Veselīgiem mežiem ir izšķiroša nozīme globālo klimata pārmaiņu apkarošanā, jo augošas mežaudzes, akumulējot ogļskābo gāzi (CO2) un atbrīvojot skābekli, darbojas kā oglekļa piesaistītājas. Līdz ar klimata pārmaiņām mainās arī mežu apsaimniekošanas paņēmieni. "Apollo.lv" apskatīja būtiskākos faktorus, kas ietekmē mežu apsaimniekošanu klimata pārmaiņu kontekstā.
Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Āris Jansons stāsta, ka klimata pārmaiņu ietekmē nozīmīgākais faktors ir vējš. "Ir sagaidāms, ka postījumi vētru dēļ palielināsies.
Lai arī prognozēs izskatās, ka vidējais vēja ātrums sevišķi nemainās, palielināsies ekstrēmu vētru biežums. Šāda tendence novērota jau pēdējos 30 gadus, un izskatās, ka tas tā arī turpināsies. Ir jārēķinās ar šo situāciju un jādara viss iespējamais, lai mazinātu postījumus.
Jāsaprot, ka vējam ir dažāda negatīva ietekme. Piemēram, koku nolaušana. Ja paspēj savākt, tad daļu vērtības var atgūt, sazāģējot malkā, jo nav citu variantu. Ja izgāž ar saknēm, atgūšanas iespēja ir lielāka, bet tādu bojājumu ir procentuāli mazāk.
Tas, ko neredz, ir diezgan daudz koku, kurus vējš izšūpo, bet neizgāž. Rodas tādi bojājumi, ko ar aci nevar redzēt, un šķiet, ka viss ir kārtībā. Patiesībā tam kokam jau iekšēji ir plīsumi – saknēs vai stumbrā," stāsta pētnieks.
Āris Jansons norāda, ka šie aspekti kavē ūdens cirkulāciju kokos. "Tas nozīmē, ka ir kavēta koka ūdens apgāde. Biežāk būs situācijas, kad būs stiprs sausums. Tas kombinējas ar traucētu ūdens apgādi, tāpēc kokam izdzīvot būs grūtāk," piebilst Jansons.
Vaicājot, kā egles pielāgojas klimata pārmaiņām, pētnieks uzsver sakņu trupes nozīmi. Jansons saka: "Tas, ko esam izpētījuši un raksturojuši ar skaitļiem, ka sakņu trupe samazina vēju noturību. Tie pasākumi, ko var darīt, lai trupes izplatību mazinātu, ir svarīgi."
LVMI "Silava" vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta, ka klimata pārmaiņu dēļ palielināsies dabisko traucējumu apjoms, kas ietver arī meža ugunsgrēkus.
"Laikapstākļi kļūst siltāki, kas nozīmē, ka bojājumu būs arvien vairāk. Ja augsne ziemā nav sasalusi, tad ir mazāka noturība pret vētrām.
Taču siltākā un sausākā laikā palielinās ugunsgrēku risks un lielākas problēmas ar meža atjaunošanu, jo kokiem nepieciešams mitrums.
Egļu audzēs šie aspekti notiek izteiktāk, jo koki ir jutīgāki pret pārmaiņām. Īpaši ūdens, vēju un kaitēkļu riski. Piemēram, egļu astoņzobu mizgraužu izplatība nav tieši saistīta ar klimata pārmaiņām, taču labvēlīgu apstākļu sakritības dēļ tie izplatās," saka Lazdiņš.
Pētnieks Āris Jansons norāda, ka primārais faktors ir vējš, taču tas izraisa papildu bojājumus un negatīvos aspektus. "Papildus tam šo situāciju pamana kaitēkļi, kas arī kokam uzbrūk," saka eksperts.
"Latvijas valsts meži" (LVM) vēsta – tiek prognozēts, ka, klimatam kļūstot siltākam, turpmākajos gados skuju/lapu grauzēju kaitēkļu (piemēram, priežu rūsganās zāģlapsenes) masu savairošanās Eiropā kļūs biežākas un izplatīsies vairāk uz ziemeļu reģioniem.
Kaitēkļu dēļ var iet bojā mežaudzes simtiem hektāru platībā. Turklāt, kādai no kaitēkļu sugām savairojoties masveidā, tā var atstāt ļoti negatīvu ietekmi arī uz visām citām kukaiņu sugām, kuras tādējādi tiek apspiestas.
Pētnieks Āris Jansons stāsta, ka šie aspekti maina arī mežu apsaimniekošanas darbības. "Jāņem vērā sākotnējais koku biezums, jo tam ir diezgan laba spēja pielāgoties un stiprināt noturību pret vēju. Lai to darītu, ir nepieciešams stimuls – vējš, kas purina. Ja jaunaudzi neizkopj, tad vējš kokus nepurina un nenotiek pielāgošanās.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka var stādīt mazākos biezumos. Tad koku agrākā vecumā vējš purina. Koks veidojas stabilāks un izturīgāks pret lielām vētrām," skaidro Jansons.
Kopjot jaunaudzes, nianses ir līdzīgas, ja to kopšana nav nokavēta. Pētnieks turpina: "Izkopj un piešķir vairāk telpu, jo vēja noturība ir cieši saistīta ar koka diametru kubā. Ja palielina diametru no 4 centimetriem uz 8 centimetriem, tad noturība palielinās nevis divas reizes, bet krietni vairāk.
Otrkārt, ja jaunaudzi labāk izkopj, tad vējš parasti kokus neizgāž, bet šūpo. Tad koki arī pielāgojas. Statistika rāda, ka jaunaudžu kopšanas apjomi Latvijā palielinās, tas nozīmē, ka cilvēki investē vairāk līdzekļu, lai tas notiktu. Mazliet ir arī valsts atbalsts. Tendence ir pareiza, bet nevajag apstāties."
Vecāku audžu kopšanā arī jāievēro piesardzība, plānojot retināšanu. Pētnieks saka: "Jo lielāks koku augstums, jo lielāka iespējamība, ka tad, ja vētra uznāks, kokus gāzīs."
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
