"Meitai pārstāja darboties nieres". Liepājnieku ģimene saskaras ar baisām infekcijas sekām (2)

Četras dienas pēc kārtas Janas meitai bija caureja. Māte nolēmusi, ka pusotru gadu vecajai meitenei nāk zobiņi. 

"Nekad nebiju domājusi, ka caureja var izvērsties par tik baisu slimību," atklāta ir Jana. 

29. maija vakarā meitenei sākusies vemšana. Vecāki nolēmuši bērnu nogādāt Liepājas reģionālajā slimnīcā. 

"Atbraucām vēlu, ap pulksten 22. Mums uzreiz teica - kas jūs par tādiem vecākiem, kāpēc tik vēlu atbraucāt? Es nesāku skaidroties, ko viņi ar to domājuši: ir jau vakars vai neatbraucām uzreiz kā sākās caureja," atceras mamma. 

Bērns pielikts pie sistēmas un paņemtas asins analīzes. Nākamajā rītā bērnam bijusi spēcīga tūska, tas licis mammai bažīties. 

"Visu dienu es jautāju medmāsai un ārstam, kāpēc bērnam ir tūska. Man atbildēja, ka tas ir normāli. Medmāsa vispār teica, ka bērnam nav tūska, bērns tāds esot. Es viņai pat fotogrāfijas rādīju, kā meita izskatījās vakar un kā šodien. Viņa neko neatbildēja," saka Jana. 

Otrdien bērnam uzlikts urīna savākšanas maisiņš. 

"Viņa nedaudz pačurāja maisiņā un pēc tam vēl nedaudz autiņā. Un viss. Tas bija pēdējais urīns tajā dienā," stāsta Jana. 

Visu dienu meitenei vairs nav ņemtas analīzes un viņa nav likta pie sistēmas. Ārsts pavēstīja mātei, ka bērna analīzēs atrasts vīruss. "Jums ir vīrusiņš, sacīja ārsts. Nekas traks. Pat teica, ka šodien mūs laidīs mājās," stāsta bērniņa mamma. 

Tā kā bērns turpinājis vemt, mamma ar meitenīti tomēr atstātas slimnīcā. 

"Es nezinu, cik dienas viņa vēl izturētu, ja mūs toreiz izrakstītu," stāsta satrauktā māmiņa. 

Trešdien no rīta bērnam atkal ņemtas analīzes un veikta nieru ultrasonogrāfija. Uzreiz pēc tam palātā ienākusi ārste un teikusi, ka meiteni steidzami jāved uz Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu Rīgā. 

"Mums teica, ka mēs braucam uz dialīzi. Viņai pārstājušas darboties nieres. Ar "ātrajiem" mēs tikām līdz Rīgai pusotras stundas laikā. Bērnu uzreiz aizveda uz reanimāciju," atceras Jana. 

Meitenīte reanimācijā pavadījusi nedēļu un pēc tam vēl trīs nedēļas slimnīcā. Ārsti pavēstījuši diagnozi - infekcija Escherichia coli (E. coli).

"Es biju šokā par tik labu slimnīcas ārstu attieksmi. Neviens nerāj. Atbildēja uz visiem jautājumiem pat tad, kad jautāju 10 reizes," pateicīga ir Jana. 

Pašlaik meitenītes veselības stāvoklis ir uzlabojies, bet atlabšanai būs vajadzīgs laiks. Jana cer, ka meitu neskars šī šausmīgā gadījuma sekas. 

Jana citiem vecākiem iesaka pievērst pastiprinātu uzmanību tādiem simptomiem kā caureja: "Labāk lieku reizi vēsties pie ārsta un pārbaudīt bērna veselību, Un, nedod dievs, nepaspēt izārstēt. Es noteikti būšu uzmanīgāka šajā ziņā". 

Tāpat Jana vērsusies arī pie Liepājas reģionālās slimnīcas personāla: "Gribētos, lai ārsti būtu vairāk lojāli māmiņām. Mēs vedam savus bērnus uz slimnīcu, jo tur strādā ārsti. Bet tas nozīmē, ka mēs jau netiekam galā. Ļoti gribas saņemt no ārstiem palīdzību, nevis dzēlīgus komentārus, kāpēc tik vēlu atbraucām.

Ja pati mamma saka, ka bērns nav tāds kā parasti, viņai ir jātic. Pat BKUS ārsti man regulāri jautāja un vēstīja par bērna stāvokli. Par to, kā viņa izskatās, par viņas uzvedību un pašsajūtu. BKUS ārsts man teica - tikai mamma zina, kāds ir viņas bērns". 

Pašlaik ģimene ir laimīga, ka šim stāstam ir laimīgas beigas. 

