus dabas liegumus, tostarp aktualizējot šo teritoriju administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam, kā arī visu dabas liegumu kartogrāfisko materiālu atbilstoši mūsdienu kartogrāfijas prasībām.

Katras ES dalībvalsts uzdevums ir dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzība, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, kā rezultātā uzlabojas visas sabiedrības kopējā dzīves kvalitāte un vide.

Šī Noteikumu projekta rezultātā tiks pasargāti bioloģiski vērtīgi meži, jo dabas lieguma statuss nosaka mežsaimnieciskās darbības ierobežojumus – galvenās un rekonstruktīvās cirtes aizliegumu un kopšanas cirtes ierobežojumus – konkrētajā teritorijā.

Noteikumu projektā ietvertās jaunveidojamās liegumu teritorijas ir gan fiziskām personām piederošos īpašumos (406 ha), gan juridiskām personām piederošos īpašumos (586 ha, tajā skaitā SIA "Rīgas meži" 208 ha). Līdz ar to Noteikumu projektā ir paredzēti arī ikgadējie atbalsta maksājumi jeb kompensācijas par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Provizoriski izmaksājamo ikgadējo kompensāciju apmērs varētu sasniegt 200 tūkstošus eiro.

Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks ir bažīgs par šo situāciju, skaidrojot: "Daudz nopietnāk ir situācija, ka VARAM publiskai apspriešanai nozīmējusi divus projektus, kas skar ainavu apvidu un 72 dabas liegumu veidošanu vai paplašināšanu. Tie paredz būtiskus ierobežojumus meža īpašniekiem. Tas var rezultēties ar situāciju, ka meža īpašnieks savā īpašumā ar mežsaimniecību vairs nodarboties nevarēs, vai tā būs ļoti ierobežota.

Diemžēl ir netaisnīga kompensāciju sistēma. Meža īpašnieks ir ieguldījis darbu, kopjot mežu, ir ieguldīta nauda un laiks, bet koksnes tagadnes vērtība un iespēja nākotnē veidot produktīvas mežaudzes tiek atņemta.

Pie tam tās tiek maksātas no Lauku attīstības programmas. Nevienam nav drošības, ka nākotnē šī naudiņa no Eiropas tiks piešķirtas. Tas ir netaisnīgi, īpaši mazajiem mežu īpašniekiem. Piemēram, ja viņam tas ir vienīgais mežs, un īpašnieks paredz tēriņus, bet, saņemot šo ierobežojumu un kompensāciju, rezultāts ir netaisnīgs."

Visvairāk liegumu noteikts purviem un mežiem

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāvji norāda, ka visvairāk liegumu noteikts purviem un mežiem.

DAP skaidro, ka Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā izveidotās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas atbilst kādai no astoņām aizsargājamo teritoriju kategorijām - nacionālais parks, biosfēras rezervāts, dabas parks, aizsargājamo ainavu apvidus, dabas liegums, dabas rezervāts, dabas piemineklis, aizsargājama jūras teritorija, kas savstarpēji atšķiras ar teritorijas izveidošanas mērķiem, teritorijas platību un dažādu aizsardzības pakāpi.

Lielākām aizsargājamām dabas teritorijām var būt izveidots zonējums, kas pēc atļautajām un aizliegtajām darbībām atbilst kādai no iepriekšminētajām kategorijām.

Aizsargājamās dabas teritorijās intensīvi apsaimniekotas vietas (pilsētas, ciemus) un ceļus un to nodalījumu joslas mēdz iekļaut neitrālajā zonā - t.i., platība, kurā nepastāv saimnieciskās darbības ierobežojumi. Vienlaikus dažādas aizsargājamas dabas teritorijas un mikroliegumi savstarpēji telpiski var pārklāties - t.i., piemēram, aizsargājamo ainavu apvidū var atrasties atsevišķi noteikts dabas liegums, kurā savukārt vēl daļā ir noteikts mikroliegums.

Vaicājot par to, kāpēc ir svarīgi veidot dabas liegumus, DAP uzsver - saglabāt maz ietekmētus meža un purvu masīvus.

Meža īpašnieks: Ir mainīti spēles noteikumi

Meža īpašnieku Cēsu un Valmieras novados Gatis Ziediņu šī situācija ir tieši ietekmējusi, jo viņa īpašums atrodas Gaujas nacionālā parka teritorijā.

"Spēles vidū tiek mainīti noteikumi. Tajos mežos, kas visu laiku atradās dabas liegumu zonā, kur bija diezgan liels privāto mežu īpatsvars, lielākā daļa nemainīgi palikusi dabas liegumu zonā. Dabas aizsardzības speciālisti uzskata, ka situācijā nekas nemainās.

Bet vecums, līdz kuram būs atļauts ievākt koksnes ražu, būtiski samazinās. Īpaši aizsargājamās teritorijās koku ciršanas vecums jau tā ir būtiski augstāks, kā saimnieciskajos mežos, kur bez tam atļauta arī koku ciršana pēc caurmēra. Šajās dabas lieguma zonās īpašnieki varēja cirst 25% no esošās krājas. Nākamā koku ciršana bija atļauta pēc 10 gadiem un atkal 25% no atlikušās krājas.

Šobrīd izmainot Gaujas NP noteikumus, būs aizliegta mākslīga meža atjaunošana sējot vai stādot, no konkrēta vecuma būs aizliegta kopšanas cirte un pilnībā aizliegta galvenā cirte. Atļautas būs tikai sanitārās cirtes, kurās jāsaglabā vismaz 25 kubikmetri atmirušās koksnes. Pēc idejas saimnieks savā mežā vairs nevarēs darīt neko.

Tas nostāda šo aizsargājamo teritoriju meža īpašniekus nevienlīdzīgā situācijā ar citiem meža īpašniekiem un pilnīgi degradē nekustamo īpašumu tirgu, jo zeme, kurā aizliegts pat iestādīt koku, nerunājot par ciršanu, nevienam nav vajadzīga.

Ziediņš stāsta arī par kaimiņieni, kuru skārusi šī situācija: "Kaimiņienei ir 100 hektāru meža, kas bija un ir dabas lieguma teritorijā. Viņa plānoja, ka pati varēs darboties un apsaimniekot mežu. Taču šobrīd situācija rada apstākļus, ka viņas mūža darbs ir kaķim pie kājas."

"Vēl traģiskāka situācija ir nelielajiem meža īpašniekiem gados, kas taupīja mežu vecumdienām un kuriem laikam vienīgā izeja ir kapiņi vai nabagmāja," viņš piebilst.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.