Komentējot šo gadījumu, Liepājas reģionālās slimnīcas preses pārstāve Indra Grase portālam RUS TVNET norāda, ka slimnīca nevar sniegt informāciju par pacientiem bez viņu piekrišanas, tāpēc komentēt ārstu rīcību slimnīca nevarot. 

"Varu vien piebilst, ka šī pacienta izmeklēšana un ārstēšana noritēja saskaņā ar klīniskās izmeklēšanas un ārstēšanas algoritmu šīs slimības gadījumā."

BKUS norādīja, ka nevar komentēt citu speciālistu darbu - tas būtu neētiski no slimnīcas puses. 

Kas ir Escherichia coli infekcija?

BKUS infektoloģe Dace Zavadska RUS TVNET skaidro, ka baktērijas E.coli ir ļoti dažādas ne vien pēc tipiem, bet arī tādā ziņā, ka var izraisīt slimības ar plašu simptomu spektru. 

Ko nozīmē abreviatūra STEC/VTEC un EHEC?

E. coli celmus, kas spēj veidot toksīnus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli) vai EHEC (enterohemorāģiskā E. coli), un to toksīni var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju (hemolitiski urēmisko sindromu), kam nepieciešama intensīva aprūpe. Ir vairāki atšķirīgi STEC celmi, un to identifikāciju var izmantot, lai precīzāk noteiktu konkrētā slimības uzliesmojuma avotu.

Infekcija ir izplatīta visā pasaulē.

Kā izplatās infekcija?

Šiga toksīnu veidojošo E. coli celmu galvenais rezervuārs ir zālēdāji dzīvnieki, īpaši liellopi. Infekcijas izraisītājs izdalās no dzīvnieka vai no cilvēka organisma ar fekālijām. Dzīvnieka gaļa var būt piesārņota ar fekālijām, ja netiek ievēroti piesardzības pasākumi kaušanas laikā. Dzīvnieku fekālijas var piesārņot arī citus pārtikas produktus (piemēram, pienu, dārzeņus) un ūdeni. Slimību izraisošie E. coli celmi ilgstoši saglabā dzīvotspēju apkārtējā vidē.

Kādas ir slimības pazīmes?

Pēc apmēram 3-4 dienu inkubācijas perioda (dažreiz no 1 – 10 dienām) parādās dažādi zarnu infekcijas simptomi, sākot no vieglas līdz smagai asiņainai caurejai, lielākoties bez drudža. Var būt krampjveida sāpes vēderā, vemšana.

Aptuveni 8% pacientu (bērni, kas jaunāki par pieciem gadiem un gados vecāki cilvēki ir visuzņēmīgākie) var attīstīties "hemolītiskais urēmiskais sindroms" (HUS), kam raksturīga akūta nieru mazspēja, asiņošana un neiroloģiski simptomi. Antibiotiku terapija nav derīga (tā pat varētu veicināt HUS attīstību). Mirstība no HUS ir aptuveni 3-5%.

Kā es varu inficēties?

Nozīmīgākais infekcijas avots ir liellopi, arī slims cilvēks. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku (nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus). Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku (ģimenēs, bērnu aprūpes centros).

Reģistrēti arī ar ūdeni saistīti infekcijas uzliesmojumi. Inficēšanās var notikt pēc ļoti neliela baktēriju daudzuma nokļūšanas organismā. Slimnieks vai baktēriju nēsātājs, neievērojot personīgo higiēnu, ar infekcijas slimības izraisītājiem var piesārņot ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetus.

STEC infekcijas pārnešana var notikt arī strādājot ar inficēto pārtiku un saskarē ar inficētiem dzīvniekiem.

Ir iespējama arī izraisītāju pārnešana no cilvēka uz cilvēku ciešā saskarē (ģimenēs, bērnu aprūpes centros, veco ļaužu pansionātos utt.).

Iepriekš reģistrētajos slimības uzliesmojumos pasaulē kā infekcijas avoti ir bijusi iesaistīta dažādu veidu pārtika, tostarp nepietiekami termiski apstrādāta liellopu gaļa un cita gaļa, nepasterizēts piens, dažādi svaigi produkti (piemēram, gurķi, asni, spināti un salāti), nepasterizēta ābolu sula un siers.

Lai izraisītu cilvēku inficēšanos, pietiek ar ļoti nelielu daudzumu STEC baktēriju.

Kā es varu izvairīties no saslimšanas?

Ir daži vienkārši piesardzības pasākumi, ko var izmantot, lai samazinātu risku inficēties no pārtikas produktiem, dzīvniekiem vai cita slima cilvēka. Saslimšanas risku būtiski samazina labas pārtikas apstrādes un roku higiēnas prakse.